Vairogs4. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Iesnieguma izvērtējums atbilstoši
konkurenci regulējošām normām
4.1. Izvērtējums atbilstoši
Konkurences likuma normām
Konkurences likuma 11.panta pirmā daļa nosaka, ka "Ir
aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus
dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences
kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, to
skaitā vienošanās par: (..) 2) ražošanas vai realizācijas apjomu,
tirgu, tehniskās attīstības vai investīciju ierobežošanu vai
kontroli; 3) tirgu sadali, ņemot vērā teritoriju, pircējus,
piegādātājus vai citus nosacījumus; (..)".
Konkurences likuma 11.panta otrā daļa nosaka, ka "Par
spēkā esošām tiek atzītas tādas vienošanās, kuras veicina preču
ražošanas vai realizācijas uzlabošanu vai ekonomisko attīstību,
radot labumu patērētājiem, un tām šā panta pirmajā daļā noteikto
aizliegumu nepiemēro, turklāt šīs vienošanās: 1) neuzliek
attiecīgajiem tirgus dalībniekiem ierobežojumus, kuri nav
nepieciešami minēto mērķu sasniegšanai; 2) nedod iespēju likvidēt
konkurenci ievērojamā konkrētā tirgus daļā."
Noteikumi Nr.797 nosaka atsevišķu tirgus dalībnieku vertikālās
vienošanās, kas būtiski neietekmē konkurenci, un tādējādi tās
tiek atbrīvotas no Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā
minētajiem aizliegumiem.
4.1.1. Atbrīvojuma
piemērošana
Noteikumu Nr.797 2.1.apakšpunktā ir noteikts, ka
"vertikālā vienošanās ir vienošanās, kuru noslēguši divi
vai vairāki tirgus dalībnieki, no kuriem katrs veic saimniecisko
darbību atšķirīgā ražošanas vai izplatīšanas līmenī, un kura
attiecas uz vienošanās preču pirkšanas vai pārdošanas
noteikumiem".
Iesnieguma būtība ir saistīta ar iespējamajiem konkurenci
ierobežojošiem nosacījumiem Līgumos, kā arī ar Līgumu iespējamu
nepamatotu uzteikumu no MBI puses. Līgumi par VW markas jaunu
automašīnu pārdošanu ir noslēgti starp MBI kā VW markas
automašīnu importētāju Latvijā (vairumtirdzniecības līmenis) un
AĪH kā VW markas automašīnu tirgotāju gala klientiem
(mazumtirdzniecības līmenis), tātad secināms, ka Līgumi ir
vērtējami kā vertikālā vienošanās starp MBI un AĪH.
MBI ir tirgus dalībnieks gan vieglo automašīnu
vairumtirdzniecības tirgū, gan arī mazumtirdzniecības tirgū (tās
saistītie uzņēmumi darbojas mazumtirdzniecības līmenī), tādējādi
vienošanās ir vērtējama kā vertikālā vienošanās, kura noslēgta
starp konkurentiem (atbilstoši Noteikumiem Nr.797).
Noteikumu Nr.797 2.4.apakšpunktā ir noteikts, ka
"selektīvās izplatīšanas vienošanās ir vertikāla
vienošanās, ar kuru saskaņā piegādātājs tieši vai netieši apņemas
pārdot vienošanās preces tikai pēc noteiktiem kritērijiem
izvēlētiem izplatītājiem, un šie izplatītāji apņemas nepārdot
vienošanās preces nepilnvarotiem izplatītājiem". Līgumu
1.punkta 1.apakšpunkts nosaka, ka "Volkswagen zīmola
jaunu automašīnu pārdošana norit kvantitatīvas un kvalitatīvi
selektīvas pārdošanas sistēmas ietvaros saskaņā ar (EK) Komisijas
Regulu Nr. 1400/2002, kas vērsta uz to, lai piemērotu līguma par
grupu vertikālo vienošanos un savstarpēji saskaņotu rīcību
automašīnu sektorā 81.panta 3.punktu". Kvalitātes
standarti noteikti saskaņā ar Līgumu 2.pielikumu, papildus spēkā
esot VW zīmola vadlīnijām, kuru saraksts pievienots Līgumu
3.pielikumā. Tādējādi secināms, ka jaunu VW markas mehānisko
transportlīdzekļu izplatīšanas sistēma Latvijā tiek veikta
kvantitatīvas un kvalitatīvas selektīvas pārdošanas sistēmas
ietvaros.
Noteikumu Nr.797 4.punkts nosaka, ka "Vertikālā
vienošanās netiek pakļauta vienošanās aizliegumam, ja piegādātāja
tirgus daļa konkrētajā tirgū, kurā tas pārdod vienošanās preces,
nepārsniedz 30 procentu (..)". Saskaņā ar Latvijas
pilnvaroto auto tirgotāju asociācijas
datiem9, MBI tirgus daļa kopējā
jaunu vieglo automašīnu vairumtirdzniecības tirgū Latvijā ir
mazāka kā 30 procenti.
Ja vertikālā vienošanās ir noslēgta starp konkurentiem (kā tas
ir konkrētajā gadījumā), vertikālā vienošanās netiek pakļauta
vienošanās aizliegumam atbilstoši Noteikumu Nr.797 11.punktam:
"Vertikālās vienošanās, kuras noslēguši konkurenti,
netiek pakļautas vienošanās aizliegumam, ja tās neparedz abpusēju
izplatīšanu un vismaz vienu no šādiem nosacījumiem: pircēja
tirgus daļa konkrētajā tirgū nepārsniedz 10 procentu; piegādātājs
ir preču ražotājs un izplatītājs, savukārt pircējs ir
izplatītājs, nevis vienošanās precēm konkurējošu preču ražotājs;
piegādātājs ir pakalpojumu sniedzējs vairākos tirdzniecības
līmeņos, savukārt pircējs nepiedāvā konkurējošus pakalpojumus
tajā tirdzniecības līmenī, kur pircējs pērk vienošanās
pakalpojumu". Līgumi neparedz abpusēju izplatīšanu. MBI
ir tirgus dalībnieks gan vieglo automašīnu vairumtirdzniecības
tirgū, gan arī mazumtirdzniecības tirgū (tās saistītie uzņēmumi),
savukārt AĪH darbojas tikai mazumtirdzniecības līmenī. Tādējādi
konkrētā vertikālā vienošanās atbilst Noteikumu Nr.797 11.punktā
paredzētajam atbrīvojumam.
Vienlaikus Noteikumu Nr.797 8.punkts paredz atsevišķus
nosacījumus, kuriem izpildoties vertikālā vienošanās tiek
pakļauta vienošanās aizliegumam, neskatoties uz šo noteikumu 4.
un 11.punktā paredzētajiem atbrīvojumiem. "Vertikālā
vienošanās tiek pakļauta vienošanās aizliegumam, ja vienošanās
mērķis tieši vai netieši, atsevišķi vai kopā ar citiem
apstākļiem, ko var ietekmēt vienošanās dalībnieki ir: 8.1.
ierobežot pircēja iespēju noteikt pārdošanas cenu (..) 8.2.
ierobežot klientu loku vai teritoriju, kurā pircējs ir tiesīgs
pārdot vienošanās preces, izņemot (..) 8.3. aizliegumu selektīvās
izplatīšanas tīkla dalībniekiem, kuri saimniecisko darbību veic
mazumtirdzniecības līmenī, veikt aktīvo vai pasīvo pārdošanu gala
patērētājiem, ja vien šādas darbības netiek veiktas no
nepilnvarotas tirdzniecības vietas; 8.4. aizliegumu selektīvās
izplatīšanas tīkla dalībniekiem (..) veikt savstarpējas piegādes;
8.5. aizliegumu piegādātājam pārdot sastāvdaļas kā rezerves daļas
gala patērētājiem un tādiem remonta un citu apkopes pakalpojumu
sniedzējiem, kurus pircējs, kas šīs sastāvdaļas izmanto gala
preču nokomplektēšanai, nav pilnvarojis remontēt vai apkalpot
savas preces". Savukārt Noteikumu Nr.797 8.2.apakšpunktā
norādītajam aizliegumam ierobežot klientu loku un teritoriju ir
paredzēti izņēmuma gadījumi, uz kuriem vienošanās aizliegums nav
attiecināms, tostarp: "(..) aizliegumu selektīvās
izplatīšanas tīkla dalībniekiem pārdot vienošanās preces
nepilnvarotiem izplatītājiem(..)".
Līgumu nosacījumi paredz AĪH aizliegumu bez iepriekšējas MBI
piekrišanas uzdot trešajām personām pārdot līgumražojumus, kā arī
tai nav tiesību noslēgt apakštirgotāja līgumus par
līgumražojumiem. Tāpat AĪH nav atļauts līgumražojumu eksports uz
valstīm ārpus Eiropas Savienības, kā arī ārpus Eiropas
Ekonomiskās telpas un Brīvās tirdzniecības telpas. Tāpat Līgumu
nosacījumi paredz, ka AĪH nav atļauts tālākpārdošanas nolūkos
pārdot jaunus līgumražojumus tālākpārdevējiem, kuriem nav
licences šo līgumražojumu pārdošanai, vienlaikus nosakot, ka tas
drīkst pārdot jaunas automašīnas gala patērētājiem arī ar
starpnieku palīdzību, ja starpnieks pirms tam ir rakstiski
pilnvarots automašīnas pirkšanai.
Izvērtējot šos Līgumos iekļautos nosacījumus, Konkurences
padome secina, ka:
(1) Lai gan Līgumos ietvertie ierobežojumi uzdot trešajām
personām pārdot līgumražojumus vai slēgt apakštirgotāja līgumus
par līgumražojumiem Konkurences padomes ieskatā ir uzskatāmi par
tālākpārdošanas ierobežojumiem, saskaņā ar Noteikumu Nr.797
8.punkta noteikumiem tie ir pieļaujami, jo tie izriet no
selektīvās izplatīšanas modeļa specifikas, ir saistīti ar šādas
izplatīšanas sistēmas sekmīgu darbību. Ja apakšlīguma ietvaros
starp Pilnvaroto izplatītāju un apakšuzņēmumu (kurš nav
pilnvarots tirgotājs) notiek pārdošanas darbības, tad šādas
aktivitātes selektīvā izplatīšanas tīkla ietvaros ir vērtējamas
kā tālākpārdošana nepilnvarotiem izplatītājiem. Tālākpārdošanas
ierobežojums nepilnvarotiem izplatītājiem (kas pēc sava rakstura
iespējams varētu kvalificēties Noteikumu Nr.797 8.2.apakšpunktā
noteiktajam aizliegumam ierobežot klientu loku) atbilst
8.2.3.apakšpunktā paredzētajam izņēmumam, t.i., vertikālā
vienošanās netiek pakļauta Konkurences likuma 11.panta pirmajā
daļā noteiktajam vienošanās aizliegumam, ja vienošanās paredz
aizliegumu selektīvās izplatīšanas tīkla dalībniekiem pārdot
vienošanās preces nepilnvarotiem izplatītājiem.
