2. pants

Atkritumu apsaimniekošanu

reglamentējošie normatīvie akti

Atkritumu apsaimniekošanas nozari reglamentē Atkritumu

apsaimniekošanas likums un ar to saistītie Ministru kabineta

noteikumi, kā arī likums "Par sabiedrisko pakalpojumu

regulatoriem". Pēc 2005.gadā veiktajiem grozījumiem

Atkritumu apsaimniekošanas likumā atkritumu apsaimniekošanas jomā

pastāv divas paralēlas sistēmas, kādā veidā tiek nodrošināta

atkritumu apsaimniekošana pašvaldībās. Tas ir - viena, kas bija

spēkā līdz 2005.gadam, kad pakalpojuma cenu noteica sabiedrisko

pakalpojumu regulators, otra - uz kuru bija un ir jāpāriet arī

atkritumu jomā strādājošajiem, t.i., jābūt konkursa kārtībā

izvēlētam apsaimniekotājam, pašvaldībai veicot publisko

iepirkumu.

Līdz 2005.gadam komersants, kurš nodarbojās ar sadzīves

atkritumu savākšanu un pārvadāšanu, noslēdza līgumus ar tām

pašvaldībām, kuru administratīvajā teritorijā veica atkritumu

apsaimniekošanas darbības. Sadzīves atkritumu radītājs vai

valdītājs varēja noslēgt līgumu ar sadzīves atkritumu savākšanas

un pārvadāšanas uzņēmumu, kuram ir noslēgts līgums ar pašvaldību,

par cenu vienojoties ar komersantu (cena nepārsniedz regulatora

apstiprināto atkritumu apsaimniekošanas tarifu). Tādā veidā

atkritumu radītājs varēja izvēlēties starp tiem uzņēmumiem, kas

bija noslēguši līgumu ar pašvaldību. Šādā veidā radās arī

situācija, ka vienas ielas vai kaimiņu māju atkritumu radītājus

varēja apkalpot dažādi atkritumu savākšanas un pārvadāšanas

uzņēmumi.

Tarifu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, izņemot

sadzīves atkritumu pārstrādi, regulē attiecīgās pašvaldības

regulators, un šis regulējums attiecas uz atkritumu

apsaimniekošanas līgumiem, kuri Rīgas pilsētas teritorijā

noslēgti līdz 2006.gada 31.decembrim, bet pārējo pašvaldību

teritorijās - līdz 2007.gada 31.decembrim. Tarifs attiecīgās

pašvaldības teritorijā tiek regulēts līdz brīdim, kad noslēdz

jaunu līgumu (noslēgtie līgumi ir spēkā līdz to termiņa beigām)

starp attiecīgo pašvaldību un publisko iepirkumu regulējošos

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izraudzīto komersantu, kurš

veiks sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un

uzglabāšanu.

Ar grozījumiem (26.07.2005.) Atkritumu apsaimniekošanas likumā

tika ieviesta jauna sistēma, kas darbojas arī šobrīd, kuras

ietvaros pašvaldības savā administratīvajā teritorijā nosaka

atkritumu apsaimniekošanas zonas (grozījumi neatceļ iepriekš

noslēgtos līgumus - tie ir spēkā līdz to termiņa beigām, tāpēc

līdz līgumu termiņa beigām jaunā kārtība pašvaldībā nav

jāievieš). Šo zonu atkritumu apsaimniekotājus izvēlas,

organizējot iepirkuma procedūru par sadzīves atkritumu

apsaimniekošanu noteiktā zonā, ar iepirkuma uzvarētāju slēdzot

līgumu par darbību šajā zonā. Atkritumu radītājiem līdz ar to

vairs nepaliek brīvas izvēles iespējas starp atkritumu

apsaimniekotājiem, bet viņiem ir jāslēdz līgumi ar šo pašvaldības

izvēlēto komersantu.

Izņēmums ir personas, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem par

publisko iepirkumu ir publisko iepirkumu pasūtītāji - var

izvēlēties apsaimniekotāju iepirkumu procedūras kārtībā

neatkarīgi no pašvaldības iepirkuma konkursa kārtībā izvēlētā

komersanta.

Tarifu noteikšana par atkritumu apsaimniekošanu joprojām bija

regulatora pārziņā. Kopš 22.11.2006. Atkritumu apsaimniekošanas

likumā stājās spēkā grozījumi, ar kuriem tika noteikts, ka maksu

par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu (izņemot sadzīves

atkritumu pārstrādi un sadzīves atkritumu apglabāšanu atkritumu

poligonos un izgāztuvēs) nosaka līgumā, kas slēdzams starp

pašvaldību un komersantu, kurš veiks sadzīves atkritumu

apsaimniekošanu. Līdz ar to komersantu izvēli iepirkumu procedūrā

lielā mērā noteica piedāvātā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas

cena.

Pēdējie būtiskākie grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā

stājās spēkā 16.04.2008., ar kuriem tika mainīta atkritumu

radītāju līgumu slēgšanas kārtība ar atkritumu apsaimniekotāju.

Ja līdz šim atkritumu radītājiem (izņemot publisko iepirkumu

pasūtītāji) attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas zonā bija

jāslēdz līgums par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu ar

komersantu, kam ir noslēgts līgums ar pašvaldību, tad ar

minētajiem grozījumiem tika izdalīti atsevišķi atkritumu

radītāji, kuri atkritumu apsaimniekotājus var izvēlēties paši.

Likuma 15.pants cita starpā tika papildināts ar sesto daļu, kura

noteica: "Atkritumu radītājiem, kuri atbilstoši

normatīvajiem aktiem atbrīvoti no dabas resursu nodokļa

maksāšanas par atsevišķu veidu atkritumu apsaimniekošanu vai kuri

piedalās atsevišķu veidu atkritumu apsaimniekošanas sistēmās, ir

tiesības slēgt līgumu ar komersantu, kuru izvēlējies pats

atkritumu radītājs, par šķirotu sadzīves atkritumu savākšanu,

pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu, par to informējot

vietējo pašvaldību."

Tātad šobrīd atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ietvaros

darbojas abas šīs formas - gan pašvaldību noslēgtie līgumi ar

vairākiem sadzīves atkritumu apsaimniekotājiem (vecā sistēma līdz

attiecīgo līgumu beigu termiņam), kur atkritumu radītājs var

izvēlēties pakalpojuma sniegšanas komersantu, gan arī sistēma,

kuras ietvaros pašvaldības iepirkumu procedūras rezultātā izvēlas

vienu komersantu, kas darbojas konkrētajā sadzīves atkritumu

apsaimniekošanas zonā.

Papildus Atkritumu apsaimniekošanas likumam Liepājas pilsētā

darbojas Liepājas domes 15.05.2003. saistošie noteikumi Nr.4

"Par Liepājas pilsētas sadzīves atkritumu

apsaimniekošanu", Rīgas pašvaldības teritorijā uz šo brīdi

nav spēkā esošu saistošo noteikumu, kas reglamentētu atkritumu

apsaimniekošanu.

Liepājas pilsētas pašvaldībā un Rīgas pilsētas pašvaldībā vēl

joprojām darbojas "vecā sistēma" - vēl ir spēkā līdz

likuma 26.07.2005. grozījumiem noslēgtie līgumi, līdz ar to

iepirkumu procedūras sadzīves atkritumu apsaimniekošanai

pašvaldība nav rīkojusi. Gan Rīgas, gan Liepājas pašvaldībās šie

līgumi ir noslēgti līdz 2020.gadam.