18. pants

Lai noskaidrotu, vai ar apstrīdētajām normām

zemes īpašniekiem noteiktais Satversmes 105. panta pirmajā

un trešajā teikumā ietverto pamattiesību ierobežojums ir

attaisnojams, Satversmes tiesa vispirms pārbaudīs, vai

pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā

pieņemtu tiesību normu, vienlaikus noskaidrojot arī to, vai ir

ievērots labas likumdošanas princips.

Pieteikumu iesniedzēji norāda, ka apstrīdētās Spēkā stāšanās

likuma normas ir neskaidras, jo nav saprotams ar zemes likumiskās

lietošanas tiesību institūtu zemes un būvju īpašniekiem piešķirto

tiesību apjoms. Apstrīdēto Spēkā stāšanās likuma normu

pieņemšanas procesā ir pārkāpts labas likumdošanas princips, jo

Saeima nav uzklausījusi visas ieinteresētās personas un

lietpratējus, kā arī pēc būtības nav ievērojusi Satversmes tiesas

atziņas par zemes likumiskās lietošanas maksu un nav izpildījusi

spriedumu lietā Nr. 2022-02-01, tostarp ir pieņēmusi tādu

tiesisko regulējumu, kas ar minēto spriedumu atzīts par

neatbilstošu Satversmei. Saeima nokavējusi arī minētā sprieduma

izpildes termiņu - 2024. gada 1. jūliju. Savukārt

apstrīdētās Kadastra likuma normas nav pieņemtas pienācīgā

kārtībā, jo likumdevējs nav pienācīgi izvērtējis šajās normās

ietvertā pamattiesību ierobežojuma ietekmi uz zemes īpašniekiem

un nav pamatojis izraudzītā risinājuma atbilstību Satversmes

tiesas judikatūrai.

Saeima nepiekrīt Pieteikumu iesniedzēju viedoklim un norāda,

ka apstrīdēto Spēkā stāšanās likuma normu izstrādē tika

uzklausīti eksperti, ieinteresētās personas un atbildīgās valsts

institūcijas, un apgalvo, ka gan apstrīdētās Spēkā stāšanās

likuma normas, gan apstrīdētās Kadastra likuma normas ir vērstas

uz sprieduma lietā Nr. 2022-02-01 izpildi.

18.1. No Saeimas atbildes raksta un likumdošanas

procesa materiāliem secināms, ka apstrīdētās Spēkā stāšanās

likuma normas un apstrīdētās Kadastra likuma normas tika

pieņemtas, lai izpildītu spriedumu lietā Nr. 2022-02-01.

Likumdevējs, ievērojot spriedumā lietā Nr. 2022-02-01

secināto, ir pieņēmis jaunu tiesisko regulējumu, kas saistīts ar

vairākiem minētajā spriedumā analizētajiem zemes likumiskās

lietošanas tiesību īstenošanas aspektiem.

Pirmkārt, līdztekus apstrīdēto Spēkā stāšanās likuma normu

pieņemšanai šā likuma 38. panta otrā daļa ir papildināta ar

teikumu, kas uzliek būves īpašniekam pienākumu segt izmaksas par

maksāšanas paziņojuma nosūtīšanu - 15 euro gadā. Ja

dzīvojamā mājā zemes likumiskās lietošanas maksa tiek maksāta ar

pārvaldnieka starpniecību, maksāšanas paziņojums nosūtāms

pārvaldniekam - viens paziņojums attiecībā uz visiem būves

īpašniekiem (kopīpašniekiem, dzīvokļu īpašumu īpašniekiem).

Minētā tiesību norma stājusies spēkā 2024. gada

1. jūlijā.