(2) Tāpat Līgumu nosacījumi neaizliedz veikt pārdošanu gala
patērētājiem, vien nosakot, ka izmantojot starpnieku darbību, ir
jāuzrāda gala patērētāja pilnvarojums iegādāties
transportlīdzekli. To Konkurences padomes ieskatā skaidri,
precīzi un nepārprotami nosaka Līgumu 2.punkta 8.apakšpunkts,
kurā detalizēti noteikta kārtība, kādā tirgotājs (izplatītājs) ir
tiesīgs pārdot līgumražojumus gala patērētājiem, kas iegādājas
līgumražojumus ar starpnieku palīdzību. Šāds nosacījums
Konkurences padomes ieskatā ir pamatoti nepieciešams, lai
ražotājs (vai piegādātājs) varētu pārliecināties, ka netiek
pārkāpti Līgumu nosacījumi attiecībā uz tālākpārdošanas
aizliegumu nepilnvarotiem izplatītājiem, turklāt tas neierobežo
iespēju gala patērētājiem iegādāties transportlīdzekli pie
jebkura izplatītāja kopējā selektīvajā izplatīšanas tīklā.
(3) Konkurences likuma 11.panta pirmā daļa nosaka, ka ir
aizliegtas tādas vienošanās, kuru "(..) mērķis vai sekas
ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas
teritorijā (..)", tādējādi Līgumos ietvertais aizliegums
izplatītājiem eksportēt līgumražojumus ārpus ES, kā arī ārpus
Eiropas Ekonomiskās telpas un Brīvās tirdzniecības telpas
nekvalificējas šim nosacījumam, jo minētais aizliegums neierobežo
pārdošanu un līdz ar to konkurenci Latvijas teritorijā.
(4) VW jaunu automašīnu izplatīšana notiek selektīvās
izplatīšanas tīkla ietvaros, kura izveidošanas un rezultatīvas
funkcionēšanas pamatā ir vienošanās starp piegādātāju un
izplatītāju, saskaņā ar kuru piegādātājs apņemas pārdot VW
automašīnas tikai pēc noteiktiem kritērijiem izvēlētiem
izplatītājiem, savukārt izplatītāji no savas puses apņemas
nepārdot vienošanās preces nepilnvarotiem izplatītājiem.
Selektīvās izplatīšanas tīklu modeli ražotāji nereti izvēlas, lai
uzlabotu ekonomisko efektivitāti ražošanas un izplatīšanas ķēdē,
veicinot labāku koordināciju starp dalībuzņēmumiem, samazinot
pušu savstarpējo darījumu un izplatīšanas izmaksas, kā arī
optimizējot pārdošanas un investīciju līmeni nozarē, kas
rezultātā var radīt labumu patērētājam. Konkurences padomes
vērtējumā, ņemot vērā ražotāja izvēlēto izplatīšanas veidu -
selektīvo izplatīšanu, konkrētie Līgumos iekļautie konkurences
ierobežojumi ir atbilstoši Konkurences likuma 11.panta otrās
daļas noteikumiem (nav pārkāptas ierobežojumu pieļaujamības
robežas). Tādējādi secināms, ka izvērtējot konkrēto Iesniegumu,
nav pietiekama pamata Noteikumu Nr.797 14.punkta10
piemērošanai.
(5) Papildus izvērtējot MBI faktisko rīcību saistībā ar Līgumu
darbības ar AĪH uzteikumu (faktisko vienošanās nosacījumu
interpretāciju tos piemērojot), Konkurences padome secina, ka
uzteikums ir balstīts uz Līgumos ietvertajiem nosacījumiem, MBI
tos interpretējot analoģiskā veidā kā tos ir vērtējusi
Konkurences padome (atzīstot tos par atbilstošiem Konkurences
likuma normām). Tādējādi, neatkarīgi no tā, vai fakti un
argumenti, uz kuriem uzteikums ir balstīts, ir pamatoti vai nē
(uzteikuma pamatotība vērtēta šī lēmuma 4.2.2.apakšpunktā), tas
nekādā veidā nemaina Līguma nosacījumu (vertikālās vienošanās)
interpretāciju un piemērošanu starp abām vienošanās iesaistītajām
pusēm. Tādējādi Konkurences padomes ieskatā Līguma nosacījumi nav
pretrunā Konkurences likuma normām, no kā izrietoši secināms, ka
MBI un AĪH vertikālā vienošanās, vienlaikus vērtējot to kopsakarā
ar tās faktisku piemērošanu, nesatur aizliegtus konkurences
ierobežojumus.
4.1.2. Secinājumi
Ņemot vērā iepriekš minēto, Konkurences padome konstatē,
ka:
1) starp MBI un AĪH noslēgtie Līgumi ir vērtējami kā vertikālā
vienošanās, kura noslēgta starp konkurentiem;
2) jaunu VW markas mehānisko transportlīdzekļu izplatīšanas
sistēma Latvijā tiek veikta kvantitatīvas un kvalitatīvas
selektīvas pārdošanas sistēmas ietvaros;
3) konkrētā vertikālā vienošanās (Līgumu nosacījumi) atbilst
Noteikumu Nr.797 4. un 11.punktā paredzētajam atbrīvojumam;
4) Līgumi nesatur Noteikumu Nr.797 8.punktā minētos
konkurences ierobežojumus, saskaņā ar kuriem vertikālā vienošanās
būtu aizliedzama;
5) Līgumos ietvertais aizliegums izplatītājiem eksportēt
līgumražojumus ārpus ES, kā arī ārpus Eiropas Ekonomiskās telpas
un Brīvās tirdzniecības telpas nekvalificējas Konkurences likuma
11.panta pirmās daļas nosacījumiem;
6) Līgumu uzteikums ir balstīts uz šajos Līgumos
ietvertajiem nosacījumiem, to neievērošanu no Iesniedzēja puses,
Konkurences padome nav konstatējusi Līgumu neatbilstību
Konkurences likumam, Noteikumu Nr.797 normām.
Līdz ar to secināms, ka konkrētās vertikālās vienošanās
(Līgumu nosacījumi) Konkurences padomes ieskatā atbilst Noteikumu
Nr.797 4. un 11.punktā paredzētajam vertikālo vienošanos
atbrīvojumam, tāpat vienlaicīgi tās nav vērtējamas kā aizliegtas
saskaņā ar šo noteikumu 8.punkta ierobežojumiem, tādējādi
konkrētās vertikālās vienošanās nav pakļautas Konkurences likuma
11.panta pirmajā daļā noteiktajam vienošanās
aizliegumam.
4.2. Izvērtējums atbilstoši LESD un
regulai
LESD 101.pants paredz vispārīgu vienošanos starp tirgus
dalībniekiem aizliegumu. Saskaņā ar LESD 101.panta 1.punktu, kas
pēc būtības ir līdzīgs Konkurences likuma 11.panta pirmajai
daļai, "Turpmāk norādītais ir aizliegts kā nesaderīgs ar
iekšējo tirgu: visi nolīgumi uzņēmumu starpā, uzņēmumu
apvienību lēmumi un saskaņotas darbības, kas var iespaidot
tirdzniecību starp dalībvalstīm un kuru mērķis vai sekas ir
nepieļaut, ierobežot vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū, un
jo īpaši darbības, ar kurām: (..) b) ierobežo vai kontrolē
ražošanu, tirgus, tehnikas attīstību vai investīcijas; c) sadala
tirgus vai piegādes avotus; (..)".
Saskaņā ar LESD 101.panta 3.punktu, kas pēc būtības ir līdzīgs
Konkurences likuma 11.panta otrajai daļai, "Šā panta 1.
punktu tomēr var atzīt par nepiemērojamu:
- jebkuram starp uzņēmumiem
noslēgtam nolīgumam vai nolīgumu kategorijai;
- jebkuram uzņēmumu apvienības
pieņemtam lēmumam vai lēmumu kategorijai;
- jebkādai saskaņotai darbībai vai
darbību kategorijai, kas palīdz uzlabot preču ražošanu vai
izplatīšanu, vai veicina tehnisku vai saimniecisku attīstību,
reizē ļaujot patērētājiem baudīt pienācīgu daļu no iegūtajiem
labumiem, un kas:
a) neuzspiež attiecīgiem uzņēmumiem
ierobežojumus, kuri nav obligāti vajadzīgi, lai sasniegtu šos
mērķus;
b) neļauj šādiem uzņēmumiem
likvidēt konkurenci attiecībā uz šo ražojumu būtisku
daļu."
