3. pants

Konkrētais tirgus

Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 4.punktu

"konkrētais tirgus ir konkrētās preces tirgus, kas

izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu".

Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 5.punktu "konkrētās

preces tirgus ir noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to

preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā

ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma

aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas

īpašības". Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta

3.punktu "konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir ģeogrāfiska

teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir

pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo

teritoriju var nošķirt no citām teritorijām".

3.1. Konkrētās preces tirgus.

Atkritumi - jebkurš priekšmets vai viela, no kuras tās

valdītājs atbrīvojas, ir nolēmis vai spiests atbrīvoties un kuras

atbilst atkritumu klasifikatorā noteiktajām

kategorijām.1

Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 4.pantam

atkritumus iedala:

1) sadzīves atkritumos;

2) bīstamajos atkritumos.

Sadzīves un bīstamo atkritumu apsaimniekošanā ir vērā ņemamas

atšķirīgas prasības un noteikumi. Vietējās pašvaldības izdod

saistošos noteikumus sadzīves atkritumu apsaimniekošanai savā

administratīvajā teritorijā, nosaka prasības atkritumu

savākšanai, pārvadāšanai, pārkraušanai un uzglabāšanai. Bīstamo

atkritumu apsaimniekošanas prasības nosaka Ministru kabinets,

Valsts Vides dienests izsniedz atļaujas atsevišķi sadzīves un

bīstamo atkritumu apsaimniekošanas darbībām. Tāpat arī atšķiras

nepieciešamo pakalpojumu raksturs un struktūra, piemēram,

savākšanas īpatnības, nepieciešamais aprīkojums, atkritumu

apglabāšanas nosacījumi u.c.

Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 1.panta 4.punktam

atkritumu apsaimniekošanas process ietver sevī atkritumu

savākšanu, uzglabāšanu, pārkraušanu, pārvadāšanu, pārstrādi,

reģenerāciju un apglabāšanu.

No publiski pieejamās informācijas2 ir redzams, ka

SIA "Eko Rīga" piedāvā sadzīves atkritumu, BIO

atkritumu, izlietoto iepakojumu, ražošanas atkritumu, būvgružu,

lielgabarīta atkritumu, nolietotās elektrotehnikas, riepu un

akumulatoru apsaimniekošanas pakalpojumus. SIA "Eko

Kurzeme" sniedz šķiroto atkritumu, sadzīves atkritumu,

"zaļo" atkritumu, elektrotehnikas, būvgružu un

celtniecības atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus. Pēc

dalībnieku sniegtās informācijas, abi šie uzņēmumi darbojas

sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tirgū, nesniedzot

pakalpojumus bīstamo atkritumu apsaimniekošanas jomā, kā arī

nenodarbojas ar atkritumu pārstrādi, reģenerāciju vai

apglabāšanu.

Ņemot vērā šo atkritumu apsaimniekošanas procesu samērā

atšķirīgās darbības, nepieciešamās iekārtas, tehniku un

materiālos līdzekļus pakalpojuma sniegšanai, kā arī normatīvā

regulējuma atšķirības, šos atkritumu apsaimniekošanas etapus var

nošķirt atsevišķi. Tāpat par šo pakalpojumu atsevišķajiem

konkrētajiem tirgiem liecina tirgus dalībnieku sniegtā

informācija par uzņēmumu darbības jomām un piedāvāto pakalpojumu

klāstu.

No piedāvājuma puses, ņemot vērā daļēju procesa darbību samērā

ciešo saistību, lielākā daļā atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu

sniedz kompleksu atkritumu apsaimniekošanas procesa pakalpojuma

klāstu, kas apvieno pakalpojumus posmā no atkritumu radītāja līdz

atkritumu pārstrādātājam (savākšana, pārvadāšana, pārkraušana un

uzglabāšana). Atsevišķos gadījumos uzņēmums nodrošina arī

pārstrādes procesu. Jāatzīmē, ka atsevišķos pakalpojumus var

sniegt arī katru atsevišķi, par ko liecina arī Valsts vides

dienesta izsniegtās atļaujas (Valsts vides dienests izsniedz

atsevišķas atļaujas atkritumu savākšanai, šķirošanai,

pārvadāšanai, pārkraušanai un uzglabāšanai). Līdz ar to konkrēts

uzņēmums, piemēram, var piedāvāt tikai atkritumu savākšanas

pakalpojumu, nododot atkritumus tālākai šķirošanai citam

uzņēmumam, taču pēc sniegtās tirgus dalībnieku informācijas,

secināms, ka visbiežāk uzņēmumi nodrošina kompleksu pakalpojumu

no atkritumu savākšanas līdz atkritumu apglabāšanai.

