3. pants

Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 7.panta

otrajā daļā noteikto: "Šā likuma 15.pantā paredzēto autonomo

funkciju izpildi organizē un par to atbild pašvaldības. Šo

funkciju izpilde tiek finansēta no attiecīgās pašvaldības

budžeta, ja likumā nav noteikts citādi".

Likuma "Par pašvaldībām" 15.pants nosaka, ka

"pašvaldībām ir šādas autonomās funkcijas: (..) 5) rūpēties

par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu

un tautas jaunrades attīstību (organizatoriska un finansiāla

palīdzība kultūras iestādēm un pasākumiem, atbalsts kultūras

pieminekļu saglabāšanai u.c.)".

Savukārt Valsts pārvaldes iekārtas likuma 61.panta pirmā daļa

nosaka: "Publiskas personas sadarbības līgumu slēdz, lai

panāktu vismaz vienas līdzējas - publiskas personas kompetencē

ietilpstoša pārvaldes uzdevuma efektīvāku veikšanu".

Konkurences padome secina, ka Sadarbības līgums slēgts ar

mērķi, lai SIA "Positivus grupa" varētu realizēt

izņēmuma tiesības uz festivāla rīkošanu, lai paplašinātu

iedzīvotāju izvēles iespējas kultūras un publisku pasākumu jomā,

bet pašvaldība saņemtu publicitāti un atpazīstamību, kas sekmētu

sabiedrības interesi par Salacgrīvas pilsētu, tādējādi veicinot

tūristu pieplūdumu, nodrošinot pilsētas atpazīstamību kopumā.

Saskaņā ar Sadarbības līguma 1.3.punktu festivāla teritorija SIA

"Positivus grupa" tiek nodota bez maksas.

Salacgrīvas pilsētas dome, atbilstoši normatīvajiem aktiem,

noslēdzot Sadarbības līgumu ar SIA "Positivus grupa"

par festivāla rīkošanu, Konkurences padomes ieskatā īsteno tai ar

likumu "Par pašvaldībām" noteikto autonomo funkciju,

t.i., rūpējas par kultūras pasākumu organizatorisko un finansiālo

palīdzību. Lai arī Salacgrīvas pilsētas ar lauku teritoriju dome,

kuras saistību un tiesību pārņēmējs uz šo brīdi ir Salacgrīvas

novada dome, noslēdza Sadarbības līgumu, tomēr tā negūst

personīgu mantisku labumu no SIA "Positivus grupa".

Tāpat Konkurences padome norāda, ka Salacgrīvas pilsētas dome

pati konkrētajā gadījumā neveic saimniecisko darbību. Konkurences

padome jau iepriekš ir atzinusi, ka publisko tiesību personas

rīcība nav vērtējama atbilstoši Konkurences likumam, ja rīcība ir

veikta, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas2,

kas šajā gadījumā ir piemērojama arī vietējas pārvaldes

institūcijām, proti Salacgrīvas novada domei jo, kā to Augstākās

tiesas Senāts ir norādījis, Konkurences likums attiecas uz

publisko tiesību subjektiem, ja tie veic saimniecisko

darbību3.

Līdz ar to ir būtiski nošķirt "publiskās pārvaldes

funkciju īstenošanu" no "saimnieciskās darbības".

Tā kā Konkurences likuma tiesību normas ir saskaņotas ar Eiropas

Savienības tiesību normām4,

interpretācijā var izmantot Eiropas Kopienu (Eiropas Savienības)

tiesas atziņas. Darbībām nav saimnieciska rakstura, ja tās pēc to

dabas, mērķa un tiesību aktiem, kas to regulē, ir tipiskas

publiskās pārvaldes iestādei5.

Savukārt par "saimnieciskām darbībām" ir uzskatāma

preču un pakalpojumu piedāvāšana tirgū6.

Izvērtējot abus šos skaidrojumus, Konkurences padome uzskata, ka

Sadarbības līgums ir noslēgts, īstenojot tai ar tiesību aktiem

noteiktās publiskās pārvaldes funkcijas, t.i., nodrošināt

kultūras pasākumu organizatorisko un finansiālo palīdzību,

piešķirot lietošanas tiesības uz publisko lietu - Salacgrīvas

Zvejnieka parku.

Ņemot vērā minēto un izvērtējot SIA "Salacgrīvas

kempings" iesniegumā norādīto informāciju, Konkurences

padome secina, ka Salacgrīvas pilsētas domes rīcība konkrētajā

situācijā ir vērtējama kā pašvaldības autonomo funkciju

īstenošana kultūras pasākumu organizēšanā. Konkurences padome

secina, ka Salacgrīvas pilsētas dome šajā gadījumā rīkojas kā

publisko tiesību subjekts un veic pašvaldības publiskās

(autonomās) funkcijas, Salacgrīvas pilsētas domes darbības nav

balstītas uz saimnieciskās darbības principiem. Tādējādi

Salacgrīvas pilsētas dome konkrētajā gadījumā nav uzskatāma par

tirgus dalībnieku Konkurences likuma izpratnē. Līdz ar to

Konkurences likums SIA "Salacgrīvas kempings"

iesniegumā minētajām SIA "Positivus grupa" un

Salacgrīvas novada domes darbībām nav piemērojams, kā arī nav

pamats Konkurences padomes rīcībai, pamatojoties uz Konkurences

likuma 11.pantu.

Konkurences likuma 1.panta 11.punkts nosaka, ka vienošanās ir

divu vai vairāku tirgus dalībnieku līgums vai saskaņota darbība,

kurā tirgus dalībnieki piedalās, kā arī lēmums, ko pieņēmusi

reģistrēta vai nereģistrēta tirgus dalībnieku apvienība

(asociācija, savienība u.tml.) vai tās amatpersona. Savukārt

Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā ir noteikts: "Ir

aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus

dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences

kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, to

skaitā vienošanās par: (..)." Tas nozīmē, ka vienošanai ir

jānotiek starp diviem tirgus dalībniekiem, lai Konkurences padome

to vērtētu atbilstoši Konkurences likuma 11.panta

aizliegumam.