2. pants

Metāllūžņu tirdzniecības

tirgus

Metāllūžņi tiek izmantoti kā izejviela metāla pārstrādes

uzņēmumos, no tiem ražojot metāla izstrādājumus. Kā liecina

Bureau of International Recycling publicētie dati3,

tad pēdējos gados Turcija ir absolūts līderis metāllūžņu importā.

Turcijas importētais metāllūžņu apjoms ir pieaudzis no 17.14

milj.t. 2007.gadā līdz 21.46 milj.t. 2011.gadā. Eiropas Savienībā

metāllūžņu importa apjoms ir aptuveni 5-7 reizes mazāks,

salīdzinot ar Turciju (skat. 1.attēlu).

1.attēls

2009.gadā ekonomiskās krīzes ietekmē metāllūžņu imports

samazinājās vairākās valstīs, tai skaitā arī Turcijā un ES, tomēr

Turcijā pēdējos divus gadus metāllūžņu imports ir strauji audzis,

pārsniedzot iepriekšējo gadu apjomu, bet ES - palicis 2009.gada

līmenī.

Lielāko metāllūžņu eksporta valstu vidū (skat. 2.attēlu) ir

ASV un Eiropas Savienības valstis, kurām seko Japāna, Krievija un

Kanāda.

2.attēls

Lielākās metāla produkcijas ražošanas valstis 2011.gadā

atspoguļotas 3.attēlā.

3.attēls

Šo valstu savstarpējās pozīcijas, vērtējot pēc ražotās

produkcijas apjoma laika periodā no 2007.g. līdz 2011.g., ir

nedaudz svārstījušās, tomēr līderi aizvien bijušas Ķīna, Japāna

un ASV. Starp lielākajiem ražotājiem ir tikai divas ES valstis -

Vācija un Itālija. Eiropas Savienības ietvaros, aiz šīm abām

valstīm seko Francija un Spānija ar 15-16 milj.t. saražotās

metāla produkcijas. Savukārt vismazākais ražotās metāla

produkcijas apjoms, nesasniedzot 1milj.t, ir Bulgārijā, Latvijā

un Slovēnijā (skat. 4.attēlu). Kopā ES valstīs 2011.gadā saražots

177.22 milj.t. metāla produkcijas, tam izmantojot 100.77 milj.t

metāllūžņu.

4.attēls