17. pants

Pieteikumu iesniedzējiem pieder zeme vai

domājamās daļas no zemes, uz kuras atrodas citām personām

piederošas dzīvojamās mājas vai cita veida būves. Pieteikumu

iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētās Spēkā stāšanās likuma normas

un apstrīdētās Kadastra likuma normas neatbilst Satversmes

1. pantā ietvertajam tiesiskās paļāvības aizsardzības

principam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam, bet

apstrīdētās Noteikumu normas neatbilst Satversmes 105. panta

pirmajam un trešajam teikumam.

Saeima lūdz izbeigt tiesvedību lietā daļā par apstrīdēto Spēkā

stāšanās likuma normu un apstrīdēto Kadastra likuma normu

satversmību, jo tās Pieteikumu iesniedzējiem nerada Satversmē

ietverto pamattiesību aizskārumu. Savukārt Ministru kabinets lūdz

izbeigt tiesvedību lietā daļā par apstrīdēto Noteikumu normu

satversmību, jo tās Pieteikumu iesniedzējiem nerada Satversmē

ietverto pamattiesību aizskārumu.

17.1. Satversmes 105. panta pirmais un

trešais teikums nosaka: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu.

[..] Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar

likumu."

Īpašuma tiesības ietver personas tiesības izmantot īpašumu pēc

sava ieskata un gūt no lietas ienākumus un augļus. Īpašniekam ir

tiesības izmantot viņam piederošo īpašumu tā, lai gūtu pēc

iespējas lielāku ekonomisko labumu. Ja tiesību normā ir noteikts

maksimālais apmērs personas iespējamam ienākumam no īpašuma, tad

personai Satversmes 105. panta pirmajā un trešajā teikumā

ietvertās tiesības ir ierobežotas (sal. sk., piemēram,

Satversmes tiesas 2018. gada 12. aprīļa sprieduma lietā

Nr. 2017-17-01 18.2. punktu un 2023. gada

2. maija sprieduma lietā Nr. 2022-02-01 11. un

18. punktu).

Spēkā stāšanās likuma 38. panta otrās daļas otrais

teikums noteic, ka zemes likumiskās lietošanas maksas apmērs ir

četri procenti no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības

gadā, bet ne mazāks kā 50 euro gadā. Ja šīs

normas piemērošanas rezultāts ir tāds, ka zemes likumiskās

lietošanas maksa ir par 30 procentiem lielāka, nekā bija

iepriekšējā gadā, tad Spēkā stāšanās likuma 42. panta

septītā daļa dzīvojamo ēku īpašniekiem ierobežo zemes likumiskās

lietošanas maksas pieaugumu. Savukārt Kadastra likuma pārejas

noteikumu 43.1 punkts noteic, ka no

2025. gada 1. janvāra katram kadastra objektam aprēķina

un reģistrē divas kadastrālās vērtības - fiskālo kadastrālo

vērtību, kuru izmanto arī nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam, un

universālo kadastrālo vērtību, kuru izmanto arī zemes likumiskās

lietošanas maksas aprēķinam. Šā likuma pārejas noteikumu

43.2 punkts paredz to, ka Ministru kabinets

2024. gadā apstiprina kadastrālo vērtību bāzi universālās

kadastrālās vērtības aprēķinam, nepārsniedzot 80 procentus

no vidējā nekustamo īpašumu cenu līmeņa 2022. gada

1. jūlijā un izmantojot informāciju par nekustamā īpašuma

tirgus darījumiem no 2012. gada 1. janvāra līdz

2022. gada 1. jūlijam. Visbeidzot, Kadastra likuma

pārejas noteikumu 43.3 punkts noteic,

ka Valsts zemes dienests fiskālās kadastrālās vērtības

aprēķina un aktualizē atbilstoši 2024. gadā spēkā esošajai

kadastrālo vērtību bāzei un kadastrālo vērtēšanu regulējošiem

normatīvajiem aktiem, kas ir piemērojami 2024. gada

31. decembrī.