Ņemot vērā Atkritumu apsaimniekošanas likuma 15.panta pirmo

daļu, kas nosaka, ka pašvaldības izvēlas komersantu, kurš veiks

sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un

uzglabāšanu attiecīgajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonā,

jāsecina, ka šie atsevišķie pakalpojumi ir saistīti kā viens

komplekss pakalpojums. Līdz ar to pašvaldībai noslēdzot līgumu ar

vienu vai vairākiem komersantiem par atkritumu savākšanu,

pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu attiecīgajā sadzīves

atkritumu apsaimniekošanas zonā, gala klientiem - iedzīvotājiem

un uzņēmumiem, kas atrodas šajā apsaimniekošanas zonā, ir jāslēdz

līgumi ar attiecīgajiem komersantiem tieši par kompleksa

pakalpojuma nodrošināšanu. Tā kā sadzīves atkritumu lielāko daļu

veido tieši šādā veidā apsaimniekotie atkritumi un arī no

piedāvājuma puses konkrētā pakalpojuma kompleksa sniegšana jau

tiek piedāvāta, tad to var uzskatīt par pietiekamu argumentu, lai

konkrēto pakalpojumu kompleksu nedalītu atsevišķos pakalpojumos,

bet uzskatītu par vienu konkrētu pakalpojuma tirgu.

Papildus jāņem vērā, ka Atkritumu apsaimniekošanas likums

atkritumu radītājus vai valdītājus pēc to iespējām saņemt

sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sadala divās

daļās. Viena daļa ir atkritumu radītāji, kas var izvēlēties

sadzīves atkritumu apsaimniekotāju tikai starp tiem uzņēmumiem,

kas ir noslēguši līgumu ar pašvaldību. Otru pieprasījuma daļu

veido atkritumu radītāji, kas var izvēlēties apsaimniekotāju

neatkarīgi no pašvaldības noslēgtajiem līgumiem (publisko

iepirkumu pasūtītāji, atkritumu radītāji, kuri atbilstoši

normatīvajiem aktiem atbrīvoti no dabas resursu nodokļa

maksāšanas par atsevišķu veidu atkritumu apsaimniekošanu vai kuri

piedalās atsevišķu veidu atkritumu apsaimniekošanas

sistēmās).

Pamatoti var uzskatīt, ka sadzīves atkritumu savākšanas,

pārvadāšanas, pārkraušanas un uzglabāšanas pakalpojums, kas tiek

sniegts patērētājiem, kuriem saskaņā ar Atkritumu

apsaimniekošanas likumu ir jāslēdz līgums ar konkrētu komersantu

(komersantu, kam ir noslēgts līgums ar pašvaldību), nav

aizvietojams ar sadzīves atkritumu savākšanas, pārvadāšanas,

pārkraušanas un uzglabāšanas pakalpojumu, kurš tiek piedāvāts

ārpus noslēgtā līguma ar pašvaldību darbības (komersanti, kas nav

iepirkumu procedūras rezultātā noslēguši līgumu ar pašvaldību).

Pakalpojumu aizstājamību ierobežo Atkritumu apsaimniekošanas

likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktā norādītais pienākums, kas

nosaka, ka patērētājs var izvēlēties tos komersantus, kam ir

noslēgts līgums ar pašvaldību.

Ņemot vērā iepriekš minētos argumentus, vispārīgā gadījumā tas

būtu pietiekams pamats, lai šos tirgus sadalītu divos atsevišķos

konkrētajos tirgos (pietiekami pamatotas atšķirības starp abiem

gadījumiem), taču konkrētā Iesnieguma izskatīšanas ietvaros

papildus jāizvērtē esošā situācija Liepājas un Rīgas

pašvaldībās.

Liepājas domes 15.05.2003. saistošo noteikumu Nr.4 "Par

Liepājas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanu"

4.2.apakšpunkts nosaka, ka nekustamā īpašuma īpašnieka, lietotāja

vai apsaimniekotāja pienākums ir slēgt līgumu par sadzīves

atkritumu savākšanu ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu, kam

ir līgums ar Liepājas pilsētas domi. Līdz ar to Liepājas pilsētas

ietvaros nepastāv būtiskas atšķirības atkritumu apsaimniekošanas

jomā starp atkritumu radītājiem, kas nozīmē, ka Liepājā par

konkrēto pakalpojuma tirgu var noteikt atkritumu savākšanas,

pārvadāšanas, pārkraušanas un uzglabāšanas pakalpojuma tirgu

kopumā.

Rīgas pašvaldības teritorijā uz šo brīdi nav spēkā esošu

saistošo noteikumu, kas reglamentētu atkritumu apsaimniekošanu,

taču ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem noslēgtie līgumi ir

spēkā līdz 2020.gadam. Līdz ar to Rīgas pilsētā faktiski pastāv

situācija, ka viena atkritumu radītāju daļa ir ierobežota

atkritumu apsaimniekotāja izvēlē, bet otra daļa var brīvi

izvēlēties atkritumu apsaimniekotājus. SIA "Eko Rīga"

un SIA "Eko Kurzeme" ir noslēgti līgumi ar pašvaldību,

tāpat līgumi ir noslēgti vēl četriem uzņēmumiem, tātad šo

uzņēmumu iespējamā darbība aptver visus Rīgas atkritumu

radītājus. Līgums ar pašvaldību nav noslēgts diviem uzņēmumiem,

kas piedalās iepirkumu konkursos - SIA "SSD" un SIA

"Ragn-Sells".

