260. pants
pilnvaro Eiropas Savienības Tiesu piemērot

sodanaudu vai kavējuma naudu Eiropas Savienības dalībvalstij,

kura nav izpildījusi kādu no tās spriedumiem, un ATGĀDINOT, ka

Eiropas Komisija ir izstrādājusi kritērijus, atbilstīgi kuriem

nosaka saskaņā ar minēto pantu piemērojamo sodanaudu vai kavējuma

naudu,

ATGĀDINOT vajadzību sekmēt saskaņā ar Eiropas Savienības

pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru paredzēto

pasākumu pieņemšanu attiecībā uz dalībvalstīm, kuru naudas

vienība ir euro un kuru plānotā vai faktiskā vispārējās valdības

budžeta deficīta attiecība pret iekšzemes kopproduktu pārsniedz

3 %, vienlaikus stingri atbalstot minētās procedūras mērķi,

proti, mudināt attiecīgo dalībvalsti samazināt deficītu, ja tāds

tiktu konstatēts, un - ja vajadzīgs - uzdot tai samazināt minēto

deficītu,

ATGĀDINOT, ka Līgumslēdzējām pusēm, kuru vispārējās

valdības parāds pārsniedz 60 % atsauces lielumu, ir

pienākums to samazināt, kā atskaites kritēriju pieņemot vidējo

samazinājumu par vienu divdesmito daļu gadā,

PATUROT PRĀTĀ to, ka šā līguma īstenošanā ir jāņem vērā

sociālo partneru īpašā loma, kā tā atzīta katras Līgumslēdzējas

puses tiesību aktos vai tiesību sistēmās,

UZSVEROT, ka neviens no šā līguma noteikumiem nav

interpretējams tā, ka tas jebkādā veidā groza ekonomikas

politikas nosacījumus, ar kuriem kādai no Līgumslēdzējām pusēm ir

piešķirta finansiāla palīdzība saskaņā ar stabilizācijas

programmu, kurā iesaistīta Eiropas Savienība, tās dalībvalstis

vai Starptautiskais Valūtas fonds,

NORĀDOT, ka ekonomiskās un monetārās savienības

pienācīgai darbībai ir nepieciešams Līgumslēdzēju pušu kopīgs

darbs pie tādas ekonomikas politikas, saskaņā ar kuru -

pamatojoties uz ekonomikas politikas koordinēšanas mehānismiem,

kā noteikts Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā - tās veic

nepieciešamās darbības un pasākumus visās jomās, kuras ir

būtiskas eurozonas pienācīgai darbībai,

NORĀDOT jo īpaši Līgumslēdzēju pušu vēlmi aktīvāk

izmantot ciešāku sadarbību, kā paredzēts Līguma par Eiropas

Savienību 20. pantā un Līguma par Eiropas Savienības darbību

326. līdz 334. pantā, vienlaikus nekaitējot iekšējam tirgum,

kā arī to vēlmi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību

136. pantu pilnībā izmantot īpašus pasākumus dalībvalstīm,

kuru naudas vienība ir euro, un procedūru, kā Līgumslēdzējas

puses, kuru naudas vienība ir euro, ex ante savstarpēji

apspriež un koordinē visas savas plānotās svarīgākās ekonomikas

politikas reformas, lai salīdzinoši izvērtētu un apkopotu labāko

praksi,

ATGĀDINOT par eurozonas dalībvalstu valstu vai valdību

vadītāju 2011. gada 26. oktobra vienošanos uzlabot

eurozonas pārvaldību, tostarp vismaz divreiz gadā rīkojot

Eurosamita sanāksmes, kuras - izņemot ar ārkārtējiem apstākļiem

pamatotos gadījumos - sasauc tūlīt pēc Eiropadomes sanāksmēm vai

sanāksmēm, kurās piedalās visas Līgumslēdzējas puses, kas

ratificējušas šo līgumu,

ATGĀDINOT arī par eurozonas dalībvalstu un pārējo

Eiropas Savienības dalībvalstu valstu vai valdību vadītāju

2011. gada 25. martā apstiprināto "Euro

Plus" paktu, kurā noteikti jautājumi, kas ir būtiski

konkurētspējas veicināšanai eurozonā,

UZSVEROT to, cik Līgums par Eiropas Stabilizācijas

mehānisma izveidi ir nozīmīgs kā elements visaptverošajā

stratēģijā, lai stiprinātu ekonomisko un monetāro savienību, un

NORĀDOT, ka uz finansiālas palīdzības piešķiršanu saskaņā ar

jaunām programmām atbilstīgi Eiropas Stabilizācijas mehānismam no

2013. gada 1. marta attieksies nosacījums, ka

attiecīgajai Līgumslēdzējai pusei ir jābūt ratificējušai šo

līgumu un, tiklīdz ir beidzies šā līguma 3. panta

2. punktā minētais pārņemšanas periods, izpildījušai minētā

panta prasības,

NORĀDOT, ka Beļģijas Karaliste, Vācijas Federatīvā

Republika, Igaunijas Republika, Īrija, Grieķijas Republika,

Spānijas Karaliste, Francijas Republika, Itālijas Republika,

Kipras Republika, Luksemburgas Lielhercogiste, Malta, Nīderlandes

Karaliste, Austrijas Republika, Portugāles Republika, Slovēnijas

Republika, Slovākijas Republika un Somijas Republika ir

Līgumslēdzējas puses, kuru naudas vienība ir euro, un ka tādēļ

šis līgums būs tām saistošs no nākamā mēneša pirmās dienas pēc

tam, kad tās deponējušas savu ratifikācijas instrumentu, ja

līgums minētajā dienā jau ir spēkā;

NORĀDOT ARĪ to, ka Bulgārijas Republika, Dānijas

Karaliste, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Ungārija,

Polijas Republika, Rumānija un Zviedrijas Karaliste ir

Līgumslēdzējas puses, kurām kā Eiropas Savienības dalībvalstīm šā

līguma parakstīšanas dienā ir izņēmuma statuss attiecībā uz

dalību vienotajā valūtā, un, kamēr šis izņēmuma statuss nav

atcelts, tām var būt saistoši vienīgi tie šā līguma III un

IV sadaļas noteikumi, attiecībā uz kuriem tās - deponējot

savu ratifikācijas instrumentu vai vēlāk - ir paziņojušas savu

nodomu uzņemties saistības,

IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem.

I

SADAĻA

MĒRĶIS UN DARBĪBAS JOMA

1.

PANTS

1. Ar šo līgumu Līgumslēdzējas puses kā Eiropas

Savienības dalībvalstis vienojas stiprināt ekonomiskās un

monetārās savienības ekonomikas pīlāru, pieņemot noteikumu

kopumu, kuru mērķis ir uzlabot budžeta disciplīnu ar budžeta

paktu, stiprināt savu ekonomikas politiku koordināciju un uzlabot

eurozonas pārvaldību, tādējādi atbalstot Eiropas Savienības

mērķus panākt ilgtspējīgu izaugsmi, nodarbinātību, konkurētspēju

un sociālo kohēziju.

2. Šis līgums pilnībā attiecas uz Līgumslēdzējām pusēm,

kuru naudas vienība ir euro. Saskaņā ar 14. pantā

izklāstītajiem nosacījumiem tas attiecas arī uz pārējām

Līgumslēdzējām pusēm.

II

SADAĻA

SASKAŅOTĪBA UN SAIKNE AR SAVIENĪBAS TIESĪBU AKTIEM

2.

PANTS

1. Šo līgumu Līgumslēdzējas puses piemēro un interpretē

atbilstīgi Līgumiem, kas ir Eiropas Savienības pamatā, jo īpaši

atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienību 4. panta

3. punktam, un atbilstīgi Eiropas Savienības tiesību aktiem,

tostarp procesuālajiem tiesību aktiem visos gadījumos, kad ir

jāpieņem sekundārie tiesību akti.