Apstrīdētās Spēkā stāšanās likuma normas nosaka zemes

likumiskās lietošanas maksu vai - noteiktā gadījumā - tās

pieauguma apmēru un tādējādi ierobežo Pieteikumu iesniedzēju

tiesības uz īpašumu. Apstrīdētās Kadastra likuma normas nosaka

gan to, no kuras kadastrālās vērtības ir aprēķināma zemes

likumiskās lietošanas maksa, gan to, no kuras kadastrālās

vērtības ir aprēķināms nekustamā īpašuma nodoklis, un attiecīgi

ietekmē to, cik lielu zemes likumiskās lietošanas maksu saņem

Pieteikumu iesniedzēji. Savukārt apstrīdētās Noteikumu normas

regulē standartplatības aprēķināšanas un tās korekcijas

koeficienta noteikšanas pamatprincipus attiecībā uz apbūvētu

daudzdzīvokļu māju apbūves zemi. Šo normu piemērošanas rezultātā

vairumā gadījumu samazinās Pieteikumu iesniedzējiem piederošās

apbūvētas daudzdzīvokļu māju apbūves zemes universālā kadastrālā

vērtība, no kuras tiek aprēķināta zemes likumiskās lietošanas

maksa.

Tādējādi visas apstrīdētās normas to kopsakarā

nosaka zemes likumiskās lietošanas maksu un tās aprēķināšanas

principus, tātad ietekmē to, kādu maksu zemes īpašnieki, kuru

zeme ir likumiskajā lietošanā, saņem un attiecīgi ierobežo viņiem

Satversmes 105. panta pirmajā un trešajā teikumā ietvertās

tiesības uz īpašumu.

Līdz ar to tiesvedība lietā nav

jāizbeidz.

17.2. Pieteikumu iesniedzēji atrodas dažādos

faktiskajos apstākļos, un lietā apstrīdēta vairāku uz atšķirīgām

tiesiskām situācijām attiecināmu tiesību normu atbilstība

vairākām Satversmes normām. Tāpēc Satversmes tiesai jāprecizē

lietas izskatīšanas robežas un jānosaka efektīvākā pieeja šo

normu satversmības vērtēšanai.

17.2.1. Vienam no Pieteikumu iesniedzējiem pieder

zeme arī Rīgas brīvostas teritorijā, un, pēc viņa ieskata,

apstrīdētās Spēkā stāšanās likuma normas regulē tiesiskās

attiecības brīvostas teritorijā. Ostu likuma 4. panta

septītā daļa noteic ostas pārvaldei tiesības juridiskajām un

fiziskajām personām piederošo ostas zemi apgrūtināt ar sev

nepieciešamo servitūtu. Saskaņā ar Rīgas brīvostas likuma

4. pantu par labu Rīgas brīvostas pārvaldei ir nodibināts

personālservitūts uz zemi, kas pieder fiziskajām un juridiskajām

personām, ko aizņem brīvosta un par ko noteikta arī citāda

atlīdzība un nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākuma

sadale nekā zemes likumiskās lietošanas tiesību gadījumā.

Tādējādi uz Rīgas brīvostas teritoriju attiecas speciālais

tiesiskais regulējums. Pieteikumu iesniedzēji nav apstrīdējuši

tiesību normas, kas regulē maksu par zemes lietošanu brīvostu

teritorijās. Līdz ar to izskatāmās lietas ietvaros Satversmes

tiesai nav pamata vērtēt šo tiesību normu satversmību.

17.2.2. Pieteikumu iesniedzēji vērsušies

Satversmes tiesā par apstrīdēto normu satversmību attiecībā uz

situācijām, kad tās tiek piemērotas zemes likumiskās lietošanas

maksas noteikšanai. Arī citi lietas dalībnieki un pieaicinātās

personas ir izteikušas viedokli par apstrīdētajām normām šādā

aspektā.

Tā kā izskatāmās lietas apstākļos apstrīdētās normas to

kopsakarā ierobežo zemes īpašnieku tiesības uz īpašumu,

Satversmes tiesa visu šo normu satversmību vērtēs vienlaikus un

vienīgi attiecībā uz zemes likumiskās lietošanas tiesiskajām

attiecībām.

17.2.3. Pieteikumu iesniedzēji lūdz vērtēt

apstrīdēto Spēkā stāšanās likuma normu un apstrīdēto Kadastra

likuma normu atbilstību gan Satversmes 1. pantā ietvertajam

tiesiskās paļāvības aizsardzības principam, gan Satversmes

105. panta pirmajam un trešajam teikumam, bet apstrīdēto

Noteikumu normu atbilstību - tikai Satversmes 105. panta

pirmajam un trešajam teikumam. Pieteikumu iesniedzēju apsvērumi

par visām apstrīdētajām normām ir saistīti galvenokārt tieši ar

tiesību uz īpašumu aizskārumu.

Līdz ar to Satversmes tiesa vispirms vērtēs apstrīdēto normu

atbilstību Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam

teikumam.