4. pants

Lemjot par brīdi, no

kura apstrīdēto tiesību normu atzīt par spēkā neesošu, jāņem

vērā, ka atbilstoši Satversmes 89. pantam valsts atzīst un

aizsargā Satversmes 109.pantā paredzētās cilvēka pamattiesības uz

sociālo nodrošinājumu (aizsardzību), kā arī tas, ka saskaņā ar

tiesiskās paļāvības principu sociāli neapdrošinātās personas

uzticējās apstrīdētās tiesību normas tiesiskumam un stabilitātei

(sk. Satversmes tiesas 1998. gada 11. marta spriedumu lietā nr.

04-05(97)).

Pamatojoties uz

Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu,

Satversmes

tiesa nosprieda:

Atzīt 1998.

gada 19. jūnijā Saeimā pieņemtā likuma "Grozījumi likumā

"Par maternitātes un slimības pabalstiem"" 8.

pantā noteikto likuma "Par maternitātes un slimības

pabalstiem" 4. panta otro daļu par neatbilstošu Satversmes

66. pantam un spēkā neesošu ar likuma "Par valsts budžetu

1999. gadam" spēkā stāšanās brīdi, ja valsts budžetā 1999.

gadam netiks paredzēti līdzekļi maternitātes pabalstu izmaksai

likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 4.

panta otrajā daļā minētajām personām.

Spriedums stājas spēkā tā

pasludināšanas brīdī. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums pasludināts Rīgā 1998.

gada 27. novembrī.

Satversmes tiesas sēdes

priekšsēdētājs A. Endziņš

Satversmes tiesas tiesnese I.

Čepāne

Satversmes tiesas tiesnesis R.

Apsītis

Satversmes tiesas tiesnesis A.

Lepse

Satversmes tiesas tiesnese I.

Skultāne

Satversmes tiesas tiesnese A.

Ušacka