2. Šo līgumu piemēro tiktāl, ciktāl tas ir saderīgs ar

Līgumiem, kas ir Eiropas Savienības pamatā, un ar Eiropas

Savienības tiesību aktiem. Tas neskar Savienības kompetenci

rīkoties ekonomiskās savienības jomā.

III

SADAĻA

BUDŽETA PAKTS

3.

PANTS

1. Papildus savām saistībām, kas noteiktas Eiropas

Savienības tiesību aktos, un neskarot tās, Līgumslēdzējas puses

piemēro šajā punktā izklāstītās normas:

a) Līgumslēdzējas puses vispārējās valdības budžets ir

līdzsvarā vai ar pārpalikumu;

b) šā punkta a) apakšpunkta normu uzskata par

ievērotu, ja vispārējās valdības gada strukturālā bilance atbilst

attiecīgās valsts specifiskajam vidēja termiņa mērķim, kā

definēts pārskatītajā Stabilitātes un izaugsmes paktā, un

strukturālā deficīta zemākais rādītājs ir 0,5 % no iekšzemes

kopprodukta tirgus cenās. Līgumslēdzējas puses nodrošina ātru

konverģenci, lai sasniegtu savu attiecīgo vidēja termiņa mērķi.

Šādas konverģences grafiku ierosinās Eiropas Komisija, ņemot vērā

attiecīgajai valstij raksturīgus ilgtspējas riskus. Progresu

vidēja termiņa mērķa sasniegšanā un tā ievērošanu izvērtē,

pamatojoties uz visaptverošu izvērtējumu, par atsauci pieņemot

strukturālo bilanci, tostarp uz izdevumu analīzi, neierēķinot

diskrecionāros ieņēmumu pasākumus, atbilstīgi pārskatītajam

Stabilitātes un izaugsmes paktam;

c) Līgumslēdzējas puses var uz laiku novirzīties no sava

attiecīgā vidēja termiņa mērķa vai tā sasniegšanai noteiktajiem

pielāgojumiem vienīgi 3. punkta b) apakšpunktā definētajos

ārkārtējos apstākļos;

d) ja vispārējās valdības parāda attiecība pret

iekšzemes kopproduktu tirgus cenās ir ievērojami mazāka par

60 % un ja publisko finanšu ilgtspējas risks ilgtermiņā ir

neliels, b) apakšpunktā minētā vidēja termiņa mērķa zemākais

rādītājs var sasniegt strukturālo deficītu, kas nepārsniedz

1,0 % no iekšzemes kopprodukta tirgus cenās;

e) ja konstatētas ievērojamas novirzes no vidēja termiņa

mērķa vai tā sasniegšanai noteiktajiem pielāgojumiem, automātiski

iedarbina korekciju mehānismu. Mehānisms ietver pienākumu

attiecīgajai Līgumslēdzējai pusei īstenot pasākumus, lai noteiktā

laikposmā novirzes novērstu.

2. Vēlākais, vienu gadu pēc šā līguma stāšanās spēkā

stājas spēkā Līgumslēdzēju pušu normas, ar kurām pārņem

1. punktā izklāstītos noteikumus un kuras ir saistošas un

pastāvīgas, vēlams, konstitucionālas, vai kuru pilnīga ievērošana

un izpilde valsts budžeta procesos tiek kā citādi garantēta.

Līgumslēdzējas puses valsts līmenī ievieš 1. punkta

e) apakšpunktā minēto korekciju mehānismu, pamatojoties uz

vienotiem principiem, ko ierosina Eiropas Komisija un kas jo

īpaši attiecas uz veicamās korekcijas būtību, apjomu un grafiku,

tostarp ārkārtēju apstākļu gadījumā, un to iestāžu lomu un

neatkarību, kuras valsts līmenī ir atbildīgas par 1. punktā

izklāstīto noteikumu izpildes uzraudzību. Šādā korekciju

mehānismā pilnībā ņem vērā valstu parlamentu

prerogatīvas.