4.2.1. Atbrīvojuma
piemērošana
Noteikumi Nr.797 veidoti pēc analoģijas ar attiecīgām Eiropas
Savienības konkurences tiesību normām - konkrēti Komisijas Regulu
(ES) Nr. 330/2010 par Līguma par Eiropas Savienības darbību
101.panta 3.punkta piemērošanu vertikālu nolīgumu un saskaņotu
darbību kategorijām11
(iepriekš Komisijas Regula (EK) Nr. 2790/99 par Līguma 81.
panta 3. punkta piemērošanu vertikālu vienošanos un saskaņotu
darbību kategorijām).12
Eiropas Savienības konkurences tiesībās papildus vispārējai
"vertikālo atbrīvojumu" regulai Nr. 330/2010 ir spēkā
speciālā regula -Komisijas Regula (EK) Nr. 1400/2002 (2002.gada
31.jūlijs) par Līguma 81.panta 3.punkta piemērošanu vertikālu
vienošanos un saskaņotu darbību kategorijām mehānisko
transportlīdzekļu nozarē un Komisijas Regula (ES) Nr. 461/2010
(2010.gada 27.maijs) par Līguma par Eiropas Savienības darbību
101.panta 3.punkta piemērošanu vertikālu nolīgumu un saskaņotu
darbību kategorijām mehānisko transportlīdzekļu nozarē
(turpmāk - Regula Nr. 461/2010). Ar Regulu Nr. 461/2010 līdz
2013.gada 31.maijam tika pagarināta Regulas Nr. 1400/2002
noteikumu piemērojamība, kas attiecas uz vertikāliem nolīgumiem
par jaunu mehānisko transportlīdzekļu pirkšanu, pārdošanu un
tālākpārdošanu, paredzot, ka no 2013.gada 1.jūnija uz jaunu
mehānisko transportlīdzekļu pirkšanu, pārdošanu un tālākpārdošanu
vairs netiks piemērotas īpašas nozares grupālās atbrīvojuma
regulas, bet tiks piemērota Komisijas Regula (ES) Nr. 330/2010
par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101.panta 3.punkta
piemērošanu vertikālu nolīgumu un saskaņotu darbību
kategorijām. Savukārt attiecībā uz nolīgumiem par rezerves
daļu izplatīšanu un remonta un tehniskās apkopes pakalpojumu
sniegšanu kopš 2010.gada 1.jūnija ir attiecināmi Regulas
Nr. 461/2010 nosacījumi. Iesniegumā norādītie iespējamie
konkurences tiesību pārkāpumi ir attiecināmi uz jaunu
transportlīdzekļu pirkšanu, pārdošanu un tālākpārdošanu, tādējādi
šī lēmuma turpmākajā izklāstā tiks izvērtēti iesniegumā minētie
iebildumi Regulas Nr. 1400/2002 nosacījumu kontekstā.
Regulas Nr. 1400/2002 1.panta 1.punkta c) apakšpunkts nosaka,
ka: "vertikālās vienošanās" ir līgumi vai saskaņotas
darbības, kas ieviestas divos vai vairākos uzņēmumos, kuri
atbilstīgi šim līgumam katrs darbojas atšķirīgā ražošanas vai
izplatīšanas ķēdes posmā." Kā konstatēts šī lēmuma
4.1.apakšpunktā (analoģiski interpretējot un piemērojot
Konkurences likuma normas), vienošanās starp MBI un AĪH (Līgumu
nosacījumi) ir vērtējama kā vertikālā vienošanās, kura noslēgta
starp konkurentiem.
Regulas Nr. 1400/2002 1.panta 1.punkta f) apakšpunkts nosaka,
ka: "selektīvā izplatīšanas sistēma" ir izplatīšanas
sistēma, kurā piegādātājs apņemas tieši vai netieši pārdot līguma
preces vai pakalpojumus tikai tiem izplatītājiem vai
remontētājiem, kas izraudzīti, pamatojoties uz īpašiem
kritērijiem, ja šie izplatītāji vai remontētāji apņemas šīs
preces vai pakalpojumus nepārdot nepilnvarotiem izplatītājiem vai
neatkarīgiem remontētājiem, neierobežo piegādātāja spējas pārdot
rezerves daļas neatkarīgiem remontētājiem vai pienākumu
nodrošināt neatkarīgiem tirgus dalībniekiem visu tehnisko
informāciju, diagnostikas aprīkojumu, rīkus un apmācību mehānisko
transportlīdzekļu remontam un tehniskai apkopei vai vides
aizsardzības pasākumu īstenošanai." Šī lēmuma
4.1.apakšpunktā secināts, ka jaunu VW markas mehānisko
transportlīdzekļu izplatīšanas sistēma veidota kā kvantitatīva un
kvalitatīva selektīvās pārdošanas sistēmas.
Ja vertikālā vienošanās ir noslēgta starp konkurējošiem
uzņēmumiem (kā tas iepriekš secināts), Regulas Nr. 1400/2002
atbrīvojumu piemēro, ja: "(..) c) piegādātājs ir
pakalpojumu sniedzējs dažādos tirdzniecības posmos, turpretim
pircējs nesniedz konkurētspējīgus pakalpojumus tajā tirdzniecības
posmā, kad viņš pērk līguma pakalpojumus." MBI (kā
piegādātājs) ir tirgus dalībnieks gan vieglo automašīnu
vairumtirdzniecības tirgū, gan arī mazumtirdzniecības tirgū (tās
saistītie uzņēmumi), savukārt AĪH (kā pircējs) darbojas tikai
mazumtirdzniecības līmenī. Tādējādi konkrētā vertikālā vienošanās
atbilst minētajam atbrīvojuma piemērošanas nosacījumam.
Regulas Nr. 1400/2002 paskaidrojošās brošūras "Mehānisko
transportlīdzekļu izplatīšana un apkope Eiropas Savienībā"
(turpmāk - paskaidrojošā brošūra)13
4.2.2.apakšpunktā ir norādīts, ka: "(..) Lai regulu
piemērotu vienošanām, kas nonāk tās piemērošanas jomā, ir jābūt
izpildītiem 3.panta vispārīgajiem nosacījumiem, un pušu noteikumi
vai nosacījumi ne tieši, ne netieši nedrīkst saturēt stingrus
aizliegumus, kā tas noteikts 4.pantā. Īpašās saistības, kas
neatbilst 5.punktā uzskaitītajiem nosacījumiem, netiek
atbrīvotas, taču ir iespējams saskaņā ar valsts līgumtiesībām
nodalīt šādas saistības no pārējās vienošanās, atstājot
vienošanās atlikušo daļu grupālo atbrīvojumu piemērošanas jomā
(..)" No minētā secināms, ka Regulas Nr. 1400/2002
atbrīvojumu vertikālajai vienošanai var piemērot tik tālu, kamēr
tiek ievēroti Regulā Nr. 1400/2002 noteiktie nosacījumi. Ja kāds
no vertikālās vienošanās nosacījumiem ir pretrunā Regulas
Nr. 1400/2002 3. vai 4.punktam, tad visai vertikālajai vienošanai
kopumā nevar tikt piemērots Regulā Nr. 1400/2002 paredzētais
atbrīvojums. Savukārt, ja vertikālās vienošanās kāds nosacījums
neatbilst 5.panta noteikumiem, šie atsevišķie vienošanās
nosacījumi netiek atbrīvoti, kamēr pārējo vienošanos var nodalīt
atsevišķi, atstājot to grupālo atbrīvojumu piemērošanas jomā.
(1) Regulas
Nr. 1400/2002 3.panta nosacījumi
Regulas Nr. 1400/2002 3.panta 1.punkts paredz tirgus daļas
slieksni, kuru piegādātāja tirgus daļai tirgū, kurā tas pārdod
jaunas automašīnas, nesasniedzot, tiek piemērots atbrīvojums. Šī
lēmuma 4.1.apakšpunktā secināts, ka MBI tirgus daļa kopējā jaunu
vieglo automašīnu vairumtirdzniecības tirgū Latvijā ir mazāka kā
30 procenti, tādējādi konkrētajā gadījumā Regulā Nr. 1400/2002
norādītais slieksnis nav pārsniegts.
3.panta 3.punkts paredz, ka atbrīvojumu piemēro ar
nosacījumu, ka no vertikālās vienošanās izrietošās izplatītāja
tiesības un pienākumi var tikt nodotas citam izplatīšanas
sistēmas dalībniekam, kuru izraugās izplatītājs. Līgumu
24.punkts paredz, ka no šo Līgumu izrietošais tiesību un
pienākumu kopums var tikt nodots citam pārdošanas organizācijas
tirgotājam.
3.panta 4.punkts nosaka, ka: "Atbrīvojumu piemēro ar
nosacījumu, ka vertikālā vienošanās, kas noslēgta ar izplatītāju
vai remontētāju, paredz to, ka piegādātājam, kurš vēlas paziņot
par līguma pārtraukšanu, tas jādara rakstiski, un sīki, objektīvi
un atklāti jāizklāsta pārtraukšanas iemesli, lai aizkavētu
piegādātājam pārtraukt vertikālo vienošanos ar izplatītāju vai
remontētāju tādēļ, ka to nevar ierobežot saskaņā ar šo
regulu." Savukārt 3.panta 5.punkts nosaka minimālo
periodu, kurā paziņo par noteikta termiņa līgumu nepagarināšanu
(vismaz 6 mēnešus iepriekš) un beztermiņa līgumu pārtraukšanu -
nosakot, ka gadījumos, kad piegādātājs vēlas uzteikt uz
nenoteiktu laiku noslēgtu līgumu, līgumiskās attiecības starp
pusēm izbeidzas divu gadu laikā pēc uzteikuma (šajā gadījumā
piegādātājam uzteikums nav īpaši jāpamato) vai gada laikā pēc
uzteikuma, ja piegādātājam uz likuma vai īpaša līguma pamata ir
pienākums maksāt piemērotu kompensāciju par līguma pārtraukšanu,
vai ja piegādātājs līgumu pārtrauc, jo ir vajadzīga visa tīkla
vai ievērojamas tā daļas pārveidošana.
Līgumi paredz arī nekavējoša uzteikuma iespēju (Līgumu
19.punkts). Vienošanās nekavējošas izbeigšanas iespēja skaidrota
Regulas Nr. 1400/2002 paskaidrojošās brošūras 69.jautājumā:
"Tas ir valsts likumdošanas jautājums par to, vai
vienošanās pusēm ir tiesības jebkurā laikā izbeigt vienošanos bez
uzteikuma, ja otra puse nepilda kādu no tās pamata saistībām
(..)", tādējādi Regulas nosacījumi neizslēdz šādu
iespēju. Latvijas Civillikumā (Saistību tiesību daļā) noteikts:
"Viena puse nevar atkāpties no līguma bez otras
piekrišanas pat arī tad, ja pēdējā to neizpilda, un tādēļ, ka
viņa to neizpilda" (1588.pants). "Vienpusēja
atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar
paša līguma raksturu, vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums,
vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta"
(1589.pants).
Atbilstoši Regulas Nr. 1400/2002 3.panta 4.punktam - gadījumos,
kad piegādātājs vēlas izbeigt līgumiskās attiecības ātrāk par
Regulā Nr. 1400/2002 noteiktajiem minimālajiem termiņiem, tam ir
jāsniedz detalizēts, objektīvs un atklāts pamatojums līguma
izbeigšanai. Konkrētie Līgumi ir noslēgti uz nenoteiktu laiku
(Līgumu 16.punkts). Līgumu 17.punkts nosaka, ka Līgumus var
uzteikt ar rakstisku paziņojumu, kurš iesniegts 24 mēnešus
iepriekš, savukārt Līgumu 18.punkts paredz arī Līgumu uzteikšanas
iespēju saīsinātā termiņā (12 mēnešos), ja piegādātājam
"(..) ir jāveic sava pārdošanas tīkla restrukturizācija
kopumā vai būtiskā tā daļā, kā arī gadījumā, ja Piegādātājam ir
pienākums maksāt piemērotu kompensāciju, beidzoties līgumam,
pamatojoties uz likumdošanas aktiem vai īpašu
vienošanos.". Vienlaikus Līgumu 19.punkts paredz Līgumu
tūlītējas uzteikšanas iespēju "Šo līgumu var uzteikt
nekavējoties svarīga iemesla dēļ, iesniedzot rakstisku paziņojumu
(..)", tostarp: (1) ja tirgotājs nepilda izplatīšanas
tīkla dalībniekiem noteiktos kvalitātes standartus, (2) ja
tirgotājs nesaņem vai zaudē atļauju, kas nepieciešana
saimnieciskās darbības veikšanai saskaņā ar līgumu, (3) ja
tirgotāja komerciālā reputācija vai saimnieciskā darbība cieš
būtiskus zaudējumus, (4) ja tirgotājs liedz iespēju piegādātājam
piekļuvi dokumentiem un telpām (neskatoties uz pamatota iemesla
norādi), (5) ja tirgotājs pārkāpj noteiktās maksājumu saistības,
(6) ja tirgotājs pārkāpj aizliegumu par pārdošanu
tālākpārdevējiem vai eksporta aizliegumu, (7) ja tirgotājs,
nesaņemot piegādātāja piekrišanu, veic darbības, kurām saskaņā ar
Līgumiem šāda piegādātāja piekrišana ir nepieciešama, (8) ja
tirgotājs krāpnieciskos nolūkos nodod falsificētus dokumentus vai
informāciju piegādātājam vai klientam, bet Līgumu 20.punkts
nosaka, ka uzteikuma pamatojumam jābūt skaidram, objektīvam un
atklātam. Līdz ar to secināms, ka Līgumos paredzētā Līgumu
uzteikšanas kārtība ir atbilstoša Regulas Nr. 1400/2002 3.panta
nosacījumiem.
Regulas Nr. 1400/2002 3.panta 6.punkts nosaka, ka atbrīvojumu
piemēro ar nosacījumu, ka vertikālajā vienošanās abām pusēm ir
paredzētas tiesības strīdos par līgumsaistību izpildi vērsties
pie neatkarīga eksperta vai šķīrējtiesneša, vienlaikus paredzot
iespēju pusēm ar prasību vērsties arī valsts tiesā. Atbilstoši
Regulas Nr. 1400/2002 nosacījumiem Līgumu 23.punkts paredz pušu
tiesības vērsties pie eksperta, šķīrējtiesneša vai arī vērsties
valsts tiesā.
(2) Regulas
Nr. 1400/2002 4.panta ierobežojumi
Regulas Nr. 1400/2002 4.pantā ir norādīti ierobežojumi, kas
attiecas uz jaunu mehānisko transportlīdzekļu, remonta un
tehniskās apkopes pakalpojumu vai rezerves daļu pārdošanu, uz
kuriem neattiecas atbrīvojums - tātad, uz vertikālajām
vienošanām, kuru mērķis cita starpā ir: "(..) b)
ierobežot pārdošanas teritoriju vai pircējus, kuriem izplatītājs
vai remontētājs var pārdot līguma preces vai pakalpojumus
(..)", tomēr atbrīvojums attiecas uz "(..) iii)
ierobežojumu selektīvās izplatīšanas sistēmas dalībniekiem pārdot
jaunus mehāniskos transportlīdzekļus un rezerves daļas
nepilnvarotiem izplatītājiem tirgos, kur piemēro selektīvo
izplatīšanu (..)". Tāpat Regulas Nr. 1400/2002 preambulas
14.punktā noteikts, ka: "Jebkura izplatītāja tiesībās
pasīvi, vai, ja vajadzīgs, aktīvi pārdot jaunus mehāniskos
transportlīdzekļus tiešajiem patērētājiem būtu jāiekļauj tiesības
pārdot šādus transportlīdzekļus tiešajiem patērētājiem, kuri ir
devuši atļauju starpniecības vai pirkšanas aģentam viņu vārdā
nopirkt, pārņemt tā piegādi, transportēt vai uzglabāt jaunu
mehānisko transportlīdzekli."
Izvērtējot Līgumos iekļautos nosacījumus, secināms, ka,
līdzīgi, kā tas konstatēts šī lēmuma 4.1.apakšpunktā, Līgumos
ietvertie ierobežojumi uzdot trešajām personām pārdot
līgumražojumus vai slēgt apakštirgotāja līgumus par
līgumražojumiem Konkurences padomes ieskatā ir uzskatāmi par
tālākpārdošanas ierobežojumiem, taču saskaņā ar regulas
Nr. 1400/2002 4.panta (analoģiski kā Noteikumu Nr.797 8.punkta)
noteikumiem tie ir pieļaujami, jo tie izriet no selektīvās
izplatīšanas modeļa specifikas, ir saistīti ar šādas izplatīšanas
sistēmas sekmīgu darbību. Arī tālākpārdošanas ierobežojums
nepilnvarotiem izplatītājiem atbilst Regulā Nr. 1400/2002
paredzētajam izņēmumam, ņemot vērā selektīvās izplatīšanas
sistēmas specifiku - tajā skaitā sistēmas dalībnieku apņemšanos
nepārdot vienošanās preces nepilnvarotiem izplatītājiem.
Līgumu nosacījumi neaizliedz veikt pārdošanu gala
patērētājiem, vien nosakot, ka izmantojot starpnieku darbību, ir
jāuzrāda gala patērētāja pilnvarojums iegādāties
transportlīdzekli (Līgumu 2.punkta 8.apakšpunkts). Šāds
nosacījums Konkurences padomes ieskatā ir pamatoti nepieciešams,
lai ražotājs (vai piegādātājs) varētu pārliecināties, ka netiek
pārkāpti Līgumu nosacījumi attiecībā uz tālākpārdošanas
aizliegumu nepilnvarotiem izplatītājiem, turklāt ierobežojums
neierobežo iespēju gala patērētājiem iegādāties transportlīdzekli
pie jebkura izplatītāja kopējā selektīvajā izplatīšanas sistēmā.
Arī Regulas Nr. 1400/2002 paskaidrojošās brošūras 5.2.apakšpunktā
norādīts: "(..) Vienīgais ierobežojums starpnieka
darbībai, kas atļauts vienošanās, uz ko attiecas Regula
1400/2002, ir nepieciešamība uzrādīt derīgu pilnvaru, ko
izsniedzis individuāls pircējs. Pilnvarā jābūt norādītam pircēja
vārdam un adresei, tam jābūt parakstītam un datētam
(..)".
Ievērojot, ka LESD 101.pants ir attiecināms uz vienošanām, kas
var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm un kas nepieļauj,
ierobežo vai traucē konkurenci, secināms, ka Līgumos ietvertais
aizliegums izplatītājiem eksportēt līgumražojumus ārpus ES, kā
arī ārpus Eiropas Ekonomiskās telpas un Brīvās tirdzniecības
telpas nekvalificējas šim nosacījumam, jo tas neietekmē
tirdzniecību starp dalībvalstīm. Šādu LESD interpretāciju atbalsta arī Eiropas
Savienības tiesa, piemēram, lietā C - 306/96 - Javico v Yves
Saint Laurent Parfums, nosakot, ka šādu vienošanos gadījumā
(jautājumā minētie) nosacījumi nav vērtējami kā tādi, kuru mērķis
ir paralēlā importa un līguma preču pārdošanas Eiropas Kopienas
ietvaros ierobežošana, bet gan ietverti līgumā, lai nodrošinātu
ražotājam iespēju iekarot ārējos [ārpus ES] tirgus, piegādājot
līguma preces konkrētajam tirgum pietiekošā apjomā. Šo
interpretāciju apstiprina fakts, ka konkrētajā līgumā aizliegums
pārdot ārpus līguma teritorijas attiecas arī uz visām
ne-dalībvalstu teritorijām. (sprieduma
19.punkts)14.
Ņemot vērā minēto, izvērtējot Līgumu nosacījumus (tostarp
Iesniegumā minētos Līgumu nosacījumus), Konkurences padome
secina, ka Līgumi nesatur Regulas Nr. 1400/2002 4.pantā noteiktos
skaidri definētos konkurences ierobežojumus, saskaņā ar kuriem
vertikālā vienošanās būtu aizliedzama.
(3) Regulas
Nr. 1400/2002 5.panta īpašie nosacījumi
Šī panta īpašie nosacījumi paredz, ka Regulas Nr. 1400/2002
atbrīvojums neattiecas uz virkni pienākumiem, kas iekļauti
vertikālajās vienošanās, tostarp: (1) nekonkurēšanas pienākumiem;
(2) pienākumiem, kas liek izplatīšanas sistēmas dalībniekiem
nepārdot atsevišķu konkurējošu piegādātāju mehāniskos
transportlīdzekļus; (3) pienākumiem, kas liek izplatītājam pēc
līguma pārtraukšanas neražot, nepirkt, nepārdot vai vēlreiz
nepārdot mehāniskos transportlīdzekļus; (4) pienākumiem, kas
neļauj mazumtirgotājam attiecībā uz līguma precēm vai atbilstošām
precēm piemērot izpirkuma nomas pakalpojumus; (5) pienākumiem,
kas pasažieru automobiļu vai vieglo saimnieciski izmantojamo
transportlīdzekļu selektīvās izplatīšanas sistēmas dalībniekiem
ierobežo spējas izveidot papildu tirdzniecības vai piegādes
vietas citur kopējā tirgū. Tāpat atbrīvojums neattiecas uz
pienākumu pilnvarotā remontētāja uzņēmuma izvietojuma sakarā, ja
piemēro selektīvo izplatīšanu.
Izvērtējot Līgumu nosacījumus atbilstoši Regulas Nr. 1400/2002
5.panta īpašajiem nosacījumiem, Konkurences padome secina, ka
tajos nav saskatāmas pazīmes par iepriekš minēto pienākumu tiešu
vai netiešu piemērošanu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Konkurences padomes ieskatā Līgumu
nosacījumi atbilst Regulas Nr. 1400/2002 piemērošanas jomas
ietvaram, tie atbilst 3.pantā definētajiem vispārējiem
atbrīvojuma piemērošanas nosacījumiem, un šie nosacījumi nav
vērtējami kā aizliegti saskaņā ar 4.panta skaidri definētajiem
ierobežojumiem un 5.panta īpašajiem nosacījumiem, tādējādi uz
konkrētajām vertikālajām vienošanām ir attiecināms Regulā
Nr. 1400/2002 piešķirtais atbrīvojums no LESD 101.panta 1.punktā
paredzētā vienošanās aizlieguma.
4.2.2. Uzteikuma
pamatojums
Ar uzteikumu saistītie fakti:
1) "Rent-a-Car" jeb nomas
automašīnu (turpmāk - RAC) nosacījumu pārkāpuma
konstatēšana. 07.02.2008. MBI tika iesniegts 05.02.2008.
pasūtījuma-pirkuma līgums starp AĪH un SIA "Medex Auto"
darījuma saskaņošanai (lai saņemtu importētāja un ražotāja
paredzēto atbalstu), kurā ir norādīti RAC nosacījumi, tostarp
atpirkuma kvotas - 100%. VW ražotājs ievēroja zemo cenu, par ko
atsevišķas automašīnas tiek pārdotas Vācijā, noskaidrojot (pēc
automašīnas šasijas numura), ka konkrētās automašīnas ir
piegādātas AĪH liela darījuma ietvaros, par ko ražotājs un
importētājs attiecīgi ir piešķīris AĪH cenas atlaidi. Ņemot vērā
minēto, 21.09.2010. tika veikts audits, kura laikā auditoram tika
uzrādīts saistošs 10.04.2008. pasūtījuma-pirkuma līgums starp AĪH
un SIA "Medex Auto" par tām pašām automašīnām, par
kurām sastādīts 05.02.2008. līgums (kurš tika iesniegts MBI
atbalsta saņemšanai), tomēr šajā līgumā nebija norādīti RAC
nosacījumi (tādējādi līgumā AĪH vairs nebija paredzētas atpirkuma
kvotas). MBI pieprasīja izziņu no VAS "Ceļu satiksmes
drošības direkcija" (turpmāk - CSDD) par SIA "Medex
Auto" pārdotajām automašīnām, no saņemtās izziņas secinot,
ka automašīnas, kuras AĪH pasūtīja kā gala pircēju norādot SIA
"Medex Auto", pēc trīs dienām ir tālāk pārdotas SIA
"Compacto", kura, savukārt, tās izņēma no valsts
reģistra ar statusu "atsavināšanai". Turklāt MBI
veiktās izdrukas no Lursoft datu bāzes par SIA "Medex
Auto" un SIA "Compacto" liecina, ka viens no abu
sabiedrību darbības veidiem ir automobiļu un citu vieglo
transportlīdzekļu pārdošana. Pamatojoties uz iepriekš minēto
informāciju, MBI pirmo reizi konstatēja Līguma pārkāpumu AĪH
darbībās.
2) AĪH un MBI
pārstāvju 20.10.2010. sanāksme (turpmāk - Sanāksme). MBI
20.04.2012. iesniedza Konkurences padomei 20.10.2010. sanāksmes
protokola (turpmāk - sanāksmes protokols) kopiju. Saskaņā ar
sanāksmes protokolā fiksēto Sanāksmē AĪH tika izskaidroti audita
laikā konstatētie fakti (skatīt iepriekšējo punktu). MBI
pārstāvis ir norādījis uz būtiskiem RAC pārdošanas vadlīniju un
instrukciju pārkāpumiem, tādējādi AĪH ar iepriekšēju nodomu
krāpjot importētāju un VW ražotāju, un uzdevis AĪH veikt
pasākumus, lai novērstu pārkāpumu atkārtošanos nākotnē. Sanāksmes
noslēgumā AĪH piekrita rakstveidā sniegt cēloņu skaidrojumu un
preventīvo līdzekļu aprakstu (turpinājumā AĪH 22.10.2010.
vēstule).
3) AĪH 22.10.2010.
vēstule "About Volkswagen Golf deal with the SIA Medex auto
company in April, 2008" (turpmāk - 22.10.2010.
vēstule). AĪH 22.10.2010. vēstulē skaidro pārkāpuma cēloņus,
norādot, ka AĪH pārdošanas menedžeris, izmantojot uzņēmuma vārdu
un vadības uzticēšanos, ir pārkāpis VW noteikumus, kas jāievēro
saņemot atbalstu no ražotāja un importētāja, kā rezultātā
automašīnas tika nodotas trešajam uzņēmumam un eksportētas no
valsts. Tāpat 22.10.2010. vēstulē AĪH uzņemas veikt stingru
uzraudzību visiem lielākajiem darījumiem, ieviešot attiecīgu
procedūru un kontroles sistēmu uzņēmumā.
4) MBI 29.11.2010.
vēstule "Volkswagen Golf sales Factory support compensation
Informative letter" (turpmāk - brīdinājuma vēstule).
Brīdinājuma vēstulē MBI atsaucas uz Sanāksmes diskusiju, norādot,
ka gan MBI ieskatā, gan arī VW ražotāja ieskatā AĪH darbinieks ir
pārkāpis RAC pārdošanas nosacījumus, ko ir apliecinājis arī AĪH
savā 22.10.2010. vēstulē. MBI brīdinājuma vēstulē norāda, ka AĪH
tiek izteikts nopietns brīdinājums par konstatēto pārkāpumu, un
AĪH tiek informēta, ka iepriekš minēto vai līdzīgu darbību
(pārkāpumu) atkārtošanās gadījumā var tikt nekavējoties
pārtraukts izplatītāja līgums. Brīdinājuma vēstules turpinājumā
norādīts RAC programmas ietvaros rūpnīcas piešķirtā atbalsta
apmērs, kas AĪH ir jāatdod.
5) Izplatītāju
vadības sistēmas MNET (turpmāk - MNET sistēma)
informācija. MBI norāda, ka AĪH MNET sistēmā kā gala
pircējus automašīnām, kuras norādītas komerctransporta grupas
"Life" līguma uzteikuma pamatojumā, sākotnēji bija
norādījusi Latvijā reģistrētas sabiedrības, piemēram, (*) (to
apliecina Konkurences padomei iesniegtās MNET sistēmas izdrukas).
Tā rezultātā MNET sistēmā pieejamā informācija par jaunām
automašīnām, kuru gala pircēji ir Latvijā, būtiski atšķīrās no
statistikas datiem15 par pirmo
reizi reģistrētiem jauniem viegliem automobiļiem, kuri paliek
Latvijā. Turklāt AĪH, piegādājot vairākas automašīnas vienam
pircējam, nav pieprasījusi atlaides (divu vai vairāku automašīnu
pārdošanai, ja saņemts tirgotāja pieprasījums, MBI kā importētājs
parasti piešķir atlaidi). Tas kopumā kalpoja par pamatu turpmākā
audita veikšanai AĪH.
6) Audits (1).
17.01.2012. Atbilstoši Līguma 9.punkta 3.apakšpunktam MBI
auditors nosūtīja pieprasījumu AĪH par dokumentu sagatavošanu
(norādot konkrētu automašīnu šasijas numurus) auditam, kurš
paredzēts 18.01.2012. Lai arī iepriekš MNET sistēmā kā gala
pircēji automašīnām norādītas Latvijā reģistrētas sabiedrības,
audita laikā auditors konstatēja, ka pasūtījuma-pirkuma līgumos
ir norādītas citas sabiedrības - Auto-Hentzschel UG, Hoffmann
Automobile GmbH, Geers Automobilgroβenhandel GmbH, SIA
"Karros". Vienlaikus AĪH audita laikā nevarēja uzrādīt
dokumentus (gala pircēju pasūtījumus un gala pircēju pilnvaras)
konkrētām pārdotajām automašīnām (uz kurām MBI atsaucas
uzteikumā).
7) Informācija par
pircējiem. Saskaņā ar publiski pieejamo
informāciju16 tika konstatēts,
ka sabiedrības, kuras audita laikā pārbaudītajos dokumentos
norādītas kā pircēji, ir uzskatāmas par tālākpārdevējiem, jo
nodarbojas ar vieglo automašīnu tirdzniecību.
8) MBI 23.01.2012.
vēstule "Sales to not authorised dealer Volkswagen dealer
contract Request for additional information letter"
(turpmāk - 23.01.2012. vēstule). 23.01.2012. vēstulē MBI,
atsaucoties uz 29.11.2010. brīdinājuma vēstuli, kā arī uz
Sanāksmi, kurā AĪH tika informēta par Līguma nosacījumu izpildes
nepieciešamību, norādīja, ka audita laikā (18.01.2012.) auditors,
neskatoties uz minēto brīdinājumu, konstatēja atkārtotu Līguma
nosacījumu pārkāpumu. Kā apliecinājums pārkāpumam 23.01.2012.
vēstulē norādītas 48 automašīnas, kurām AĪH audita laikā nevarēja
uzrādīt Līguma 2.punkta 8.apakšpunktā paredzētos dokumentus
attiecībā uz automašīnu gala klientiem - pasūtījumus un
pilnvaras. MBI lūdz līdz 24.01.2012. iesniegt minētos
dokumentus.
9) AĪH 24.01.2012.
vēstule "Papildus informācija (uz jūsu 23.janvāra
vēstuli)" (turpmāk - 24.01.2012. vēstule), kurā AĪH
attiecībā uz 23.01.2012. vēstulē norādītajām automašīnām
paskaidro, ka norādītie uzņēmumi (Auto-Hentzschel UG, Hoffmann
Automobile GmbH, Geers Automobilgroβenhandel GmbH, SIA
"Karros") ir iegādājušies automašīnas AĪH, papildus
skaidrojot, ka pasūtījuma saskaņošanas un izpildes laikā AĪH
rīcībā nebija informācijas par to, ka automašīnas ir iegādātas ar
tālākpārdošanas nolūku, tādējādi visa pārdošanas dokumentācija
tika sagatavota atbilstoši gala patērētājam. Tādējādi AĪH ir
norādījis, ka Auto-Hentzschel UG, Hoffmann Automobile GmbH, Geers
Automobilgroβenhandel GmbH un SIA "Karros" ir konkrēto
automašīnu gala klienti.
10) Audits
(2). 24.01.2012. MBI auditors nosūtīja pieprasījumu AĪH
par dokumentu sagatavošanu (norādot konkrētu automašīnu šasijas
numurus) auditam, kurš paredzēts 24.01.2012. Norādītajā datumā
MBI veica auditu.
11) MBI 30.01.2012.
vēstule "Sales to not authorised dealer Volkswagen dealer
contract Termination letter" un 30.01.2012. vēstule
"Sales to not authorised dealer Volkswagen Commercial
Vehicles dealer contract Product group "Life"
Termination letter" (turpmāk - uzteikuma vēstules).
Uzteikuma vēstulēs MBI, atsaucoties uz 29.11.2010. brīdinājuma
vēstuli, kā arī uz Sanāksmi, kurā AĪH tika informēta par Līguma
nosacījumu izpildes nepieciešamību, norādīja, ka audita laikā
(18.01.2012.) auditors, neskatoties uz minēto brīdinājumu,
konstatēja atkārtotu Līguma nosacījumu pārkāpumu. Kā
apliecinājums pārkāpumam norādītas automašīnas (kopā 66
automašīnas), kurām AĪH audita laikā nevarēja uzrādīt Līguma
2.punkta 8.apakšpunktā paredzētos dokumentus attiecībā uz
automašīnu gala klientiem - pasūtījumus un pilnvaras. Uzteikuma
vēstulēs norādīts, ka, ņemot vērā minētos faktus un ilgstošu
Līguma 2.punkta 8.apakšpunkta pārkāpumu, MBI atbilstoši Līguma
19.punkta 6.apakšpunktam pieņem lēmumu par VW tirgotāja Līguma un
"Life" Līguma uzteikšanu ar 26.03.2012.
12) MBI neiesniegtie
dokumenti. AĪH kopš audita (18.01.2012.) līdz pat
19.04.2012. (MBI informācijas sniegšanas datums Konkurences
padomei) nebija iesniedzis MBI gala pircēju pasūtījumus un
pilnvaras par automašīnām, uz kurām pamatots uzteikums.
AĪH Iesniegumā norāda, ka brīdinājuma vēstulē tas ir informēts
par RAC nosacījumu pārkāpumu nevis par aizlieguma par pārdošanu
tālākpārdevējiem vai eksporta aizliegumu pārkāpumu, tādējādi to
nevar uzskatīt par brīdinājumu par Līguma 2.punkta 8.apakšpunkta
pārkāpumu. Līdz ar to AĪH uzskata, ka nav saņēmis iepriekšēju
brīdinājumu par aizlieguma par pārdošanu tālākpārdevējiem vai
eksporta aizliegumu pārkāpumu, kā to paredz Līguma 19.punkta
6.apakšpunkts.
Lai arī brīdinājuma vēstulē formāli netiek minēts Līguma
2.punkta 8.apakšpunkta pārkāpums, tomēr, izvērtējot Konkurences
padomes rīcībā esošo informāciju (brīdinājuma pamatojumu,
Sanāksmes protokola kopiju, AĪH 22.10.2010. vēstuli un
brīdinājuma vēstuli), Konkurences padome secina, ka, pārkāpjot
RAC nosacījumus, AĪH ir pārdevusi automašīnas SIA "Medex
Auto", kas tās ir tālāk pārdevusi SIA "Compacto",
savukārt tā automašīnas ir izņēmusi no valsts reģistra ar statusu
"atsavināšanai" (vēlāk automašīnām nonākot Vācijas
tirgū). Turklāt gan SIA "Medex Auto", gan SIA
"Compacto" pēc to darbības veida cita starpā nodarbojas
ar auto tirdzniecību. Līdz ar to, atbilstoši konstatētajai
faktiskajai situācijai, nepārprotami ir secināms, ka AĪH, veicot
darījumu ar SIA "Medex Auto", ir pārkāpusi Līguma
2.punkta 8.apakšpunkta nosacījumus - "(..) nav atļauts
tālākpārdošanas nolūkos pārdot jaunus un/vai nelietotus
līgumražojumus tālākpārdevējiem, kuriem nav licences šo
līgumražojumus pārdošanai (..)". Ņemot vērā, ka AĪH par
konstatēto pārkāpumu tika informēta Sanāksmē (par ko liecina
sanāksmes protokols), un tās ietvaros AĪH tika iepazīstināta arī
ar visu pārkāpuma pamatojumu, un kuras laikā AĪH atzina savu
vainu Līguma noteikumu pārkāpuma izdarīšanā, kā arī ņemot vērā
AĪH 22.10.2010. vēstulē (adresēta importētājam) sniegto
informāciju, kurā AĪH atzīst pārkāpuma izdarīšanu un skaidro
iemeslus, kāpēc pārkāpums ir noticis, Konkurences padomes ieskatā
AĪH pārkāpuma būtība bija detalizēti izskaidrota un tai
saprotama. Tādējādi, lai arī formāli rakstiskajā brīdinājuma
vēstulē atsauce ir sniegta tikai uz RAC nosacījumu pārkāpumu,
tomēr ir pamatoti secināt, ka, pārkāpjot RAC nosacījumus, kā
rezultātā automašīnas tika pārdotas nepilnvarotajam izplatītājam,
kurš tās pārdeva tālāk citam uzņēmumam, AĪH bija pārkāpis arī
Līguma 2.punkta 8.apakšpunkta nosacījumus. Vienlaikus jāatzīmē,
ka Līguma 19.punkta 6.apakšpunktā nav skaidri definēts, ka
izteiktajam brīdinājumam ir jābūt rakstiskam, tādējādi
Konkurences padomes ieskatā arī abu pušu Sanāksmes laikā
konstatētais pārkāpums (Sanāksmē izskaidrojot tā pamatojumu) var
tikt atzīts kā iepriekšējs brīdinājums par Līguma nosacījumu
pārkāpumu Līguma 19.punkta izpratnē.
AĪH arī norāda, ka nedodot pietiekami daudz laika nepieciešamo
dokumentu sagatavošanai, MBI atsauce uz 18.01.2012. veikto auditu
un tā laikā it kā atklātajiem pārkāpumiem, nevar tikt atzīta par
objektīvu pamatojumu Līgumu uzteikumam.
Konkurences padome secina, ka pēc 18.01.2012. veiktā audita
AĪH tika informēta par audita laikā konstatētajiem pārkāpumiem
MBI 23.01.2012. vēstulē, kurā MBI lūdz AĪH iesniegt nepieciešamos
dokumentus (pasūtījumus un pilnvaras). AĪH pieprasītos dokumentus
neiesniedza MBI ne atkārtotā audita laikā (24.01.2012.), ne arī
pēc tā, kas kalpoja par pamatu 30.01.2012. uzteikuma
vēstulēm.
AĪH kā kopējās selektīvās sistēmas dalībnieka pienākums ir
pārliecināties, ka Līgumu nosacījumi attiecībā uz tālākpārdošanas
aizliegumu nepilnvarotajiem izplatītājiem, uz kuriem ir balstīta
visa selektīvās izplatīšanas sistēmas darbība, tiek ievēroti. Arī
Regulas Nr. 1400/2002 1.panta 1.punkta f) apakšpunktā, definējot
selektīvās izplatīšanas sistēmas jēdzienu, skaidrots, ka
selektīvajā izplatīšanas sistēmā piegādātājs apņemas pārdot
līguma preces tikai pilnvarotajiem izplatītājiem, savukārt
izplatītāji apņemas nepārdot šīs preces nepilnvarotiem
izplatītājiem. Regulas Nr. 1400/2002 paskaidrojošās brošūras
5.2.apakšpunktā norādīts, ka piegādātāji var "(..) uzlikt
par pienākumu saviem izplatītājiem pārliecināties, ka starpniekam
ir iepriekšējs derīgs pircēja pilnvarojums (tas var būt rakstisks
vai elektroniski parakstīts pilnvarojums) (..)".
Tādējādi Līgumos iekļautais pienākums izplatītājam pieprasīt
starpniekiem, kurus ir piesaistījuši gala patērētāji, iesniegt
gala patērētāja pilnvaras oriģinālu un uzglabāt tās kopiju piecus
gadus, lai pārliecinātos, ka automašīna netiek pārdota
nepilnvarotajam izplatītājam tālākpārdošanai nepārsniedz ar
regulu pieļauto konkurences ierobežojumu apjomu.
Neskatoties uz to, ka AĪH 19.04.2012. Konkurences padomei ir
iesniegusi gala klientu pilnvaru kopijas par uzteikumā norādīto
automašīnu pārdošanu, tomēr AĪH pilnvaras līdz pat 19.04.2012.
nebija iesniegusi MBI (to norāda gan MBI, gan arī AĪH).
Konkurences padomes ieskatā kopš pirmā veiktā audita
(18.01.2012.) līdz Līgumu pārtraukšanas brīdim (26.03.2012.) bija
pietiekami daudz laika, lai AĪH šīs pilnvaras varētu uzrādīt MBI,
īpaši ņemot vērā, ka atbilstoši Līgumu nosacījumiem AĪH ir
pienākums pilnvaru kopijas glabāt piecus gadus pēc tās oriģināla
uzrādīšanas. Konkurences padomes rīcībā nav informācija arī par
to, ka AĪH objektīvi pamatojot būtu lūgusi MBI pagarināt pilnvaru
iesniegšanas termiņu. MBI izteiktais uzteikums ir balstīts uz tās
rīcībā esošajiem faktiem (uzteikuma izteikšanas brīdī), kuri
Konkurences padomes ieskatā pamatoti norāda, ka AĪH savu
pienākumu (Līgumos noteikto) pret pārējiem sistēmas dalībniekiem
nav izpildījusi. Tādējādi MBI rīcība, uzsakot Līgumus ar AĪH, ir
vērtējama kā savu (kā izplatīšanas sistēmas dalībnieka) interešu
un tiesību aizsardzība un kopējās selektīvās izplatīšanas
sistēmas pamatnosacījumu ievērošanas nodrošināšana, kas izriet no
līgumā ar VW ražotāju noteiktā pienākuma MBI nodrošināt, ka
tirgotāji pilnībā ievēro savstarpējos līgumos noteiktos
pienākumus.
Ievērojot augstāk norādītos faktus un apsvērumus, Konkurences
padomei nav pamata Līgumu uzteikumu vērtēt kā veiktu ar mērķi
izspiest no tirgus AĪH, sodīt izplatīšanas sistēmas dalībnieku
(AĪH) par konkurenci veicinošu darbību īstenošanu vai kā citādi
ierobežot konkurenci automašīnu pārdošanas tirgū. Izvērtējot
visus Iesniegumā norādītos un papildus iesniegtos argumentus un
faktus, Konkurences padome secina, ka uzteikums ir objektīvi
pamatots, jo tas ir balstīts uz Līgumā noteiktā tālākpārdošanas
aizlieguma nepilnvarotiem izplatītājiem pārkāpuma
konstatāciju.
4.2.3. Uzteikuma atbilstība
Regulas nosacījumiem
Regulas Nr. 1400/2002 3.panta 4.punkts nosaka, ka:
"Atbrīvojumu piemēro ar nosacījumu, ka vertikālā
vienošanās, kas noslēgta ar izplatītāju vai remontētāju, paredz
to, ka piegādātājam, kurš vēlas paziņot par līguma pārtraukšanu,
tas jādara rakstiski, un sīki, objektīvi un atklāti jāizklāsta
pārtraukšanas iemesli, lai aizkavētu piegādātājam pārtraukt
vertikālo vienošanos ar izplatītāju vai remontētāju tādēļ, ka to
nevar ierobežot saskaņā ar šo regulu." Vienlaikus
Regulas Nr. 1400/2002 paskaidrojošās brošūras atbildē uz
70.jautājumu sniegts skaidrojums "(..) Domstarpību
gadījumos šķīrējtiesnesis vai valsts tiesa izšķir, vai norādītie
iemesli attaisno izplatītāja līguma pārtraukšanu, un cita starpā
izvēlas pienācīgu līdzekli, ja norādītie iemesli neattaisno
vienošanās pārtraukšanu. Pieņemot lēmumu par to, vai vienošanās
pārtraukšanas iemesli ir labi pamatoti, šķīrējtiesnesis vai
eksperts var balstīties uz virkni elementu, ieskaitot pašu
izplatītāja līgumu, valsts līgumtiesību prasības, kā arī Regulas
tekstu."
Uzteikuma vēstules "Sales to not authorised dealer
Volkswagen dealer contract Termination letter" (30.01.2012.)
un vēstules "Sales to not authorised dealer Volkswagen
Commercial Vehicles dealer contract Product group
"Life" Termination letter" (30.01.2012.) struktūra
ir analoģiska:
1) sniegta atsauce uz
iepriekšēju brīdinājumu. Audita laikā tika konstatēts, ka
AĪH ir pārkāpis Īres mašīnu pārdošanas procesu un līdz ar to
Līguma 2.punkta 8.apakšpunktu, veicot jaunu VW markas automašīnu
pārdošanu neautorizētajiem tālākpārdevējiem. AĪH par to tika
rakstiski informēts 29.11.2010. vēstulē un 20.10.2010. sanāksmē,
kas notika Rīgā.
2) konstatēts
pārkāpums. 18.01.2012. veicot uzraudzības auditu,
auditors, neskatoties uz iepriekš minēto brīdinājumu, konstatēja
atkārtotu šī Līguma punkta pārkāpumu. Kā pārkāpuma apliecinājums
tika nokopēti 47 vieglo un 19 vieglo komerciālo auto piegādes
dokumenti un rēķini. Attiecībā uz šīm automašīnām AĪH nevarēja
uzrādīt Līguma 2.punkta 8.apakšpunktā paredzētos dokumentus
attiecībā uz automašīnu pārdošanu gala klientiem - pasūtījumus un
pilnvaras nedz audita laikā, nedz papildus dokumentu
sagatavošanas laikā - atsauce uz 23.01.2012. vēstuli.
3) Līguma
uzteikums. Ņemot vērā augstāk minētos faktus un ilgstošu
iepriekš minētā Līguma punkta pārkāpumu, atbilstoši Līguma
19.punkta 6.apakšpunktam, MBI pieņēma lēmumu par VW tirgotāja
Līguma un "Life" līguma uzteikšanu.
4) Uzteikuma
datums. Ņemot vērā AĪH saistības ar VW klientiem, līgums
tiek uzteikts ievērojot iepriekš minēto saistību izpildes
termiņu, kas tiek noteikts astoņas kalendārās nedēļas, taču ne
vēlāk kā 26.03.2012.
MBI uzteikuma vēstulēs nav norādījusi papildus argumentāciju
uzteikumam un tā pamatojumam (ko MBI ir iesniegusi Konkurences
padomei, un kuru Konkurences padome ir ņēmusi vērā izdarot
secinājumus attiecībā uz uzteikuma pamatotību (skatīt lēmuma
4.2.2.apakšpunktu), tomēr Konkurences padomes ieskatā uzteikuma
vēstulēs norādītā argumentācija (tostarp uzteikumā norādītie
Līgumu punktu pārkāpumi un pārkāpumu pierādījumu pamatojums) ir
pietiekami detalizēti izklāstīta, skaidri identificējot pārkāpuma
būtību un faktus, uz kuriem balstoties pārkāpums AĪH darbībās
konstatēts. Tādējādi AĪH, nepiekrītot uzteikuma pamatojumam, bija
iespēja īstenot savas tiesības apstrīdēt uzteikumu, pierādot, ka
uzteikumā norādītais Līgumu pārkāpums nav noticis. Regulas
Nr. 1400/2002 preambulas 11.punkts nosaka, ka "Lai
veicinātu ātru to strīdu izšķiršanu, kas rodas starp izplatīšanas
līguma pusēm un var citādi traucēt efektīvu konkurenci, no
atbrīvojuma varētu gūt labumu tikai tad, ja līgumi katrai pusei
paredz tiesības uz neatkarīga eksperta vai šķīrējtiesneša
aizsardzību, jo īpaši tad, ja ir paziņots par līguma
pārtraukšanu." Atbilstoši šim punktam arī Līgumu
nosacījumi paredz iespēju domstarpību gadījumā par Līgumu
saistību izpildi vērsties pie neatkarīga eksperta, šķīrējtiesneša
vai vērsties ar prasību tiesā.
Konkurences padome norāda, ka, izvērtējot uzteikuma atbilstību
Regulas Nr. 1400/2002 nosacījumiem, nav nepieciešams izvērtēt vai
iepriekš izteiktais brīdinājums par pārkāpumu, uz kuru
atsaucoties ir izteikts uzteikums, ir bijis par to pašu Līgumu
punktu pārkāpumu, uz kuru balstīts uzteikuma pamatojums. Lai arī
Līgumos ir noteikts, ka Līgumu var pārtraukt, ja par konkrēto
Līguma punkta pārkāpumu ir bijis iepriekš izteikts brīdinājums
(Līgumu 19.punkta 6.apakšpunkts), Regulas Nr. 1400/2002
nosacījumos nav noteikta iepriekšēja brīdinājuma nepieciešamība.
Regulas Nr. 1400/2002 paskaidrojošās brošūras atbildē uz
69.jautājumu ir skaidrots, ka "Tas ir valsts likumdošanas
jautājums par to, vai vienošanās pusēm ir tiesības jebkurā laikā
izbeigt vienošanos bez uzteikuma, ja otra puse nepilda kādu no
tās pamata saistībām (..)" savukārt atbildē uz
70.jautājumu ir skaidrots, ka "Lai varētu attiecināt
Regulu, piegādātājam, kas vēlas pārtraukt izplatītāja līgumu, ir
jāsniedz rakstiski detalizēti, objektīvi un pārskatāmi iemesli
(..)". Līdz ar to, atbilstoši Regulas Nr. 1400/2002
nosacījumiem, piegādātājs, sniedzot rakstiski pamatotus iemeslus,
var nekavējoties pārtraukt vienošanos, ja izplatītājs nepilda
kādu no vienošanās pamata saistībām. Tādējādi, neatkarīgi no tā,
vai uzteikumā minētais iepriekš izteiktais brīdinājums par
pārkāpumiem AĪH darbībās ir atbilstošs Līgumu nosacījumiem, tas
neietekmē Regulas Nr. 1400/2002 paredzētā atbrīvojuma piemērošanu
konkrētajām vertikālajām vienošanām (Līgumiem).
Regulas Nr. 1400/2002 nosacījumu attiecībā uz līgumu
pārtraukšanu (3.panta 4. un 5.punkts) mērķis ir "(..)
neļaut piegādātājiem pārtraukt vienošanās tādēļ, ka izplatītājs
vai remontētājs uzsāk konkurenci veicinošas darbības, piemēram,
aktīva vai pasīva pārdošana ārvalstu pircējiem, citu prečzīmju
tirdzniecība no citiem piegādātājiem vai apakšlīguma slēgšana par
remonta un tehniskās apkopes darbu veikšanu."17. Ņemot
vērā minēto, Konkurences padomes ieskatā MBI izteiktais uzteikums
ir pietiekami pamatots un detalizēts, lai AĪH spētu identificēt
par kādām tieši darbībām ir konstatēts Līgumu nosacījumu
pārkāpums un uz kādiem faktiem pārkāpuma pierādījums ir balstīts.
Līdz ar to Konkurences padomes ieskatā uzteikums pēc tā satura un
būtības ir atbilstošs Regulā noteikto nosacījumu mērķim, tādējādi
tas ir uzskatāms par atbilstošu Regulas Nr. 1400/2002 3.panta
4.punkta noteikumiem.
4.2.4. Izplatīšanas
tīkls
Kā konstatēts iepriekš šajā lēmumā, jaunu VW markas mehānisko
transportlīdzekļu izplatīšanas sistēma ir balstīta uz
kvantitatīvo un kvalitatīvo selektīvas pārdošanas sistēmu.
Iesniedzējs norāda, ka pēc uzteikuma stāšanās spēkā MBI
faktiski būs vienīgais izplatītājs, kas vienlaikus darbojas arī
kā VW importētājs visās Baltijas valstīs, tādējādi attiecībā uz
jaunām VW automašīnām Latvijā vairs nepastāvēs selektīvā
izplatīšanas sistēma - MBI Latvijā darbosies de facto
ekskluzīvas izplatīšanas sistēmā, kas arī norāda, ka Regulā
Nr. 1400/2002 piešķirtais atbrīvojums no vienošanās aizlieguma nav
attiecināms uz Līgumiem, jo atbilstoši Regulai Nr. 1400/2002
ražotājam ir jāizšķiras par ekskluzīvās vai selektīvās
izplatīšanas sistēmas izmantošanu, bet nevar vienā teritorijā
izmantot vienu, bet citā izmantot otru.
Izvērtējot minēto Iesniedzēja iebildumu, Konkurences padome to
noraida šādu apsvērumu dēļ.