Otrkārt, likumdevējs ir pieņēmis tiesisko regulējumu par zemes

likumiskās lietošanas maksājuma nokavējumu un šādu parādu

piedziņu civilprocesuālā kārtībā. Ar Grozījumu likumu Spēkā

stāšanās likuma 38. panta ceturtā daļa ir izteikta jaunā

redakcijā, nosakot, ka kavēta zemes likumiskās lietošanas

maksājuma gadījumā parādnieks atlīdzina zemes īpašniekam

30 euro par katru kavētu maksājumu. Tas neatbrīvo

parādnieku no pienākuma atlīdzināt zemes īpašniekam radušos

zaudējumus, ciktāl tie pārsniedz minētos izdevumus. Turklāt ar

2024. gada 6. jūnija likumu "Grozījumi

Civilprocesa likumā", kas stājās spēkā 2024. gada

4. jūlijā, paredzēts, ka saistību piespiedu izpildīšana

brīdinājuma kārtībā pieļaujama arī maksājuma saistībās, kuras

izriet no zemes likumiskās lietošanas tiesībām. Ar

2025. gada 27. februāra likumu "Grozījumi

Civilprocesa likumā", kas stājās spēkā 2025. gada

1. aprīlī, noteikts, ka parādniekam nav jāparaksta

brīdinājums par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma

kārtībā un kreditoram tas ir tikai jānosūta parādniekam.

Treškārt, ir pieņemts jauns tiesiskais regulējums par zemes

kadastrālās vērtības noteikšanu. Tas ietverts apstrīdētajās

Kadastra likuma normās. Atbilstoši lietas Nr. 2022-02-01

izskatīšanas laikā spēkā bijušajam regulējumam katram kadastra

objektam tika noteikta viena kadastrālā vērtība. Šo vērtību

izmantoja zemes likumiskās lietošanas maksas, nekustamā īpašuma

nodokļa un citu normatīvajos aktos noteikto maksājumu aprēķinam.

Savukārt ar apstrīdētajām Kadastra likuma normām likumdevējs

noteicis divas kadastrālās vērtības iepriekšējās vienas vērtības

vietā. Turklāt katrai kadastrālajai vērtībai - gan fiskālajai,

gan universālajai - ir savs atšķirīgs mērķis. Šāds tiesiskais

regulējums atšķiras no iepriekš spēkā bijušā tiesiskā regulējuma,

kas tika vērtēts lietā Nr. 2022-02-01.

Visas minētās izmaiņas sistēmiski nosaka jaunu tiesisko

regulējumu.

18.2. Grozījumu likums tika pieņemts

2024. gada 13. jūnijā, izsludināts oficiālajā izdevumā

"Latvijas Vēstnesis" Nr. 124 28. jūnijā un

stājās spēkā 1. jūlijā. Savukārt likums "Grozījumi

Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā" tika pieņemts

2024. gada 30. maijā, izsludināts oficiālajā izdevumā

"Latvijas Vēstnesis" Nr. 114 13. jūnijā un

stājās spēkā 27. jūnijā. Satversmes tiesai nerodas šaubas

par to, ka apstrīdētās Spēkā stāšanās likuma normas un

apstrīdētās Kadastra likuma normas ir pieņemtas un izsludinātas

Satversmē un Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā, kā arī ir

pieejamas atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Pieteikumu iesniedzēju iebildumi par zemes un būves īpašnieku

tiesību un pienākumu saturu pēc būtības ir saistīti ar zemes

likumiskās lietošanas tiesību institūta ieviešanu, bet Satversmes

tiesa jau lietā Nr. 2022-02-01 atzina, ka šā institūta

ietvaros ir skaidri un personai saprotami noteiktas šo tiesisko

attiecību dalībnieku tiesības un pienākumi

(sk. Satversmes tiesas 2023. gada 2. maija

sprieduma lietā Nr. 2022-02-01 13.2. punktu).

Tādējādi Satversmes tiesai nav šaubu arī par to, ka apstrīdētās

Spēkā stāšanās likuma normas ir pietiekami skaidri formulētas,

lai persona varētu izprast to saturu un paredzēt to piemērošanas

sekas.