3. Šajā pantā piemēro definīcijas, kas izklāstītas

2. pantā 12. protokolā par pārmērīga budžeta deficīta

novēršanas procedūru, kurš pievienots Eiropas Savienības

Līgumiem.

Šajā pantā piemēro arī šādas definīcijas:

a) "vispārējās valdības gada strukturālā

bilance" attiecas uz gada cikliski koriģēto bilanci, izņemot

vienreizējus un pagaidu pasākumus;

b) "ārkārtēji apstākļi" attiecas uz ārkārtas

notikumu, kas ir ārpus attiecīgās Līgumslēdzējas puses kontroles

un ievērojami ietekmē vispārējās valdības finanšu stāvokli, vai

uz būtiskas ekonomikas lejupslīdes periodiem, kā izklāstīts

pārskatītajā Stabilitātes un izaugsmes paktā, ar nosacījumu, ka

attiecīgās Līgumslēdzējas puses pagaidu novirze neapdraud fiskālo

ilgtspēju vidējā termiņā.

4.

PANTS

Ja Līgumslēdzējas puses vispārējās valdības parāda

attiecība pret iekšzemes kopproduktu pārsniedz 60 % atsauces

lielumu, kas minēts 1. pantā 12. protokolā par

pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, kurš pievienots

Eiropas Savienības Līgumiem, attiecīgā Līgumslēdzēja puse to

samazina, par atskaites kritēriju pieņemot vidējo samazinājumu

par vienu divdesmito daļu gadā, kā paredzēts 2. pantā

Padomes Regulā (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada

7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga

budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu, kas grozīta ar

Padomes Regulu (ES) Nr. 1177/2011 (2011. gada

8. novembris). Lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta

pastāvēšanu, pamatojoties uz parāda kritērija neizpildi, pieņems

saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. pantā

izklāstīto procedūru.

5.

PANTS

1. Līgumslēdzēja puse, attiecībā uz kuru piemēro

pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru saskaņā ar

Līgumiem, kas ir Eiropas Savienības pamatā, ievieš budžeta un

ekonomikas partnerības programmu, kurā ietvertas sīki izklāstītas

strukturālās reformas, kas jāpieņem un jāīsteno, lai nodrošinātu

tās pārmērīgā deficīta efektīvu un noturīgu novēršanu.

Šo programmu saturu un formu nosaka Eiropas Savienības

tiesību aktos. Programmu iesniegšana Eiropas

Savienības Padomei un Eiropas Komisijai apstiprināšanai un to

uzraudzība notiks atbilstīgi esošajām Stabilitātes un izaugsmes

paktā paredzētajām uzraudzības procedūrām.

2. Budžeta un ekonomikas partnerības programmas

īstenošanu un ar to saskanīgos gada budžeta plānus uzraudzīs

Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija.

6.

PANTS

Lai labāk koordinētu savu valsts parāda vērtspapīru

emisiju plānošanu, Līgumslēdzējas puses sniedz Eiropas Savienības

Padomei un Eiropas Komisijai ex-ante ziņojumus par saviem

valsts parāda vērtspapīru emisiju plāniem.

7.

PANTS

Vienlaikus pilnībā ievērojot procedūras prasības, kuras

noteiktas Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā,

Līgumslēdzējas puses, kuru naudas vienība ir euro, apņemas

atbalstīt tādus priekšlikumus vai ieteikumus, ko Eiropas Komisija

iesniegusi, uzskatot, ka Eiropas Savienības dalībvalsts, kuras

naudas vienība ir euro, ir pārkāpusi pārmērīga budžeta deficīta

novēršanas procedūras deficīta kritēriju. Šo pienākumu neievēro,

ja Līgumslēdzējas puses, kuru naudas vienība ir euro, konstatē,

ka pret ierosināto vai ieteikto lēmumu iebilst to kvalificēts

balsu vairākums, ko aprēķina pēc analoģijas ar attiecīgajiem

noteikumiem Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā, neņemot

vērā attiecīgās Līgumslēdzējas puses nostāju.

8.

PANTS

1. Eiropas Komisija tiek aicināta laikus sniegt

Līgumslēdzējām pusēm ziņojumu par noteikumiem, ko katra no tām ir

pieņēmusi atbilstīgi 3. panta 2. punktam. Ja Eiropas

Komisija pēc tam, kad tā ir devusi iespēju attiecīgajai

Līgumslēdzējai pusei iesniegt savus apsvērumus, savā ziņojumā

secina, ka šī Līgumslēdzēja puse nav izpildījusi 3. panta

2. punktu, viena vai vairākas Līgumslēdzējas puses vērsīsies

Eiropas Savienības Tiesā. Ja kāda Līgumslēdzēja puse neatkarīgi

no Komisijas ziņojuma uzskata, ka cita Līgumslēdzēja puse nav

izpildījusi 3. panta 2. punktu, tā arī var vērsties

Tiesā. Abos gadījumos Tiesas spriedums ir saistošs lietā

iesaistītajām pusēm, kuras veic nepieciešamos pasākumus, lai

Tiesas noteiktā termiņā izpildītu spriedumu.

2. Ja, pamatojoties uz savu vai Eiropas Komisijas

izvērtējumu, kāda Līgumslēdzēja puse uzskata, ka cita

Līgumslēdzēja puse nav veikusi nepieciešamos pasākumus, lai

izpildītu 1. punktā minēto Tiesas spriedumu, tā var vērsties

Tiesā un prasīt finansiālu sankciju piemērošanu, ievērojot

kritērijus, ko Eiropas Komisija noteikusi atbilstīgi Līguma par

Eiropas Savienības darbību 260. pantam. Ja Tiesa konstatē, ka

attiecīgā Līgumslēdzēja puse nav izpildījusi tās spriedumu, Tiesa

var tai noteikt sodanaudu vai kavējuma naudu, kas ir atbilstīga

apstākļiem un nepārsniedz 0,1 % no attiecīgās Līgumslēdzējas

puses iekšzemes kopprodukta. Summas, kas noteiktas valstij, kuras

naudas vienība ir euro, iemaksā Eiropas Stabilizācijas mehānismā.

Pārējos gadījumos maksājumus veic Eiropas Savienības vispārējā

budžetā.

3. Šis pants ir Līgumslēdzēju pušu īpaša vienošanās

Līguma par Eiropas Savienību darbību 273. panta

nozīmē.

IV

SADAĻA

EKONOMIKAS POLITIKAS KOORDINĀCIJA UN KONVERĢENCE

9.

PANTS

Pamatojoties uz ekonomikas politikas koordināciju, kā

definēts Līgumā par Eiropas Savienības darbību, Līgumslēdzējas

puses apņemas kopīgi darboties, lai izstrādātu ekonomikas

politiku, kas veicina ekonomiskās un monetārās savienības

pienācīgu darbību un ekonomikas izaugsmi, izmantojot spēcīgāku

konverģenci un konkurētspēju. Šajā nolūkā Līgumslēdzējas puses

veiks vajadzīgās darbības un pasākumus visās jomās, kas ir

būtiskas eurozonas pienācīgai darbībai, lai sasniegtu mērķus

konkurētspējas veicināšanā, nodarbinātības sekmēšanā, publisko

finanšu ilgtspējas turpmākā nodrošināšanā un finanšu stabilitātes

nostiprināšanā.

10.

PANTS

Saskaņā ar prasībām Līgumos, kas ir Eiropas Savienības

pamatā, Līgumslēdzējas puses ir gatavas jautājumos, kas ir

būtiski eurozonas pienācīgai darbībai, atbilstīgos un vajadzības

gadījumos aktīvi izmantot īpašus pasākumus dalībvalstīm, kuru

naudas vienība ir euro, kā paredzēts Līguma par Eiropas

Savienības darbību 136. pantā, un ciešāku sadarbību, kā

paredzēts Līguma par Eiropas Savienību 20. pantā un Līguma

par Eiropas Savienības darbību 326. līdz 334. pantā,

nekaitējot iekšējam tirgum.

