Par lietas neierosināšanu 3. pants

Konkrētais tirgus

Dominējošā stāvokļa novērtēšanai, Konkurences padome sākotnēji

atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 4.punktam nosaka konkrēto

tirgu, kuru veido "konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts

saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu".

3.1. Konkrētās preces

tirgus

Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 5.punktu konkrētais

preces tirgus ir "noteiktas preces tirgus, kurā ietverts

arī to preču kopums, kuras var aizstāt ar šo noteikto preci

konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un

piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas

īpašības". Tādējādi jākonstatē, kāda infrastruktūra un

aprīkojums tiek izmantots metāllūžņu kravu pārkraušanai ostās un

cik plaši to var aizvietot ar infrastruktūru un aprīkojumu, kas

paredzēts citu kravu pārkraušanai. Aizvietojamība vērtējama no

pieprasījuma puses un no piedāvājuma puses.

Konkurences padome ieguva informāciju no tirgus dalībniekiem

(Iesniedzēja un SIA "Tolmets") par infrastruktūru un

aprīkojumu, kas nepieciešams metāllūžņu kravu pārkraušanai ostā.

Tirgus dalībnieki, kuri veido pieprasījumu pēc metāllūžņu

pārkraušanas pakalpojumiem, atzina, ka svarīgākā infrastruktūra

un tehnika metāllūžņu pārkraušanai ostā ir:

• dzelzceļa pievedceļš līdz piestātnei. Pārsvarā uz/no ostas

metāllūžņi tie tiek piegādāti pa dzelzceļu;

• hidrauliskie krāni vagonu izkraušanai;

• augstas celtspējas krāni metāllūžņu iekraušanai kuģī;

• lielās skavas - greiferi. Metāllūžņu pārkraušanai nav

piemērojami greiferi, kas tiek izmantoti, piemēram, ogļu

pārkraušanā, jo ir jāpaceļ ievērojami smagāka un izmēru ziņā

lielāka krava. Tāpat, greiferam ir nepieciešams magnēts, kuram

var pieslēgt elektrisko strāvu;

• speciāli aprīkots buldozers metāllūžņu blietēšanai kuģa

tilpnē. Buldozers ir apmetināts ar līdz pat 10cm biezām tērauda

plāksnēm, kas nodrošina papildus svaru blietēšanai un aizsargā

buldozera apakšu no metāllūžņu iestrēgšanas buldozera mehānikā.

Buldozers vidēji sver 17-20 tonnas. Buldozera iecelšanai kuģa

tilpnē nepieciešams augtas celtspējas ceļamkrāns. Parasti izmanto

piestātnes ceļamkrānu, tomēr ir iespējams arī aizvietot to ar

kuģa ceļamkrānu, kas attiecīgi sadārdzina iekraušanas

izmaksas;

• dziļūdens piestātne ar iegrimi ne mazāku par 9,5m un garumu

200m, kura ir piemērota kuģiem ar kravnesību 45-50 tūkst.t.,

kuros var iekraut vidēji 20-25 tūkst.t. metāllūžņu.

LM Osta, kas piedāvā metāllūžņu pārkraušanas pakalpojumus,

savukārt norāda, ka metāllūžņus var pārkraut jebkurā ostas

piestātnē, izņemot tās, kur izvietoti speciālie lejamkravu

(piemēram, degviela) vai beramkravu (piemēram, graudu) termināli.

Tāpat netiek izvirzītas īpašas prasības piestātņu garumam un

dziļumam. Vienlaicīgi LM Osta norāda, ka metāllūžņu pārkraušanai

ir nepieciešams, celtnis, celtņa strēlei pievienojams greifers -

kauss metāllūžņu satveršanai un buldozers metāllūžņu blietēšanai

kuģa tilpnē.

Metāllūžņu pārkraušanas pakalpojumu sniegšanai uzņēmumam ir

jāsaņem Valsts Vides dienesta izsniegta atļauja "B

kategorijas piesārņojošajai darbībai", kas tiek izsniegta

atbilstoši Ministru kabineta 09.07.2002. noteikumiem Nr.294

"Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas

piesārņojošās darbības un izsniedzamas atļaujas A un B

kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai". Atļaujā, cita

starpā, tiek ietverta informācija par konkrētajām kravām -

produktiem, kurus ir tiesības pieņemt pārkraušanai piestātnēs un

uzglabāšanai. Atļaujas saņemšana nav saistīta ar ievērojamiem

apgrūtinājumiem vai papildu ieguldījumiem, būtiskākie faktori ir

piestātņu atrašanās vieta attiecībā pret apdzīvotajām

teritorijām, blakus esošie produkti un to savstarpējās saskares

bīstamība u.tml. LM Ostas un tirgus dalībnieku sniegtā

informācija liecina, ka normatīvajos aktos nav noteiktas citas

īpašas prasības metāllūžņu pārkraušanai ostā, ko apstiprināja arī

telefoniski Valsts Vides dienestā.

Konkurences padome papildus tirgus dalībnieku viedokļiem, ņem

vērā arī Eiropas Komisijas (turpmāk - EK) praksi, vērtējot ostas

pakalpojumu sniegšanas tirgu. EK vērtēja, ka kravu pārvadāšanai

ostās ir nozīme konkrētās kravas un izmantojamo kuģu

raksturojumam. Vienā tirgū apkopojamas kravas, kuru apkalpošanai

terminālī ir līdzvērtīgas prasības attiecībā uz nepieciešamo

tehniku un uzglabāšanu. Piemēram, ir jābūt piemērotiem celtņiem

kravu iekraušanai un izkraušanai, ir nepieciešamas slēgtas

noliktavas, kas aizsargā kravu no mitruma un vēja, ir

nepieciešami plaši atvērtā tipa laukumi kravu

uzglabāšanai4. EK vērtējusi, ka par konkrētās preces

tirgiem termināļu pakalpojumu sniegšanā ostās ir nosakāmi kravu

kraušanas un uzglabāšanas pakalpojumi, kas tiek iedalīti sīkāk,

atbilstoši galvenajiem kravu veidiem:

1) gabalpreces (pārsvarā konteineri);

2) sausas beramkravas;

3) šķidras preces bez taras.

Beramkravas dala vēl sīkāk pa kategorijām - akmeņogles un

dzelzsrūda, lauksaimniecības beramkravas un citas

beramkravas5. Tirgus dalībnieku un Centrālās

statistikas pārvaldes sniegtā informācija liecina, ka metāllūžņi

Baltijas jūrā tiek pārvadāti, pārkrauti un uzglabāti kā

beramkravas vai kā ģenerālkravas. EK norāda, ka akmeņogles un

dzelzsrūda ir kravas, kas tiek krautas lielos apjomos. Termināļu

uzņēmumi var pārslēgties no akmeņogļu kraušanas pakalpojumu

sniegšanas uz dzelzsrūdas kraušanas pakalpojumu sniegšanu un

daudzi uzņēmumi veic šo abu produktu kraušanu ar vienām un tām

pašām iekārtām. Gan dzelzsrūdu, gan akmeņogles uzglabā atklāta

tipa laukumos6. Šie paši nosacījumi ir attiecināmi arī

uz metāllūžņu pārkraušanu, nepieciešamā tehnika pārkraušanas

darbiem arī ir līdzīga.

Vērtējot metāllūžņu pārkraušanai nepieciešamo piestātņu

dziļumu un līdz ar to pieļaujamo kuģu iegrimi, tirgus izpēte

apliecināja, ka normatīvajos aktos nav definēti konkrēti

parametri, aprīkojums vai citas prasības kuģim, kurā tiek

iekrauti un ar kuru tiek pārvadāti metāllūžņi. Tirgus dalībnieki

arī atzina, ka nepastāv ierobežojumi, kas uzliek par pienākumu

metāllūžņu pārvešanā izmantot konkrētas tonnāžas vai lieluma

kuģus. Līdz ar to, metāllūžņi kā beramkrava tiek vesta dažāda

veida kuģos, kas piemēroti beramkravām un kuģa kravnesība tiek

izvēlēta vadoties no ekonomiskā izdevīguma - jo lielāks ir

pārvadājuma attālums, jo lielākas kravnesības kuģis tiek

izvēlēts, kas atbilstoši samazina transportēšanas izmaksas. SIA

"Tolmets" pārstāvji norādīja, ka pēdējos divus gadus

metāllūžņu pārvadājumiem izmanto tikai lieltonnāžas kuģus, kuros

iespējams iekraut 25 tūkst.t. un vairāk kravas. Ņemot vērā, ka

metāllūžņi nav blīva krava, tad šāda apjoma metāllūžņu

iekraušanai nepieciešams kuģis ar apmēram 40-45 tūkst.t.

kravnesību. Attiecīgi, šādiem kuģiem ir nepieciešamas atbilstošas

piestātnes ar pieļaujamo kuģa iegrimi ~ 10.5 m. Kuģa izmēra

izvēli ietekmē arī pārvadājuma maršruts, jo saskaņā ar

Iesniedzēja un SIA "Tolmets" pārstāvju sniegto

informāciju, okeāna ūdeņos atļauts iziet tikai ar lieltonnāžas

kuģiem. Tā kā Iesniedzēja un SIA "Tolmets", kurus

apkalpoja LM Osta, pārkrauto metāllūžņu būtiskākā daļa tiek

realizēta Turcijā, tad kuģiem no Baltijas jūras ir nepieciešams

iziet Atlantijas okeānā.

Izvērtējot augstāk minēto secināms, ka no piedāvājuma puses,

metāllūžņu pārkraušanu var veikt jebkurā ostas piestātnē, kas

piemērota beramkravu apkalpošanai, ar atbilstošu uzglabāšanas

laukumu un pārkraušanai nepieciešamo tehniku. Savukārt, no

pieprasījuma puses, papildu iepriekš minētajam, būtisks ir arī

piestātņu garums un dziļums, lai nodrošinātu lieltonnāžas kuģu

ienākšanu/iziešanu ostā un pietauvošanos piestātnē, kā arī

dzelzceļa pievedceļš, lai ar dzelzceļa vagoniem kravu būtu

iespējams pievest pēc iespējas tuvāk piestātnei.

Ņemot vērā iepriekš minēto, kā konkrētās preces tirgus

nosakāms metāllūžņu kravu pārkraušana ostu dziļūdens

piestātnēs.

3.2. Konkrētais

ģeogrāfiskais tirgus

Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 3.punktu konkrētais

ģeogrāfiskais tirgus ir "ģeogrāfiskā teritorija, kurā

konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi

visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt

no citām teritorijām". Tādējādi jākonstatē ģeogrāfiskā

teritorija, kurā ir iespējams saņemt un piedāvāt metāllūžņu kravu

pārkraušanu ostu dziļūdens piestātnēs un cik plaši tā ir

aizvietojama no pieprasījuma puses un no piedāvājuma puses.

Iesniedzēja metāla kravas tiek vestas pa dzelzceļu no

Kazahstānas un tālāk pa Baltijas jūru. Kā svarīgākās Liepājas

ostas priekšrocības Iesniedzējs norāda - piestātņu garumu un

dziļumu, ostas piemērotību metāla kravu uzglabāšanai un

pārstrādei, attālumu no Liepājas līdz Iesniedzēja klientiem

Turcijā un Eiropā (Itālija u.c.), osta ziemā neaizsalst.

Iesniedzējs norāda, ka vienīgi Liepājas ostā tam ir iespēja

pārkraukt metāllūžņu kravas un aizvietojamība ar citām ostām

nepastāv.

LM Osta savukārt norāda, ka Liepājas ostai nav īpašu

priekšrocību metāllūžņu kravu pārkraušanai.

Konkurences padome veica tirgus izpēti un ieguva informāciju

no Liepājas, Ventspils un Rīgas ostām par iespējām tajās veikt

metāllūžņu pārkraušanas darbus.

Metāllūžņu kravu apgrozība

lielākajās Latvijas ostās

Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijas ostās

nosūtītajām un saņemtajām metāllūžņu kravām 2007.-2011.gadā

apkopoti 5.attēlā.

5.attēls

Kā liecina dati, tad analizējamajā laika periodā vairāk kā 80%

no metāllūžņu kravām ir pārkrautas Liepājas ostā. Jāņem vērā, ka

daļu no tām veido LM produkcija un izejvielas.

Sakarā ar metalurģijas uzņēmuma LM darbību Liepājā, tieši šī

osta ir vēsturiski specializējusies metāla kravu pārvadājumiem pa

jūru, kā arī šo kravu pārkraušanai un apstrādei ostas

teritorijā.

Liepājas

osta

Liepājas osta ir Liepājas speciālās ekonomiskās zonas

sastāvdaļa. Liepājas Speciālā Ekonomiskā Zona (LSEZ) ir izveidota

1997.gadā uz 20 gadiem. Saskaņā ar Liepājas speciālās ekonomiskās

zonas likumu LSEZ izveidota ar mērķi attīstīt un veicināt

tirdzniecību, rūpniecību, kuģniecību un gaisa satiksmi, kā arī

starptautisko preču apmaiņu caur Latviju.

Liepājas SEZ kopējā teritorija - 3739 ha, kas sastāv no:

• Ostas (370 ha sauszemes teritorija, 810 ha -

akvatorija).

• Pilsētas industriālajām teritorijām ar kopējo platību -

542,7 ha.

• Starptautiskās lidostas ar kopējo platību - 251,1 ha, kas ir

Latvijas otra lielākā lidosta.

• Bijušās militārās bāzes Karosta ar kopējo teritoriju ~ 2000

ha.

Liepājas ostas pārvaldīšanu nodrošina LSEZ pārvalde, kura līdz

ar LSEZ izveidošanu 1997.gadā ir pārņēmusi Liepājas ostas

pārvaldes funkcijas un saistības. Liepājas Speciālās Ekonomiskās

Zonas pārvalde ir valsts un pašvaldības izveidota pārvaldes

institūcija, kurai ir speciāls budžets un kura ir reģistrēta kā

nodokļu maksātāja. Pārvalde darbojas pēc bezpeļņas organizācijas

principiem.

LSEZ pārvalde neveic kravu pārkraušanas operācijas, kā arī

nesniedz nekāda cita veida loģistikas pakalpojumus ostā vai ārpus

ostas teritorijas7.

LSEZ pārvalde veic tās valdījumā esošās ostas un SEZ

teritorijas un to teritorijā esošo objektu iznomāšanu.

Saskaņā ar "Liepājas speciālās ekonomiskās zonas

likumu" komercdarbības veikšanai LSEZ teritorijā ir

jānoslēdz līgums ar LSEZ pārvaldi. Līgumā tiek noteikts, kāda

komercdarbība LSEZ teritorijā ir atļauta, lai saņemtu likumā

"Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās

ekonomiskajās zonās" noteiktos nodokļu atvieglojumus.

Likums atļauj arī citu komercsabiedrību un organizāciju

darbību LSEZ teritorijā vispārējā kārtībā. Šādām

komercsabiedrībām un organizācijām nav likumā "Par nodokļu

piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās"

noteikto tiesību un atvieglojumu.

Liepājas osta ziemā neaizsalst un kravu apgrozība tiek

nodrošināta bez apgrūtinājumiem visa gada laikā. Liepājas ostā ir

67 piestātnes. Piestātņu kopējais garums pārsniedz 10000 m ar

dziļumu pie piestātnēm no 4.5 - 10.5 m. Maksimālie apkalpojamo

kuģu parametri ir: garums 220 m, platums 35 m, iegrime 9.5

m8.

Metāla kravu pārkraušana tiek veikta Liepājas ostas ģenerālo

kravu terminālī, kurā ietilps piestātnes Nr.44 un Nr.45. Minētās

piestātnes ir vienīgās Liepājas ostā, kurās iespējams apkalpot

lielizmēra kuģus, kam ir lielāka iegrime. Vienīgā

komercsabiedrība, kas apkalpo abas šīs piestātnes ir LOLM.

Liepājas ostas piestātņu Nr.44. un

Nr.45 tehniskie rādītāji:

Piestātnes Nr.

Piestātnes garums (m)

Dziļums (m)

180

10.5

189.7

10.5

Visiem kuģiem ar bruto ietilpību virs 200 tonnām ir obligāti

kuģu aģentu pakalpojumi. Kuģu aģentu kompānijas nodrošina kuģu un

to ekipāžu pilnu aprūpi Liepājas ostā. Liepājas ostā ienākošos

kuģus apkalpo 14 kuģu aģentu uzņēmumi.9

Lai nodrošinātu klientu piesaisti pārvadājumiem caur Liepājas

ostu, tā konkurē ar citām Baltijas jūras austrumu krasta ostām

Latvijā un tuvākajās valstīs, nodrošinot kravu pārkraušanas,

glabāšanas un citus ostas pakalpojumus.

Ventspils

osta

Saskaņā ar Ventspils brīvostas likumu Ventspils brīvosta ir

Latvijas Republikas teritorijas daļa, kas atbilst Ministru

kabineta noteiktajām Ventspils ostas robežām. Brīvostas

pārvaldīšanu veic Brīvostas pārvalde.

Ventspils brīvostas likums nosaka, ka preču (kravu) kraušanas,

glabāšanas, apstrādes un citus pakalpojumus un preču ražošanu

brīvās zonas režīmā var veikt kapitālsabiedrības, kuras

noslēgušas līgumu par licencētu komercdarbību brīvās zonas režīmā

un saņēmušas atļauju šādu darbību veikšanai. Tiesības noslēgt ar

uzņēmumiem līgumu ir piešķirtas Ventspils brīvostas pārvaldei.

Pamatojoties uz līgumu Ventspils brīvostas pārvalde izsniedz

licences uzņēmējdarbības veikšanai brīvās zonas režīmā.

Likums "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās

ekonomiskajās zonās" nosaka kārtību, kādā nodokļu

atvieglojumi ir piemērojami brīvostā licencētām

uzņēmējsabiedrībām.

Ventspils brīvostas likums atļauj arī citu komercsabiedrību

darbību Ventspils brīvostā vispārējā kārtībā, bet tām nav tiesību

veikt darbību brīvo zonu teritorijā. Šādām komercsabiedrībām nav

likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās

ekonomiskajās zonās" noteikto tiesību un atvieglojumu.

Ventspils brīvostas teritorijā industriālo projektu

realizēšanai ir vairāk nekā 600 ha plaša teritorija. Ostā ir 60

piestātnes ar kopējo garumu 11 012 m un maksimālo dziļumu 17.5 m.

Maksimālie apkalpojamo kuģu parametri ir: garums 270 m, maksimālā

iegrime 15.0 m.

Neaizsalstošā Ventspils osta nodrošina kravu apkalpošanu visa

gada garumā. Ventspils brīvostā uzņēmumi ir specializējušies

dažāda veida kravu pārkraušanā10. Metāla un tā

sakausējumu pārkraušanu nodrošina AS "Ventspils

tirdzniecības osta". AS "Ventspils tirdzniecības

osta" specializējas dažādu ģenerālkravu un beramkravu

pārkraušanā. Pie AS "Ventspils tirdzniecības osta"

apkalpotā termināļa piestātnēm tiek pārkrautas sekojošas kravas:

metāli, ogles, metāla sakausējumi, labība, jēlcukurs, utt.

Uzņēmuma uzglabāšanas laukumi sasniedz 200000 m2

11.

Saskaņā ar Ventspils brīvostas noteikumiem AS "Ventspils

tirdzniecības osta" nomā šādas piestātnes:

Piestātnes Nr.

Piestātnes garums (m)

Dziļums (m)

Pieļaujamā iegrime (m)

204

10.2/12.5

9.9/11.5

10.2

9.9

(1+2)

204 + 85

10.2/12.0

9.9/11.5

174

15.5

14.1

(2+3)

96 + 174

15.5

14.1

413

6.0 - 8.0

5.0 - 7.6

150

9.7

9.2

150

9.7/10.5

9.3/10.2

(8+9)

34 + 150

9.7/10.5

9.3/10.2

8.8

8.4

287

12.5

11.5

26b

12.5

11.7

26c

288

10.2

9.8

Ventspils brīvostā arī uzņēmums SIA "Noord Natie

Ventspils terminals" nodrošina jebkuru konteinera kravu,

ieskaitot metāla izstrādājumu un smagsvara kravu, pārkraušanu,

uzglabāšanu šķirošanu. Uzņēmuma rīcībā ir atklātā tipa

uzglabāšanas laukumi 120000 m2

platībā12.

Saskaņā ar Ventspils brīvostas noteikumiem SIA "Noord

Natie Ventspils Terminals" nomā šādas piestātnes:

Piestātnes Nr.

Piestātnes garums (m)

Dziļums (m)

Pieļaujamā iegrime (m)

140

12.0

11.5

299

14.2

13.2

256

14.2

13.2

16a

139

14.2

13.2

7.0

6.1

Iesniedzējs norāda, ka Ventspils ostas piedāvātā cena par

metāllūžņu pārkraušanu, bija par augstu:

a. (*), ja pārvadājumi pa dzelzceļu tiek veikti privātos vai

nomātos vagonos;

b. (*), ja pārvadājumi pa dzelzceļu tiek veikti dzelzceļam

piederošos vagonos.

Cenā tiek ietverta virkne pakalpojumu, tā piemēram, kravas

pārvadājumi Latvijas teritorijā no robežas līdz Ventspils ostai,

dokumentu noformēšana, kravas izkraušana un nogāde uz noliktavu,

kravas iekraušana kuģī, dzelzceļa un manevru darbu izmantošana

ostas teritorijā, kravas uzglabāšana līdz 30 diennaktīm.

Saskaņā ar LM Osta un Iesniedzēja līgumu Liepājas ostā saņemto

pakalpojumu klāsts (*).

Tādējādi cenas pieaugums ir (*) EUR par tonnu, jeb (*)%, ja

pārvadājumi pa dzelzceļu tiek veikti dzelzceļam piederošos

vagonos, vai (*) EUR par tonnu, jeb (*)%, ja pārvadājumi pa

dzelzceļu tiek veikti privātos vai nomātos vagonos.

