14. pants

Pieaicinātā persona -

Mg. iur. Martins Osis - uzskata, ka

apstrīdētās Spēkā stāšanās likuma normas neatbilst Satversmes

105. panta pirmajam un trešajam teikumam. Proti, likumdevējs

nav ieviesis tādus kompleksus risinājumus, kas iepriekš par

neatbilstošu Satversmei atzīto zemes likumiskās lietošanas maksas

apmēru šobrīd padarītu par tādu, kas pilda atlīdzības

funkciju.

Saeima ir pieņēmusi iepriekš ar spriedumu lietā

Nr. 2022-02-01 par neatbilstošu Satversmei atzītu zemes

likumiskās lietošanas maksas apmēru. Vispār nevarētu uzskatīt par

pienācīgi pieņemtu tādu likumu, ar kuru Saeima atkārtoti pieņemtu

tiesību normu, kas identiska tai tiesību normai, kuru Satversmes

tiesa iepriekš ir atzinusi par antikonstitucionālu. Šāda iespēja

varētu tikt attaisnota, piemēram, tad, ja tas notiktu līdztekus

tādu citu mehānismu ieviešanai, kuri, pielietoti vienlaikus,

novērstu Satversmes tiesas iepriekš konstatētos trūkumus.

Paredzēts, ka zemes kadastrālās vērtības noteikšanas kārtības

izmaiņas stājas spēkā ar 2025. gada 1. janvāri.

Tādējādi šīs izmaiņas var kalpot kā apstrīdētajām Spēkā stāšanās

likuma normām līdztekus pastāvošs un iedarbīgs instruments tikai

attiecībā uz laika posmu no šo izmaiņu reālās ieviešanas. Turklāt

Spēkā stāšanās likuma 42. panta septītā daļa ierobežo zemes

likumiskās lietošanas maksas pieaugumu - proti, ja attiecīgā

zemesgabala kadastrālā vērtība patiešām pieaug, tad tiesības uz

zemes likumiskās lietošanas maksu četru procentu apmērā netiek

nodrošinātas vairākus gadus.

Ja būves īpašnieks nemaksā likumā noteikto zemes likumiskās

lietošanas maksu, zemes īpašnieks var izmantot Civilprocesa

likuma 406.1 pantā ietverto noteikumu par saistību

piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. Tomēr šis mehānisms

atvieglo kreditora iespējas panākt noteiktu saistību izpildi ar

tiesas starpniecību tikai tādā gadījumā, ja parādnieks vai nu

neiebilst, vai nereaģē uz brīdinājumu. Ja parādnieks noteiktajā

termiņā iesniedz kaut vai nemotivētus iebildumus, tiesvedība

lietā ir izbeidzama un kreditoram prasība jāceļ prasības

tiesvedības kārtībā. Turklāt iespēja vērsties tiesā neatrisina

jautājumu par zemes likumiskās lietošanas maksas apmēru.

Identisks secinājums ir attiecināms arī uz katra kavēta

maksājuma atgūšanas izdevumiem 30 euro apmērā, jo

zemes īpašnieks tos var prasīt tikai zemes likumiskās lietošanas

maksas kavējuma gadījumā. Tātad pēc būtības zemes likumiskās

lietošanas maksas kontekstā vienīgā pozīcija, kas periodā līdz

2025. gada 1. janvārim atšķiras no tās, ko Satversmes

tiesa vērtējusi iepriekš, ir maksāšanas paziņojuma izmaksas.