11.

PANTS

Lai salīdzinoši izvērtētu un apkopotu labāko praksi un

tiektos izstrādāt ciešāk koordinētu ekonomikas politiku,

Līgumslēdzējas puses nodrošina, ka visas svarīgākās ekonomikas

politikas reformas, ko tās plāno veikt, tiks apspriestas ex

ante un atbilstīgā gadījumā savstarpēji koordinētas. Šajā

koordinācijā iesaista Eiropas Savienības iestādes saskaņā ar

Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām.

V

SADAĻA

EUROZONAS PĀRVALDĪBA

12.

PANTS

1. Līgumslēdzēju pušu, kuru naudas vienība ir euro,

valstu vai valdību vadītāji neformāli tiekas Eurosamita

sanāksmēs, piedaloties Eiropas Komisijas priekšsēdētājam. Šajās

sanāksmēs uzaicina piedalīties Eiropas Centrālās bankas

priekšsēdētāju.

Eurosamita priekšsēdētāju ieceļ Līgumslēdzēju pušu, kuru

naudas vienība ir euro, valstu vai valdību vadītāji ar vienkāršu

balsu vairākumu tajā pašā laikā, kad Eiropadome ievēl savu

priekšsēdētāju, un uz tādu pašu pilnvaru termiņu.

2. Eurosamita sanāksmes notiek pēc vajadzības un vismaz

divreiz gadā, lai Līgumslēdzējas puses, kuru naudas vienība ir

euro, apspriestu jautājumus saistībā ar tām kopējiem īpašajiem

pienākumiem attiecībā uz vienoto valūtu, citus jautājumus par

eurozonas pārvaldību un tai piemērojamos noteikumus, kā arī

stratēģiskas nostādnes attiecībā uz ekonomikas politikas

īstenošanu, lai paaugstinātu konverģenci eurozonā.

3. To Līgumslēdzēju pušu valstu vai valdību vadītāji,

kuru naudas vienība nav euro un kuras ir ratificējušas šo līgumu,

piedalās Eurosamita apspriedēs par Līgumslēdzēju pušu

konkurētspēju, eurozonas vispārējās struktūras izmaiņām un

pamatnoteikumiem, ko tai piemēros nākotnē, kā arī - attiecīgos

gadījumos un vismaz vienreiz gadā - apspriedēs par īpašiem

jautājumiem saistībā ar to, kā īstenot šo Līgumu par stabilitāti,

koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā

savienībā.

4. Eurosamita priekšsēdētājs ciešā sadarbībā ar Eiropas

Komisijas priekšsēdētāju nodrošina Eurosamita sanāksmju

sagatavošanu un kontinuitāti. Par Eurosamita sanāksmju

sagatavošanu un pārraudzīšanu pēc tām atbildīgā struktūra ir

Eurogrupa, un šajā nolūkā tās priekšsēdētāju var uzaicināt

piedalīties minētajās sanāksmēs.

5. Var uzaicināt Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju, lai

viņu uzklausītu. Pēc katras Eurosamita sanāksmes Eurosamita

priekšsēdētājs iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam.

6. Par gatavošanos Eurosamita sanāksmēm un to

rezultātiem Eurosamita priekšsēdētājs detalizēti informē

Līgumslēdzējas puses, kuru naudas vienība nav euro, un pārējās

Eiropas Savienības dalībvalstis.

13.

PANTS

Kā paredzēts II sadaļā 1. protokolā par valstu

parlamentu lomu Eiropas Savienībā, kas pievienots Eiropas

Savienības Līgumiem, Eiropas Parlaments un Līgumslēdzēju pušu

valstu parlamenti kopīgi noteiks to, kā organizēt un sekmēt

Eiropas Parlamenta attiecīgo komiteju pārstāvju un valstu

parlamentu attiecīgo komiteju pārstāvju konferenci, lai

apspriestos par budžeta politiku un citiem jautājumiem, uz ko

attiecas šis līgums.

VI

SADAĻA

Vispārīgi un nobeiguma

noteikumi