Pirmkārt, tieši pretēji Iesniedzēja apgalvotajam, Regula
Nr. 1400/2002 neaizliedz kombinēt selektīvo izplatīšanu ar
ekskluzīvo izplatīšanu, taču, ievērojot Regulas Nr. 1400/2002
preambulas 13.punktā noteikto, šādas kombinētas izplatīšanas
ietvaros ražotājam jārūpējas par to, lai netiktu kavēta efektīva
konkurence. Regulas Nr. 1400/2002 preambulas 13.pants un Regulas
paskaidrojošās brošūras atbilde uz 40.jautājumu skaidro, ka
"(..) Ja izplatītājs izveido ekskluzīvo izplatīšanas
sistēmu, tās preču izplatītājiem ir jābūt brīvībai aktīvi pārdot
to ekskluzīvajā teritorijā vai to ekskluzīvajai pircēju grupai
(..) Ja piegādātājs noteiktos citos Eiropas Savienības rajonos
izmanto selektīvo izplatīšanas sistēmu, ekskluzīvās izplatīšanas
sistēmas izplatītājiem šajos rajonos ir jāļauj aktīvi pārdot
tiešajiem lietotājiem un nepilnvarotajiem
izplatītājiem". Tātad, abas izplatīšanas sistēmas var
pastāvēt vienlaikus. Regulas Nr. 1400/2002 pārkāpums rodas, ja
vienošanās ietver kādu no regulā minētajiem ierobežojumiem, kuru
ietveršana / piemērošana liedz kvalificēties atbrīvojuma
saņemšanai.
Otrkārt, ražotājs Volkswagen AG visā Eiropas Savienības
vienotajā tirgū ir izveidojis selektīvās izplatīšanas sistēmu,
kas konkrēti deklarēts tipveida Tirgotāja līguma, kādu noslēdzis
arī Iesniedzējs, 1.punkta 1. un 2.apakšpunktā, un Konkurences
padomes rīcībā nav informācijas, ka Volkswagen AG paralēli
selektīvās izplatīšanas sistēmai piemērotu arī ekskluzīvo
izplatīšanas sistēmu ES teritorijā. Turklāt, MBI nav noteiktas
ekskluzīvas tiesības izplatīt VW markas automašīnas Latvijā, jo,
izpildot VW noteiktos kvalitātes atbilstības standartus un
kritērijus, kas ir vienoti visā kopējā tirgū, jebkurš komersants
var kļūt par VW oficiālo izplatītāju. Uz to norāda arī MBI savā
20.04.2012. vēstulē "Par informācijas sniegšanu",
informējot, ka jau 2012.gada februārī MBI uzsāka ilgtermiņa
sadarbības partneru meklēšanu vietējo uzņēmumu vidū, kuri būtu
gatavi investēt infrastruktūrā ar iespējamajām dīleru atrašanās
vietām Daugavpilī, Jelgavā un Valmierā, norādot, ka līdz
30.03.2012. jau ir saņemti potenciālo partneru piedāvājumi.
Uzteikumu nevar vērtēt kā nepamatotu tikai tādēļ, ka pēc līguma
izbeigšanas kādā periodā tirgū paliek viens izplatītājs. Pretējā
gadījumā piegādātājs nevarētu aizsargāt savas intereses, un
izplatītājam nepamatoti tiktu ļauts neievērot līgumu
nosacījums.
Treškārt, ekskluzīvā izplatīšana var pastāvēt tikai tieši
noteiktā formā - pusēm par šādu izplatīšanas modeli vienojoties.
Vienošanās nepieciešamība izriet no ekskluzīvās izplatīšanas
modeļa racionāles: ražotājs piešķir konkrētam izplatītājam
konkrētā teritorijā ekskluzīvas līguma preču izplatīšanas
tiesības - paredzot teritoriālus un/vai klientu (kam pārdot
līguma preces) loka ierobežojumus (neietekmējot brīvību veikt
pasīvo tirdzniecību un neierobežojot to tirdzniecību, ko veic
izplatītāja pircēji). Ja šāda ekskluzivitāte nav iepriekš
noteikta, pusēm vienojoties, tad prezumējams, ka tirgus ir
atvērts jebkuram izplatītājam. Minētais tieši secināms no regulas
Nr. 330/2010 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta
3.punkta piemērošanu vertikālu nolīgumu un saskaņotu darbību
kategorijām 4.panta (Ierobežojumi, kas liedz piemērot grupālo
atbrīvojumu - stingri ierobežojumi) noteikumiem:
"Atbrīvojumu, kas paredzēts 2.pantā, nepiemēro
vertikāliem nolīgumiem, kuru priekšmets tieši vai netieši,
atsevišķi vai kopā ar citiem faktoriem, ko var ietekmēt nolīgumu
dalībnieki, ir: (..) b) ierobežot teritoriju, kurā, vai klientu
loku, kuram pircējs, kas ir nolīguma dalībnieks, neskarot
reģistrācijas vietas ierobežojumus, var pārdot līguma preces vai
pakalpojumus, izņemot: i) aktīvās pārdošanas ierobežošanu
ekskluzīvā teritorijā vai ekskluzīvai klientu grupai, kas
rezervēta piegādātājam vai ko piegādātājs iedalījis citam
pircējam, ja šāds ierobežojums neattiecas uz pārdošanu, ko veic
pircēja klienti (..)."
Ņemot vērā minēto, lai arī faktiski pēc 26.03.2012. MBI
darbojas Latvijā kā vienīgais jaunu VW automašīnu izplatītājs,
apstākļu izmaiņas tirgū pēc Līgumu izbeigšanas nevar būt par
pamatu uzteikuma atzīšanai par nepamatotu.
4.2.5. Nekonkurēšanas
pienākums
Izvērtējot Līgumu nosacījumus un visu AĪH un MBI iesniegto
informāciju, Konkurences padome secina, ka Līgumi tieši vai
netieši nenosaka nekonkurēšanas pienākumus, kā arī tās rīcībā nav
pierādījumi, lai konstatētu, ka nekonkurēšanas pienākumi būtu
noteikti citādā veidā. Tostarp Konkurences padomes rīcībā nav
pierādījumu, kas liecinātu par piegādātāja prasībām veidot telpas
tādas, ka tās faktiski nevar pielāgot citu marku automašīnu
izplatīšanai. Vienlaikus jānorāda, ka Līgumu 2.punkta
3.apakšpunkta nosacījumi pieļauj citu zīmolu (nevis VW)
automašīnu izvietošanu tajās pašās telpās, izvietojot tās
atsevišķās zonās, lai izvairītos no zīmolu sajaukšanas.
Papildus Konkurences padome norāda, ka atbilstoši Regulas
Nr. 1400/2002 paskaidrojošajā brošūrā sniegtajam
skaidrojumam18, konstatējot
neatbilstību Regulas Nr. 1400/2002 5.panta nosacījumiem (cita
starpā arī nekonkurēšanas pienākuma aizliegums), vienošanās
atsevišķais nosacījums netiek atbrīvots no LESD 101.panta
1.punktā noteikto aizliegumu pārkāpuma, pārējo vienošanos
atstājot Regulas Nr. 1400/2002 grupālā atbrīvojuma piemērošanas
jomā. Tas nozīmē, ka konstatējot nekonkurēšanas pienākuma
aizliegumu kādā no vertikālajām vienošanām, šis konkrētais
ierobežojošais nosacījums tiktu izņemts no vienošanās, tomēr tas
neierobežotu Regulā Nr. 1400/2002 paredzētā atbrīvojuma
piemērošanu pārējai vertikālajai vienošanai.
4.2.6. Secinājumi
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Konkurences padome konstatē,
ka:
1) starp MBI un AĪH noslēgtie Līgumi ir vērtējami kā
vertikālās vienošanās, kas noslēgtas starp konkurējošiem
uzņēmumiem;
2) jaunu VW markas mehānisko transportlīdzekļu izplatīšanas
sistēma Latvijā (tāpat kā pārējā ES, Eiropas Ekonomiskās telpas
un Brīvās tirdzniecības telpas (EET, EFTA) teritorijā) tiek
veikta kvantitatīvas un kvalitatīvas selektīvas pārdošanas
sistēmas ietvaros;
3) konkrētā vertikālā vienošanās (Līgumu nosacījumi) atbilst
Regulas Nr. 1400/2002 3.panta vispārējiem nosacījumiem;
4) Līgumi nesatur Regulas Nr. 1400/2002 4.pantā minētos
ierobežojumus, saskaņā ar kuriem uz vertikālo vienošanos nebūtu
attiecināms atbrīvojums;
5) Līgumos nav iekļauti nosacījumi, kas būtu pretrunā Regulas
Nr. 1400/2002 5.panta īpašajiem nosacījumiem;
6) Līgumos ietvertais aizliegums izplatītājiem eksportēt
līgumražojumus ārpus ES, kā arī ārpus Eiropas Ekonomiskās telpas
un Brīvās tirdzniecības telpas nekvalificējas LESD 101.panta
1.punktā noteiktajam aizliegumam;
7) MBI uzteikums ir objektīvi pamatots un tas ir atbilstošs
Regulas Nr. 1400/2002 3.panta 4.punkta noteikumiem;
8) Ekskluzīvā izplatīšana kā pārdošanas modelis izriet no
iepriekšējas līguma pušu vienošanās, tādējādi tā nevar būt ne
prezumējama, ne pastāvēt kādā citā nedefinētā veidā. Tas vien, ka
kādā brīdī tirgū de facto ir tikai viens izplatītājs
nerada pamatu secinājumam, ka šis ir ekskluzīvais izplatītājs, ja
vien nepastāv attiecīgs līgums vai pierādījumi par šādas
vienošanās esamību;
10) Līgumi tieši vai netieši nenosaka nekonkurēšanas
pienākumus, kā arī Konkurences padomes rīcībā nav pierādījumi,
lai konstatētu, ka nekonkurēšanas pienākumi būtu noteikti /
piemēroti citādā veidā.
Ņemot vērā iepriekš norādītos argumentus, Konkurences padome
uzskata, ka konkrētās vertikālās vienošanās atbilst Regulas
Nr. 1400/2002 2., 3. un 5.panta nosacījumiem, tās nav vērtējamas
kā aizliegtas saskaņā ar Regulas Nr. 1400/2002 4.panta
ierobežojumiem, tādējādi konkrētās vertikālās vienošanās atbilst
Regulas Nr. 1400/2002 atbrīvojuma priekšnoteikumiem.