Tāpat jānorāda, ka, pēc komersantu sniegtās informācijas,

līgumu ietvaros sniegto pakalpojumu apjoms sastāda aptuveni 95%

no kopējā atkritumu apsaimniekošanas apgrozījuma Rīgas pilsētā,

"brīvā" tirgus apjoms sastāda aptuveni 5%, tādējādi var

secināt, ka šī tirgus īpatsvars ir samērā nebūtisks.

Ņemot vērā lielo konkurenci ne tikai "brīvajā"

atkritumu apsaimniekošanas tirgū, bet arī līgumu ar pašvaldību

darbības ietvaros, "brīvā" tirgus nelielo īpatsvaru

kopējā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, kā arī atzīmējot, ka

SIA "Eko Rīga" un SIA "Eko Kurzeme" darbojas

visā pilsētas teritorijā kopumā, konkrētā Iesnieguma izskatīšanas

ietvaros par konkrēto pakalpojuma tirgu var noteikt atkritumu

savākšanas, pārvadāšanas, pārkraušanas un uzglabāšanas

pakalpojuma tirgu kopumā.

3.2. Ģeogrāfiskais tirgus

No piedāvājuma puses konkrētā pakalpojuma izpilde ietver sevī

savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un uzglabāšanu.

Savākšanai, pārvadāšanai ir nepieciešams specializēts transports

ar vadītāju (transporta bāze), kam, lai nodrošinātu ekonomiski

efektīvu pakalpojumu sniegšanu, ir jāatrodas pēc iespējas tuvāk

pakalpojuma sniegšanas teritorijai, lai neradītu papildu

izmaksas, jo katrā pašvaldībā savāktie sadzīves atkritumi ir

jānodod pašvaldības noteiktā atkritumu apglabāšanas vietā. Taču

jāņem vērā, ka specializēto savākšanas transportlīdzekļu

pārvietošana nav finansiāli dārgs un ietilpīgs process. Kā

piemērs šādai uzņēmumu darbībai visā Latvijā (uz lielajiem

konkursiem, pašvaldību līgumiem) ir SIA "L&T"

(Bauska, Rīga, Rēzeknes pilsēta un novads), SIA "Veolia

vides serviss" (Balvi, Rīga, Ķekava) u.c.

Konkrētais pakalpojums ir faktiski identisks starp visiem

piedāvātajiem, tāpēc galvenais patērētāja izvēles izdarīšanas

kritērijs ir pakalpojuma cena. Tā kā pakalpojums tiek sniegts

pasūtītāja atkritumu radīšanas vietā (savākšana no radīšanas

vietas), tad no pieprasījuma puses arī atkritumu apsaimniekošanas

uzņēmuma atrašanās vietai nav pilnīgi nekādas nozīmes. Līdz ar to

no pieprasījuma puses nav pilnīgi nekādu ekonomiski pamatotu

ģeogrāfisku ierobežojumu.

Vienlaicīgi sniegtā pakalpojuma tirgū darbojas

administratīvais ierobežojums - Atkritumu apsaimniekošanas likums

nosaka, ka patērētājs var izvēlēties tikai tos komersantus, kas

ir noslēguši līgumus ar pašvaldību. Tā kā katra pašvaldība

līgumus ar atkritumu apsaimniekotājiem slēdz individuāli,

vadoties pēc piedāvājumiem, iespējām un arī nepieciešamības, tad

katrā atsevišķā pašvaldībā var darboties atšķirīgi komersanti, kā

arī atšķirīgs komersantu skaits, kam noslēgti līgumi. Arī

potenciālie pakalpojumu piedāvātāji nevar iekļūt tirgū, kurā

darbojas komercsabiedrības, kam ir noslēgts līgums ar pašvaldību

(šādus līgumus vairs nevar noslēgt), tāpēc to var uzskatīt par

administratīvo barjeru ienākšanai tirgū.

Tāpat katra pašvaldība par savu administratīvo teritoriju

izdod arī atkritumu apsaimniekošanas noteikumus.

Ņemot vērā katrā pašvaldībā noteikto savākto atkritumu

apglabāšanas pienākumu noteiktā poligonā, pieprasījuma saistību

ar konkrētiem atkritumu apsaimniekotājiem pašvaldību līgumu

ietvaros, pašvaldību saistošos noteikumus un administratīvo

barjeru ienākšanai tirgū, par sadzīves atkritumu savākšanas,

pārvadāšanas, pārkraušanas un uzglabāšanas pakalpojuma

ģeogrāfisko tirgu var noteikt atsevišķas pašvaldības.

Iesniegumā norādīts, ka SIA "Eko Kurzeme"

apsaimnieko sadzīves atkritumus Liepājas pilsētā par augstu cenu,

bet Rīgā konkursos tiek piedāvāta izteikti zema cena. Līdz ar to

šajā gadījumā nosakāmi šādi ietekmētie konkrētie tirgi:

1) sadzīves atkritumu savākšanas, pārvadāšanas, pārkraušanas

un uzglabāšanas pakalpojuma tirgus Rīgas pilsētas teritorijā;

2) sadzīves atkritumu savākšanas, pārvadāšanas, pārkraušanas

un uzglabāšanas pakalpojuma tirgus Liepājas pilsētas

teritorijā.