Atbilstoši Iesniedzēja sniegtajai informācijai, tas 2011.gadā

pārkrāva (*) mt metāllūžņu. Līdz ar to, ņemot vērā maksimālo

cenas pieaugumu par vienu kravas tonnu - (*) EUR - Iesniedzēja

izmaksas gadā varētu pieaugt par (*) EUR, kas veido (*)% no

uzņēmuma apgrozījuma 2011.gadā.

Iesniedzēja sarakstē ar LOLM minēta metāllūžņu iespējamā

realizācijas cena ~ (*) EUR līdz (*) EUR par tonnu. Līdz ar to,

iespējamais pārvadājuma izmaksu pieaugums, izmantojot Ventspils

ostas pakalpojumus, veido ~ 2% no tā brīža metāllūžņu

realizācijas cenas.

SIA "Tolmets" pārstāvji tikšanās laikā ar KP arī

norādīja, ka ir vērsušies Ventspils ostā, lai izzinātu iespējas

pārkraut metāllūžņus, bet piedāvātā cena ir bijusi pārāk

liela.

Ventspils brīvostas

pārvalde 15.10.2012. vēstulē Nr.A-DP-3.1/1367 informēja

KP, ka "(..)pārvalde neveic kravu pārkraušanu un privātos

uzņēmējus pārkraut vai nepārkraut kādu konkrētu kravu".

Vienlaikus vēstulē tiek norādīts, ka pēdējo desmit gadu laikā

Ventspils brīvostā nav pārkrauti metāllūžņi. Mutiski tika saņemts

skaidrojums, ka par visu uzņēmumu, kuriem ir tiesības veikt kravu

pārkraušanu Ventspils ostā, stacionāro un mobilo tehnisko

nodrošinājumu pilnībā atbild paši uzņēmumi un ostas pārvaldes

rīcībā nav šādu datu.

Rīgas

brīvosta

Saskaņā ar Rīgas brīvostas likumu Rīgas brīvosta ir Latvijas

Republikas teritorijas daļa, kas atbilst Ministru kabineta

noteiktajām Rīgas ostas robežām. Brīvostas pārvaldīšanu veic

Ostas pārvalde.

Brīvostas teritorijā komercdarbību drīkst veikt licencētas

kapitālsabiedrības, kā arī komercsabiedrības, kas noslēgušas ar

Ostas pārvaldi līgumu par darbību Brīvostas teritorijā.

Preču (kravu) kraušanas, piegādes, glabāšanas, apstrādes un

citus pakalpojumus un preču ražošanu brīvās zonas režīmā veic

kapitālsabiedrības, kuras reģistrētas Latvijas Republikā, ir

noslēgušas līgumu par licencētu komercdarbību brīvās zonas režīmā

un saņēmušas Ostas pārvaldes atļauju šādu darbību veikšanai.

Kapitālsabiedrībām, kuru teritorijas ieguvušas brīvo zonu statusu

Rīgas brīvostā, tiek piemērots nodokļu atvieglojumu un īpašu

muitas kontroles pasākumu kopums. Komersanti, kuriem nav

licencētas kapitālsabiedrības statusa, Brīvostas teritorijā

drīkst veikt komercdarbību bez licencētām kapitālsabiedrībām

noteiktajiem atvieglojumiem.

Rīgas brīvostas kopējā teritorija ir 6348 ha. Kopējais

piestātņu garums ir 13.8 km un maksimālā pieļaujamā kuģu iegrime

- 14.5 m. Atšķirībā no Liepājas un Ventspils, Rīgas brīvosta

atrodas Rīgas jūras līcī un ziemā osta var aizsalt, kas apgrūtina

darbību ziemas periodā13.

Rīgas brīvosta ir multifunkcionāla osta, tā ir gatava strādāt

ar visu veidu kravām14. Galvenās kravas Rīgas brīvostā

ir konteineri, dažādi metāli, koks, ogles, minerālmēsli, ķīmiskās

kravas un naftas produkti15.

Rīgas brīvostas piestātnes, to parametri un specializācija

noteikta 07.03.2006. Rīgas domes saistošajos noteikumos Nr.42

" Rīgas brīvostas noteikumi". Saskaņā ar šiem

noteikumiem Rīgas brīvostas piestātnes, kurās apkalpo beramkravas

un ģenerālkravas un kuru dziļums nav mazāks kā Liepājas ostas 44.

un 45. piestātnēs:

Ostas rajons

Piestātnes nosaukums

Piestātnes garums (m)

Kuģu maksimālais garums pie

piestātnes (m)

Kuģu maksimālā iegrime pie

piestātnes (m)

Eksportosta

EO-14

210

11.7

EO-15

212

11.7

Pīļumuižas baseins

PM-21

350

225

11.7

Daugavgrīva

DG-1

203

225

10.5

Atbilstoši iesniedzēja viedoklim pastāv vairāki praktiski

apgrūtinājumi metāllūžņu pārkraušanai Rīgas ostā:

2) Rīgas ostā piestātņu garums un dziļums ir atbilstošs, tomēr

ņemot vērā tās ģeogrāfisko izvietojumu, osta ziemā aizsalst, kas

rada šķēršļus kravu plūsmai - ir nepieciešami īpaši piemēroti

kuģi, ziemas periodā iespējama kravas plūsmu kavēšanās. Turklāt,

Iesniedzējs norāda, ka klājums ostā, uz kura tiek izkrauti

metāllūžņi, nav piemērots kvalitatīvai kravas glabāšanai un

tālākai apstrādei, trūkst kravas blietēšanai kuģī nepieciešamais

buldozers.

