Par likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 38. panta otrās daļas otrā teikuma un 42. panta septītās daļas, kā arī Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma pārejas noteikumu 43.1, 43.2 un 43.3 punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 105. panta pirmajam un trešajam teikumam, kā arī Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumu Nr. 103 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi" 40. un 42. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam 15. pants

Pieaicinātā persona -

Ph. D. Jānis Viesturs - norāda, ka,

ieviešot universālo kadastrālo vērtību, netika ņemtas vērā to

zemes īpašnieku intereses, kuru ienākumi samazinājās, bet

izdevumi palika nemainīgi.

Ņemot vērā to, ka Latvijā jau ilgstoši pastāv zemes

kadastrālās vērtības noteikšanas kārtība, zemes likumiskās

lietošanas maksas noteikšanā ir jāizmanto zemes kadastrālā

vērtība un tā ir regulāri pārvērtējama vai maināma atbilstoši

inflācijai vai pašvaldības noteiktam koeficientam. Savukārt

universālās kadastrālās vērtības atbilstība faktiskajai nekustamā

īpašuma tirgus vērtībai ir atkarīga galvenokārt no tādiem

faktoriem kā tirgus datu pieejamība, kvalitatīvi izstrādāta

vērtības noteikšanas metodika, regulāra vērtību pārskatīšana, kā

arī kadastrālo vērtību noteicošās institūcijas politiskā

neatkarība.

Tiesiskajā regulējumā, kas saistīts ar zemes lietošanas maksas

apmēru un kadastrālās vērtības aprēķinu, nebūtu jāņem vērā

inflācijas ietekme, ja aprēķins regulāri tiek aktualizēts

atbilstoši nekustamā īpašuma tirgus datiem. Savukārt tad, ja

kadastrālā vērtība būtu nosakāma, izmantojot, piemēram,

koeficientu, tad inflācija varētu būt ietekmējošs faktors.

Tam, ka kadastrālo vērtību bāze universālās kadastrālās

vērtības aprēķinam nepārsniedz 80 procentus no vidējā

nekustamo īpašumu cenu līmeņa, trūkst objektīva pamatojuma.

Proti, augoša nekustamā īpašuma tirgus periodā 80 procenti

tiktu sasniegti jau divu līdz trīs gadu laikā, tomēr situācijā,

kad kadastrālā vērtība jau sākotnēji tiek noteikta

80 procentu apmērā no tirgus vērtības, pēc četriem gadiem tā

atpaliks no tirgus vērtības. Turklāt nekustamā īpašuma tirgus ir

dinamisks un tā izmaiņas atsevišķos nekustamā īpašuma segmentos

nenotiek vienādi.

Tiesas sēdē Ph. D. Jānis Viesturs papildus

norādīja, ka zemes īpašnieki joprojām nesaņem taisnīgu atlīdzību

par viņu zemes lietošanu. Taču tieši šobrīd, kad uz daudzdzīvokļu

māju apbūves zemi ir attiecināts tiesiskais regulējums par

standartplatības aprēķināšanu, taisnīgums acīmredzot ir vēl

vairāk pazudis. Lai gan, palielinoties zemes vienības platībai,

cena par vienu zemes kvadrātmetru visbiežāk samazinās, to tomēr

nevar uzskatīt par absolūtu likumsakarību. Nekādā gadījumā nevar

uzskatīt, ka zeme, kura atrodas ārpus standartplatības, bet uz

kuras ir dabas objekti, piemēram, koki un parki, būtu

mazvērtīga.