16. pants

Salīdzinot faktiskos apstākļus, kas

jāņem vērā, piemērojot APK 201.12 pantā paredzēto

administratīvo sodu un likuma "Par nodokļiem un

nodevām" 32. pantā paredzēto soda naudu, var secināt,

ka šo sodu piemērošana netiek balstīta uz vieniem un tiem pašiem

faktiskajiem apstākļiem vai apstākļiem, kas pēc būtības ir tie

paši.

APK 201.12 pantā paredzētais

administratīvais sods tiek piemērots par prettiesisku darbību,

pārvedot preces pāri valsts robežai. Savukārt likuma "Par

nodokļiem un nodevām" 32. pantā paredzētā soda nauda

tiek piemērota par prettiesisku bezdarbību - nodokļu samaksas

pienākuma neizpildi. Brīdī, kad persona nelikumīgi pārved vai

mēģina pārvest pāri valsts robežai preces, tā izdara

administratīvo pārkāpumu. Lai gan vienlaikus tai rodas arī

nodokļa samaksas pienākums, tas tomēr ir nošķirams no

faktiskajiem apstākļiem, uz kuriem tiek balstīta likuma "Par

nodokļiem un nodevām" 32. pantā paredzētās soda naudas

piemērošana. Personai ir iespēja izpildīt savas nodokļu saistības

līdz pat nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienai, lai soda

nauda tai netiktu piemērota.

Šā iemesla dēļ izskatāmā lieta nav salīdzināma ar ECT

izskatīto lietu Ruotsalainens pret Somiju, uz kuru

norādījusi Pieteikuma iesniedzēja (sk. ECT

2009. gada 16. jūnija sprieduma lietā

"Ruotsalainens pret Somiju" 56. punktu).

Atšķirībā no šīs Satversmes tiesā izskatāmās lietas, personai

nebija iespējas samaksāt nodevu un izvairīties no soda naudas

piemērošanas.

Tādējādi APK 201.12 pantā paredzētais

administratīvais sods un likuma "Par nodokļiem un

nodevām" 32. pantā paredzētā soda nauda nerada dubultās

sodīšanas nepieļaujamības principa pārkāpumu, jo apstākļi, uz

kuriem pamatota abu sodu piemērošana, ir savstarpēji nošķirami

laikā un telpā.

Līdz ar to likuma "Par

akcīzes nodokli" 33. panta piektās un septītās daļas

vārdi "un soda naudu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem

un nodevām"" nenonāk pretrunā ar dubultās sodīšanas

nepieļaujamības principu.

Nolēmumu daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma

30. - 32. pantu, Satversmes tiesa

nosprieda:

atzīt likuma "Par akcīzes

nodokli" 33. panta piektās un septītās daļas vārdus

"un soda naudu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un

nodevām"" par atbilstošiem Latvijas Republikas

Satversmes 92. pantam un Eiropas Cilvēka tiesību un

pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Septītā protokola

4. pantam.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs

G.Kūtris