3) Eisenberg ir uzsācis sadarbību ar SIA "Man-tess

tranzīts", kas sniedz pakalpojumus Rīgas ostas piestātnē

SD-3, Sarkandaugavā. Saskaņā ar "Rīgas brīvostas

noteikumiem" minētās piestātnes garums ir 150 m un

pieļaujamā kuģu iegrime pie tās ir 7m. Piemērotāks sadarbības

partneris būtu SIA "Rīgas Centrālais Termināls, kas veic

darbību piestātnēs ar atbilstošiem tehniskajiem parametriem,

tomēr Iesniedzējs sniedzis informāciju, ka šis uzņēmums termināļa

noslodzes dēļ atteica pakalpojumu sniegšanu līdz 2012.gada

oktobrim, kad atkal iespējams atjaunot sarunas par iespējamo

sadarbību.

Atbildot KP informācijas pieprasījumam, Rīgas brīvostas

pārvalde 24.10.2012 vēstulē Nr.1-09/2095 norādīja, ka Rīgas

brīvostā ir iespēja veikt metāllūžņu uzglabāšanu un pārkraušanu.

Saskaņā ar Rīgas ostas noteikumiem kopumā brīvostā ir 118

kuģošanai izmantojamas piestātnes un vairāk kā pusi no tām būtu

iespējams izmantot metāllūžņu pārkraušanai. Vienlaikus tiek

norādīts, ka Rīgas brīvostas termināļu iespējas pārkraut

metāllūžņu kravas ir atkarīgas no vairākiem faktoriem -

pārkraušanai paredzētās partijas lieluma, nepieciešamās kuģa

maksimālās iegrimes, pārkraušanas biežuma, metāllūžņu piegādes

veida (ar dzelzceļu, autotransportu), kravas slodzes uz piestātni

u.c.

Saskaņā ar pārvaldes sniegto informāciju, Rīgas ostā 2012.gadā

metāllūžņus pārkrāvuši divi nomnieki - SIA "Jaunmīlgrāvja

ostas kompānija" un SIA "Port Magnat".

SIA "Jaunmīlgrāvja ostas kompānija" ir

vairāki dzelzceļa pievedceļi. 2012.gada 9 mēnešos uzņēmums

pārkrāvis 61.4 tūkst.t metāllūžņu. Šo kravu pārkraušanai tiek

izmantotas piestātnes JM-22 un JM-23, kuru garums ir atbilstoši -

125 m un 114, bet gultnes atzīme - 9.5 m. Maksimālā pārkraušanas

jauda piestātnēs ir ~1.5 milj.t gadā. Pašreiz piestātnes ir

noslogotas par ~35% un līdz ar to tajās ir iespēja veikt regulāru

papildu kravu pārkraušanu.

Teritorijā ir 3 ha atklātā tipa laukumi no dzelzsbetona

plātnēm, kas piemēroti metāllūžņu uzglabāšanai un nodrošina to

tālāku pārkraušanu bez papildu vielu piejaukuma. Metāllūžņu

pārkraušanai ir pieejami tikai mobilie celtņi ar 20 t un 9 t

celtspēju, ekskavatori ar 9t, 8t un 5t celtspēju. Ja kuģa tonnāža

pārsniedz 12 tūkt.t., pārkraušanai tiek izmantoti kuģa celtņi.

Netiek nodrošināta metāllūžņu blietēšanu kuģī.

SIA "Port Magnat" 2012.gada 9 mēnešos

pārkrāva 3.1 tūkst.t. metāllūžņu, izmantojot piestātni RD - 2,

kuras garums ir 152.1 m un gultnes atzīme - 8 m. Pie piestātnes

ir divi dzelzceļa pievedceļi. Šajā piestātnē maksimālā

pārkraušanas jauda ir 0.5 milj.t gadā un tā ir noslogota par ~

30-40% un tajā ir iespēja veikt regulāru papildu kravu

pārkraušanu. Metāllūžņu glabāšanai var izmantot atklātā tipa

laukumus no dzelzsbetona plātnēm ~ 8 ha platībā, nodrošinot to

tālāku pārkraušanu bez papildu vielu piejaukuma. Metāllūžņu

pārkraušanai tiek izmantots viens nomāts celtnis ar maksimālo

celtspēju 10 t, netiek nodrošināta metāllūžņu blietēšanu

kuģī.

Kaut arī Rīgas brīvostas pārvalde norādījusi uz abu augšminēto

uzņēmumu brīvo jaudu un iespēju veikt papildu kravu pārkraušanu,

Iesniedzējs ir sniedzis informāciju, ka neviens no abiem

minētajiem uzņēmumiem nebija atbildējis Iesniedzēja aicinājumam

uz sadarbību un iespēju veikt metāllūžņu pārkraušanu. Kopumā

Iesniedzējs bija vērsies pie 12 potenciālajiem pakalpojuma

sniedzējiem, daļa no tiem informēja, ka patreizējā noslodze liedz

iespēju sadarboties ar Eisenberg, citiem - neatbilda piestātnes

dziļums, bet daļa - nesniedza atbildi. Kā minēts iepriekš,

Eisenberg iesnieguma izskatīšanas brīdī Rīgas brīvostā izmanto

SIA "Man-tess tranzīts" pakalpojumus.

26.10.2012. Iesniedzēja papildu iesniegtajos aprēķinos

norādīts, ka izdevumi metāllūžņu pārkraušanai Rīgas ostā,

izmantojot SIA "Man-tess tranzīts" pakalpojumus,

iekļaujot dzelzceļa izdevumus no Latvijas robežas līdz ostai, ir

(*) USD/mt, bet Liepājas ostā, izmantojot LOLM pakalpojumus,

atbilstoši - (*) USD/mt, tātad pieaugums ir (*)USD/mt jeb (*)%.

Lielākais izmaksu pieaugums (*) USD/mt par frakta cenu, jo Rīgā

iespējams apkalpot kuģus ar kravnesību 10-12 tūkst.t., bet

Liepāja - 35 tūkst.t.. Nākamo lielāko izmaksu pieaugumu rada

apstāklis, ka Rīgā atbilstošas tehnikas trūkuma dēļ nav iespēju

veikt kravas blietēšanu kuģī, tādējādi nevar nodrošināt maksimālu

kravas blīvumu, kas rada papildu izmaksas (*) USD/mt.

SIA "Tolmets" sarunā norādīja, ka Rīgas ostā izmanto

SIA "Rīgas Centrālais termināls" pakalpojumus

metāllūžņu pārkraušanai un tos nevar uzskatīt kā līdzvērtīgu

aizvietojumu LM osta nodrošinātajiem pakalpojumiem Liepājas ostā.

Starp trūkumiem tiek minēta atbilstošas tehnikas nepietiekamība,

metāllūžņu iekraušana kuģī tiek veikta ar kuģa celtņiem.

Dzelzceļa pievedceļš atrodas tālu no piestātnes - ja Liepāja

varēja kraušanu veikt no dzelzceļa vagoniem laukumā un no laukuma

- kuģī, tad Rīgā ir nepieciešams vēl viens papildu posms - no

laukuma metāllūžņi tiek krauti konteineros un nogādāti tuvāk

kuģim. Metāllūžņu blietēšanai nepieciešamā traktora trūkums SIA

"Tolmets" gadījumā nav kā papildu ierobežojums, jo

atbilstošs traktors ir paša uzņēmuma īpašumā.

Kā apliecina iepriekš minētā informācija Rīgas un Ventspils

ostu tehniskie parametri, t.i., piestātņu garums un dziļums, ir

piemēroti metāllūžņu kravu pārkraušanai dziļūdens piestātnēs.

Abas ostas publiski pieejamajā informācijā ir norādījušas, ka

veic atbilstošu kravu pārvadājumus un to rīcībā ir atvērtā tipa

laukumi kravu glabāšanai16.

Arī turpmākā tirgus izpēte liecina par iespēju pārkraut

metāllūžņu kravas Rīgas ostā. SIA "Tolmets" pēc

sadarbības pārtraukšanas ar LM Ostu, paplašināja savu darbību

Rīgas ostā. SIA "Tolmets" norādīja uz nepieciešamību

veikt vairākus pielāgošanās darbus metāllūžņu pārkraušanai, jo

Rīgas osta līdz šim nav specializējusies tieši metāllūžņu

pārkraušanai. Vienlaicīgi, SIA "Tolmets" apstiprināja,

ka pārslēgšanās no Liepājas uz Rīgas ostu var ietekmēt tās peļņu,

tomēr nav paredzēts apgrozījuma kritums vai SIA

"Tolmets" iziešana no tirgus dēļ nespējas vairs veikt

metāllūžņu kravu eksportu caur ostām.

Ņemot vērā minētos apstākļus, Konkurences padomes ieskatā

Liepājas osta ir aizvietojama ar Ventspils un Rīgas ostām

metāllūžņu kravu pārkraušanā. Konkurences padomes ieskatā cenu

atšķirības un nepieciešamība metāllūžņu pārkraušanu pielāgot

konkrētās ostas infrastruktūrai un aprīkojumam nav šķērslis ostu

aizvietojamībai. Ventspils osta, tāpat kā Liepājas osta, ir

neaizsalstoša, tās piestātņu garums un dziļums ir atbilstošs

Iesniedzējam sniedzamajiem pakalpojumiem, abās ostās ir pieejami

partneri, uz kuriem attiecas normatīvajos aktos noteiktie nodokļu

atvieglojumi Latvijā. Turklāt, Ventspils osta ir izteikusi

gatavību sadarboties ar Iesniedzēju. Piedāvātā cena par (*)%

pārsniedz Liepājas ostas cenu par 1 tonnas metāllūžņu

pārkraušanu, tomēr kopējais Iesniedzēja izmaksu pieaugums, ja

pārkrauto metāllūžņu apjoms saglabātos 2011.gada līmenī, varētu

veidot (*)% no Iesniedzēja apgrozījuma. Tāpat, arī Rīgas ostā

tehniskie rādītāji attiecībā uz piestātņu garumu un dziļumu ir

līdzvērtīgi Liepājas ostai, lai gan trūkst atbilstoša tehnika

metāllūžņu kravu pārkraušanai un uz dažiem mēnešiem Rīgas osta

ziemā aizsalst. Atbilstoši Iesniedzēja aprēķiniem, metāllūžņu

kravu pārkraušana Rīgas ostā izmaksā par (*) USD/mt jeb (*)%

vairāk kā Liepājā izmantojot LM Ostas pakalpojumus un ziemas

periodā pieaugums varētu būt vēl lielāks. Tomēr, neskatoties uz

šiem trūkumiem, Iesniedzējs pēc sadarbības pārtraukšanas ar LM

Ostu ir izvēlējies savu darbību pārorientēt uz Rīgas ostu. Kā

apliecināja tirgus izpēte, arī SIA "Tolmets" ir

pārorientējies uz Rīgas ostu, nesamazinot savu apgrozījumu.

Ostu

aizvietojamība ārpus Latvijas teritorijas

Ārpus Latvijas teritorijas ir Mūgas osta Igaunijā un Klaipēdas

osta Lietuvā, kurās arī tiek veikti metāla kravu pārvadājumi un

publiski pieejamā informācija liecina, ka abu ostu tehniskie

parametri ir atbilstoši.17

Saskaņā ar Iesniedzēja minēto pastāv vairāki praktiski

apgrūtinājumi izmantot šo ostu pakalpojumus:

1) Lai izmantotu Klaipēdas ostu, krava pa dzelzceļu ir jāved

caur Baltkrieviju. Tas ievērojami apgrūtina kravas virzību, jo ir

jārisina virkne papildu jautājumu saistībā ar vairāku valstu

robežas šķērsošanu, kas var radīt lielāku laika un finanšu

resursu patēriņu kravas nogādāšanai no viena galapunkta uz

otru.

2) Mūgas ostas izmantošanu ievērojami apgrūtina problēmas

sadarbībā ar Krieviju. Kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu no

Kazahstānas uz Latviju, Lietuvu un Igauniju, ir jāizmanto

Krievijas Dzelzceļa (Russian Railways) pakalpojumi. Kā norāda

Iesniedzējs, Krievijas Dzelzceļš atsakās veikt dzelzceļa kravu

pārvadājumus, tai skaitā metāla kravu, uz Igauniju. Par to

liecina arī Iesniedzēja elektroniskā sarakste ar pārvadātājiem,

kas sniedz pakalpojumus Mūgas ostā (Merktrans Ltd 21.09.2012.

e-pasta vēstule) kurā apstiprināts, ka pastāv šķēršļi kravu

pārvadājumiem pa dzelzceļu no Kazahstānas uz Igauniju. Dažādās

interneta vietnēs publiski pieejamā informācija sniedz netiešus

pierādījumus par Krievijas ierobežojumiem tranzīta kravu plūsmai

uz Igauniju.

Pēc KP pieprasījuma SIA "LDz Cargo", kā lielākais

dzelzceļa kravu pārvadātājs Latvijā, 18.10.2012. vēstulē

Nr.K-4.-1/88 sniedza informāciju par alternatīvajiem tranzīta

kravu pārvadājumu maršrutiem pa dzelzceļu. Vēstulē norādīts, ka

tranzīta kravas, tai skaitā metāllūžņi, no Krievijas vai citas

valsts tiek pārvadātas saskaņā ar vilcienu formēšanas plānu, kuru

ik gadu izstrādā NVS un Baltijas valstu dzelzceļu Padome.

Saskaņā ar vilcienu formēšanas plānu tranzīta kravas no

Krievijas vai citas valsts uz Klaipēdas ostu tiek virzītas pa

īsāko maršrutu - caur Baltkrieviju, nešķērsojot Latvijas

teritoriju. Pamatojoties uz Nolīguma par starptautisko kravas

satiksmi 7.panta 6.paragrāfu, pārejas robežstacijas dzelzceļa

kravas pavadzīmē norāda tās nosūtītājs un, atsevišķi saskaņojot

pārvadāšanas maršrutu, pārejas robežstacijas var atšķirties no

vilcienu formēšanas plānā paredzētajām. Tādējādi, pastāv iespēja,

ka krava no Krievijas uz Klaipēdas ostu varētu tikt nosūtīta caur

Latvijas teritoriju, atbilstoši maršrutam:

Zilupe-Eglaine-Klaipēda.

Saskaņā ar vilcienu formēšanas plānu īsākais tranzīta kravas

maršruts no Krievijas vai citas valsts uz Mūgas ostu nešķērso

Latvijas robežu, bet tiek virzīts tieši uz Igaunijas

robežstaciju. Atsevišķi saskaņojot pārvadāšanas maršrutu, pastāv

iespēja dzelzceļa kravu no Krievijas vai citas valsts uz Mūgu

nosūtīt caur Latviju, atbilstoši maršrutam:

Zilupe-Lugaži-Mūga.

Līdz ar to, SIA "LDz Cargo" sniegtā informācija

liecina, ka metāllūžņu kravas pa dzelzceļu uz Klaipēdas un Mūgas

ostām ir iespēja vest gan pa īsākajiem maršrutiem - nešķērsojot

Latvijas teritoriju, gan arī caur Latviju. KP piekrīt Iesniedzēja

norādītajiem šķēršļiem, kādi rodas kravu pārvadājot pa īsākajiem

maršrutiem. Izvēloties vest kravu caur Latviju, dzelzceļa

maršruts ir garāks, tomēr alternatīvas pastāv un izvēle ir

atkarīga tikai no kravas nosūtītāja.

Izvērtējot ostu aizvietojamību ārpus Latvijas teritorijas,

Konkurences padome nav ieguvusi pietiekami pamatotus pierādījumus

par to, vai citu valstu ostas pilnībā aizvieto Latvijas ostu

pakalpojumus metāllūžņu pārkraušanai, bet potenciāli

aizvietojamība pastāv. Vienlaicīgi, Konkurences padomes ieskatā,

ģeogrāfiskā tirgus definēšanai plašāk par Latvijas teritoriju

konkrētajā gadījumā nav izšķiroša nozīme citādāku apsvērumu

izdarīšanai attiecībā uz LM Osta tirgus varas stāvokli šaurākā -

Latvijas robežās - definētajā konkrētajā tirgū.

Ņemot vērā minētos un iepriekš izdarītos apsvērumus, tehniskās

iespējas sniegt metāla kravu pārkraušanu arī Ventspils un Rīgas

ostās, dziļūdens piestātņu esamību, kā arī tirgus dalībnieku

spēju faktiski pārorientēt metāllūžņu pārkraušanu no Liepājas

ostas uz Rīgas ostu, par konkrēto ģeogrāfisko tirgu nosakāma

Ventspils brīvosta, Rīgas brīvosta un Liepājas osta.

Pamatojoties uz konkrētās preces un ģeogrāfiskā tirgus

vērtējumu, par konkrēto tirgu nosakāma metāllūžņu kravu

pārkraušana dziļūdens piestātnēs Liepājas, Rīgas un Ventspils

ostās.