No Grozījumu likuma izstrādes materiāliem secināms, ka

apstrīdēto Spēkā stāšanās likuma normu izstrādes procesā tika

noskaidroti ieinteresēto personu, tostarp Pieteikumu iesniedzēju

pārstāvju un komersantu, viedokļi, kā arī uzklausīti lietpratēji

no ministrijām un citām institūcijām, piemēram, Latvijas Bankas

un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes. Lai nodrošinātu

plašāku ieinteresēto personu viedokļu uzklausīšanu un rastu

atbilstošāku risinājumu, Tieslietu ministrijas sākotnēji

sagatavotā likumprojekta virzīšana izskatīšanai Saeimā tika

atlikta (sk. Saeimas Juridiskās komisijas 2024. gada

7. februāra sēdes protokola 8. lp. Pieejams:

titania.saeima.lv).

Satversmes tiesa jau iepriekš atzinusi, ka tiesību normu

pieņēmējam ir pienākums uzklausīt ieinteresētās personas, taču

nav pienākuma ņemt vērā visus izteiktos iebildumus. Tiesību normu

pieņemšanas procesu nevar padarīt atkarīgu no personu pozitīvās

vai negatīvās attieksmes pret normatīvā akta projektu

(sal. sk. Satversmes tiesas 2012. gada

2. maija sprieduma lietā Nr. 2011-17-03

14.2. punktu).

Satversmes tiesa secina, ka Grozījumu likuma izstrādes procesā

tika uzklausīti un vērtēti dažādi priekšlikumi, kas saistīti ar

zemes likumiskās lietošanas maksas apmēru, tostarp tādi, kas

paredzētu tā palielināšanu, kā arī konceptuāli priekšlikumi par

zemes likumiskās lietošanas tiesisko attiecību izbeigšanas

iespējām. Līdz ar to likumdevējs, pieņemot apstrīdētās Spēkā

stāšanās likuma normas, ir apzinājis un uzklausījis ieinteresēto

personu un lietpratēju viedokļus. Tas, ka pieņemtajā normatīvajā

aktā neatspoguļojas katrs izteiktais priekšlikums, nav uzskatāms

par labas likumdošanas principa pārkāpumu.

Apstrīdētās Spēkā stāšanās likuma normas un apstrīdētās

Kadastra likuma normas tika pieņemtas un stājās spēkā spriedumā

lietā Nr. 2022-02-01 noteiktajā termiņā. Tomēr saskaņā ar

Kadastra likuma pārejas noteikumu 43.1 punktu

Valsts zemes dienests aprēķināja un reģistrēja divas kadastrālās

vērtības tikai no 2025. gada 1. janvāra. Arī Ministru

kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumi Nr. 888

"Kadastrālo vērtību bāze universālās kadastrālās vērtības

aprēķinam", kuri tika izstrādāti, lai nodrošinātu to, ka

universālā kadastrālā vērtība ir pēc iespējas pietuvināta

nekustamā īpašuma tirgus vērtībai, stājās spēkā 2025. gada

1. janvārī. Proti, aktualizēto kadastrālo vērtību zemes

likumiskās lietošanas maksas aprēķināšanā sāka piemērot sešus

mēnešus pēc sprieduma lietā Nr. 2022-02-01 izpildei noteiktā

termiņa - 2024. gada 1. jūlija.

Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 32. panta otrajai

daļai Satversmes tiesas spriedums ir vispārsaistošs un obligāts

ikvienam. Satversmes tiesas spriedumu ievērošana un izpilde ir

neatņemams tiesiskas valsts un personu pamattiesību aizsardzības

elements, kas veicina personu uzticēšanos valstij un tiesībām, kā

arī liecina par valsts aktīvu rīcību personu pamattiesību

aizskāruma novēršanā.

