5. pants
Likums stājas spēkā nākamajā dienā

pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Līgums latviešu

valodā.

Likums Saeimā pieņemts 2012.gada 31.maijā.

Valsts prezidents

A.Bērziņš

Rīgā 2012.gada 13.jūnijā

LĪGUMS PAR STABILITĀTI,

KOORDINĀCIJU UN PĀRVALDĪBU

EKONOMISKAJĀ UN MONETĀRAJĀ SAVIENĪBĀ STARP

BEĻĢIJAS KARALISTI, BULGĀRIJAS REPUBLIKU, DĀNIJAS

KARALISTI,

VĀCIJAS FEDERATĪVO REPUBLIKU, IGAUNIJAS REPUBLIKU,

ĪRIJU, GRIEĶIJAS REPUBLIKU, SPĀNIJAS KARALISTI,

FRANCIJAS REPUBLIKU, ITĀLIJAS REPUBLIKU, KIPRAS REPUBLIKU,

LATVIJAS REPUBLIKU, LIETUVAS REPUBLIKU,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTI, UNGĀRIJU, MALTU,

NĪDERLANDES KARALISTI, AUSTRIJAS REPUBLIKU,

POLIJAS REPUBLIKU, PORTUGĀLES REPUBLIKU, RUMĀNIJU,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKU, SLOVĀKIJAS REPUBLIKU,

SOMIJAS REPUBLIKU UN ZVIEDRIJAS KARALISTI

BEĻĢIJAS KARALISTE, BULGĀRIJAS REPUBLIKA, DĀNIJAS

KARALISTE, VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA, IGAUNIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA, GRIEĶIJAS REPUBLIKA, SPĀNIJAS KARALISTE, FRANCIJAS

REPUBLIKA, ITĀLIJAS REPUBLIKA, KIPRAS REPUBLIKA, LATVIJAS

REPUBLIKA, LIETUVAS REPUBLIKA, LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJA, MALTA, NĪDERLANDES KARALISTE, AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA, PORTUGĀLES REPUBLIKA, RUMĀNIJA, SLOVĒNIJAS