Satversmes tiesa ņem vērā: lai izpildītu spriedumu lietā

Nr. 2022-02-01, Saeimai un Ministru kabinetam bija jāpieņem

savstarpēji saistīti grozījumi vairākos normatīvajos tiesību

aktos. Turklāt Kadastra likums ir sistēmiski veidots tādējādi, ka

parasti kadastrālo vērtību izmaiņas ir piemērojamas no kalendāra

gada 1. janvāra, kad sākas arī saimnieciskais gads. Tā kā

apstrīdētās Kadastra likuma normas stājās spēkā 2024. gada

27. jūnijā, Ministru kabinets kadastrālo vērtību bāzi

universālās kadastrālās vērtības aprēķinam apstiprināja tā, lai

universālā kadastrālā vērtība varētu tikt aprēķināta un

aktualizēta no 2025. gada 1. janvāra. Ievērojot minēto,

secināms: tas, ka aktualizētā kadastrālā vērtība tika aprēķināta

un reģistrēta sešus mēnešus pēc sprieduma lietā

Nr. 2022-02-01 izpildei noteiktā termiņa, konkrētajā

gadījumā nav vērtējams kā labas likumdošanas principa

pārkāpums.

Savukārt Pieteikumu iesniedzēju apsvērumus par to, ka

likumdevējs nav vērtējis pamattiesību ierobežojuma ietekmi uz

zemes īpašniekiem, un to, vai tas atbilst Satversmes tiesas

judikatūrai, kā arī par to, vai zemes likumiskās lietošanas maksa

pilda atlīdzības funkciju, Satversmes tiesa vērtēs, pārbaudot

zemes īpašnieku pamattiesību ierobežojuma atbilstību samērīguma

principam.

Līdz ar to apstrīdētās Spēkā

stāšanās likuma normas un apstrīdētās Kadastra likuma normas tika

pieņemtas pienācīgā kārtībā.

18.3. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka Ministru

kabinets, izdodot apstrīdētās Noteikumu normas, ir pārkāpis tam

piešķirtā pilnvarojuma robežas, jo likumdevējs to nebija

pilnvarojis izdot tādu tiesisko regulējumu, ar kuru par

daudzdzīvokļu māju apbūves zemes kadastrālo vērtību bāzi

veidojošiem rādītājiem tiktu noteikti standartplatība un tās

korekcijas koeficients, tādā veidā samazinot zemes likumiskās

lietošanas maksu. Tāpat Ministru kabinets nav vērtējis šo normu

atbilstību Satversmei. Turklāt ir pārkāpts labas likumdošanas

princips, jo zemes īpašnieku viedoklis apstrīdēto Noteikumu normu

izstrādes procesā netika uzklausīts. Pēc Saeimas ieskata,

apstrīdētās Noteikumu normas atbilst likumdevēja piešķirtajam

pilnvarojam tiktāl, ciktāl tās atbilst kadastrālās vērtēšanas

pamatprincipiem un sasniedz šādas vērtēšanas mērķi - noteikt

tādas kadastrālās vērtības, kas ir objektīvas, savstarpēji

samērīgas un taisnīgas. Savukārt Ministru kabinets uzskata, ka ir

ievērojis tam piešķirtā pilnvarojuma, kas ietver tiesības un

pienākumu noteikt kadastrālās vērtēšanas kārtību, robežas.

Satversmes tiesa jau vairākkārt ir secinājusi, ka tiesības uz

īpašumu var ierobežot arī ar Ministru kabineta noteikumiem

(sk. Satversmes tiesas 2022. gada 27. oktobra

sprieduma lietā Nr. 2021-31-0103 32. punktu). Tomēr

izpildvaras tiesības izdot ārējos normatīvos aktus sniedzas vien

tiktāl, ciktāl tai likumā ir piešķirts attiecīgs

pilnvarojums.

Apstrīdētās Noteikumu normas izdotas, pamatojoties uz Kadastra

likuma 66. panta trešo daļu, kas paredz, ka kadastrālās

vērtēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Noteikumi, kā

norādīts to 1. punktā, nosaka kadastrālās vērtēšanas

kārtību. Kadastrālā vērtēšana saskaņā ar Kadastra likuma

66. panta pirmo daļu ir masveida vērtēšanas process, kas

ietver kadastrālo vērtību bāzes noteikšanu. Atbilstoši Noteikumu

6. un 35. punktam standartplatība un tās korekcijas

koeficients ir divi no kadastrālo vērtību bāzes rādītājiem.

Savukārt apstrīdētajās Noteikumu normās paredzētā

standartplatības aprēķināšana un tās korekcijas koeficients ir

rādītāji, kas izmantojami kadastrālās vērtības bāzes noteikšanā

attiecībā uz daudzdzīvokļu māju apbūves zemi un piemērojami

kadastrālās vērtēšanas procesā. Proti, šie rādītāji ir daļa no

kadastrālās vērtēšanas kārtības, kuru Ministru kabinets ir

pilnvarots noteikt.

Pilnvarojums Ministru kabinetam izstrādāt tiesisko regulējumu

kadastrālās vērtēšanas kārtības noteikšanai izriet arī no

Kadastra likuma sistēmiskās analīzes. Saskaņā ar Kadastra likuma

68. panta pirmo daļu Ministru kabinets ir tas, kas reizi

četros gados apstiprina kadastrālo vērtību bāzi atbilstoši

nekustamā īpašuma tirgus situācijai noteiktā laika posmā,

izvērtējot nekustamā īpašuma tirgus darījumus, cenu līmeņus,

izmaiņu tendences pa īpašumu grupām un teritorijām. Valsts zemes

dienestam Kadastra likuma pārejas noteikumu

43.1 punktā ir uzdots no 2025. gada

1. janvāra aprēķināt un reģistrēt divas kadastrālās

vērtības, savukārt Ministru kabinetam saskaņā ar šo pārejas

noteikumu 43.2 punktu uzdots līdz tam pašam

brīdim apstiprināt kadastrālo vērtību bāzi universālās

kadastrālās vērtības aprēķinam, ko izmanto zemes likumiskās

lietošanas maksas noteikšanai. Ja no Kadastra likuma sistēmas

izriet tas, ka Ministru kabinets nosaka un apstiprina kadastrālo

vērtību bāzi, tad tas var noteikt arī kadastrālās vērtības bāzes

rādītājus. Līdz ar to Ministru kabinets bija pilnvarots noteikt

arī kadastrālās vērtības bāzes rādītāju - standartplatības un tās

korekcijas koeficienta - aprēķināšanas un noteikšanas

principus.

Tādējādi apstrīdētās Noteikumu normas ir izdotas, ievērojot

likumdevēja piešķirtā pilnvarojuma robežas.

Noteikumi pieņemti 2020. gada 18. februārī,

20. februārī publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas

Vēstnesis" Nr. 36 un 21. februārī stājās spēkā.

Lietas dalībnieki nav izteikuši iebildumus un arī Satversmes

tiesai nerodas šaubas, ka apstrīdētās Noteikumu normas ir

pieejamas atbilstoši normatīvo aktu prasībām un pietiekami

skaidri formulētas, lai persona varētu izprast no tām izrietošo

tiesību un pienākumu saturu.

Pieteikumu iesniedzēji nav norādījuši konkrētus apsvērumus,

kas liecinātu, ka apstrīdēto Noteikumu normu izdošanas procesā

viņiem būtu liegts izteikt savu viedokli. Apstrīdēto Noteikumu

normu izstrādes un saskaņošanas procesā, kurā tika apspriesta

standartplatības aprēķina ieviešana attiecībā uz daudzdzīvokļu

māju apbūves zemi, tika iesaistītas gan valsts, gan pašvaldību

iestādes, tostarp Finanšu ministrija, Zemkopības ministrija,

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, tika

uzklausīts arī Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis.

Līdz ar to apstrīdētajās Spēkā

stāšanās likuma normās un apstrīdētajās Kadastra likuma normās

ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā

kārtībā pieņemtām tiesību normām, bet apstrīdētajās Noteikumu

normās ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts,

pamatojoties uz likumu.