REPUBLIKA, SLOVĀKIJAS REPUBLIKA, SOMIJAS REPUBLIKA UN ZVIEDRIJAS

KARALISTE,

turpmāk "Līgumslēdzējas puses",

APZINOTIES savu kā Eiropas Savienības dalībvalstu

pienākumu uzskatīt ekonomikas politiku par vispārsvarīgu

jautājumu,

VĒLOTIES veicināt apstākļus spēcīgākai ekonomikas

izaugsmei Eiropas Savienībā un šajā nolūkā attīstīt arvien

ciešāku ekonomikas politikas koordināciju eurozonā,

PATUROT PRĀTĀ, ka valdībām ir jāsaglabā saprātīgas un

ilgtspējīgas publiskās finanses un jānovērš pārmērīga vispārējās

valdības budžeta deficīta veidošanās, kas ir ārkārtīgi nozīmīgi,

lai nodrošinātu visas eurozonas stabilitāti, un tādējādi prasa

ieviest konkrētas normas, tostarp "līdzsvarota budžeta

normu" un automātisku mehānismu korekciju

veikšanai,

APZINOTIES nepieciešamību nodrošināt, ka to vispārējās

valdības budžeta deficīts nepārsniedz 3 % no iekšzemes

kopprodukta tirgus cenās un ka to vispārējās valdības parāds

nepārsniedz 60 % no iekšzemes kopprodukta tirgus cenās vai

pietiekami samazinās, tuvinoties šim rādītājam,

ATGĀDINOT, ka Līgumslēdzējām pusēm kā Eiropas Savienības

dalībvalstīm ir jāatturas no jebkādiem pasākumiem, kas varētu

apdraudēt saistībā ar ekonomisko savienību noteikto Savienības

mērķu sasniegšanu, jo īpaši no tendences uzkrāt parādus ārpus

vispārējās valdības kontiem,

PATUROT PRĀTĀ, ka eurozonas dalībvalstu valstu vai

valdību vadītāji 2011. gada 9. decembrī vienojās par

ekonomiskās un monetārās savienības pastiprinātu struktūru, kura

balstās uz Līgumiem, kas ir Eiropas Savienības pamatā, un kura

sekmē to pasākumu īstenošanu, ko veic saskaņā ar Līguma par

Eiropas Savienības darbību 121., 126. un

136. pantu,

PATUROT PRĀTĀ, ka eurozonas dalībvalstu un citu Eiropas

Savienības dalībvalstu valstu vai valdību vadītāju mērķis ir šā

līguma noteikumus iespējami drīz iekļaut Līgumos, kas ir Eiropas

Savienības pamatā,

ATZINĪGI NOVĒRTĒJOT Eiropas Komisijas leģislatīvos

priekšlikumus saistībā ar eurozonu, ko tā atbilstīgi Līgumiem,

kas ir Eiropas Savienības pamatā, 2011. gada

23. novembrī iesniedza attiecībā uz to, kā stiprināt to

dalībvalstu ekonomikas un budžeta uzraudzību, ko ir skārušas vai

apdraud nopietnas grūtības finanšu stabilitātes jomā, un

attiecībā uz kopējiem noteikumiem, lai uzraudzītu un izvērtētu

budžeta plānu projektus un nodrošinātu dalībvalstu pārmērīga

deficīta novēršanu, un ŅEMOT VĒRĀ Eiropas Komisijas nodomu

iesniegt turpmākus leģislatīvus priekšlikumus saistībā ar

eurozonu, jo īpaši attiecībā uz ex ante ziņojumiem par

parāda vērtspapīru emisiju plāniem, ekonomikas partnerības

programmām, kurās sīki izklāstītas strukturālās reformas

dalībvalstīm, kurām piemēro pārmērīga budžeta deficīta novēršanas

procedūru, kā arī attiecībā uz dalībvalstu svarīgāko ekonomikas

politikas reformu plānu koordinēšanu,

APLIECINOT savu gatavību atbalstīt priekšlikumus, kurus

Eiropas Komisija varētu iesniegt, lai nostiprinātu Stabilitātes

un izaugsmes paktu, attiecībā uz dalībvalstīm, kuru naudas

vienība ir euro, ieviešot jaunus vidēja termiņa mērķus atbilstīgi

šajā līgumā noteiktajiem robežlielumiem,

ŅEMOT VĒRĀ to, ka pārskatot un uzraugot šajā līgumā

paredzētās apņemšanās budžeta jomā, Eiropas Komisija rīkosies

atbilstoši pilnvarām, kas tai paredzētas ar Līgumu par Eiropas

Savienības darbību, jo īpaši ar tā 121., 126. un

136. pantu,

NORĀDOT jo īpaši to, ka attiecībā uz šā līguma

3. pantā izklāstītās "līdzsvarota budžeta normas"

piemērošanu iepriekšminēto uzraudzību īstenos, katrai

Līgumslēdzējai pusei pēc vajadzības izstrādājot šai valstij

specifiskus vidēja termiņa mērķus un konverģences

grafikus.

NORĀDOT, ka vidēja termiņa mērķi būtu regulāri

jāatjaunina, pamatojoties uz kopīgi saskaņotu metodi, kuras

galvenie kritēriji tāpat būtu regulāri jāpārskata, pienācīgi

atspoguļojot riskus, ko publiskajām finansēm rada tiešas un

netiešas saistības, kā ietverts Stabilitātes un izaugsmes pakta

mērķos,

NORĀDOT, ka pietiekams progress vidēja termiņa mērķa

sasniegšanā būtu jāizvērtē, pamatojoties uz visaptverošu

izvērtējumu, kura pamatā būtu strukturālā bilance, tostarp uz

izdevumu analīzi, neierēķinot diskrecionāros ieņēmumu pasākumus,

atbilstīgi Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētajiem

noteikumiem, jo īpaši Padomes Regulai (EK) Nr. 1466/97

(1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības

un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas

stiprināšanu, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu

(ES) Nr. 1175/2011 (2011. gada 16. novembris)

("pārskatītais Stabilitātes un izaugsmes

pakts"),

NORĀDOT, ka korekciju mehānismam, kas Līgumslēdzējām

pusēm jāievieš, vajadzētu būt orientētam uz to, lai novērstu

novirzes no vidēja termiņa mērķa vai tā sasniegšanai noteiktajiem

pielāgojumiem, tostarp to kumulēto ietekmi uz valdības parāda

dinamiku,

NORĀDOT, ka jautājumam par to, vai tiek pildīts

Līgumslēdzēju pušu pienākums "līdzsvarota budžeta

normu" pārņemt savā valsts tiesību sistēmā, izmantojot

saistošas, pastāvīgas un, vēlams, konstitucionālas normas,

saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 273. pantu

vajadzētu būt Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijā,

ATGĀDINOT, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību