4. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdētās Spēkā

stāšanās likuma normas un apstrīdētās Kadastra likuma normas,

- Saeima - uzskata, ka tiesvedība daļā par šīm normām ir

izbeidzama.

Apstrīdētās Spēkā stāšanās likuma normas un apstrīdētās

Kadastra likuma normas pašas par sevi nenosaka nedz Pieteikumu

iesniedzēju īpašumu kadastrālo vērtību, nedz attiecīgās zemes

likumiskās lietošanas maksu. Kopsakarā ar Kadastra likumu tās

paredz vispārējos kadastrālās vērtēšanas pamatprincipus, savukārt

aprēķina metodoloģiju, piemēram, kadastrālo vērtību bāzi un

vērtību zonas, ir noteicis Ministru kabinets ar Noteikumiem.

Turklāt nekustamā īpašuma universālā kadastrālā vērtība ir

mainīgs lielums, kuru ietekmē ne tikai nekustamā īpašuma tirgus

apstākļi, piemēram, kadastrālo vērtību bāzes vai piemērojamā

metodika, bet arī nekustamā īpašuma apgrūtinājumu

reģistrācija.

Ja apstrīdētās Spēkā stāšanās likuma normas un apstrīdētās

Kadastra likuma normas ierobežo personas pamattiesības, tad

attiecīgais ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā

pieņemtu likumu. Likumprojektu izstrādes procesā tika uzklausīti

eksperti, ieinteresētās personas un iestāžu pārstāvji. Tāpat tika

ievērots labas likumdošanas princips, jo Saeima ir vērtējusi

apstrīdēto Spēkā stāšanās likuma normu un apstrīdēto Kadastra

likuma normu satversmību un saskanību ar Satversmes tiesas

judikatūru. Apstrīdētās Spēkā stāšanās likuma normas ir

pietiekami skaidri formulētas - ir noteiktas zemes īpašnieku

tiesības saņemt zemes likumiskās lietošanas maksu četru procentu

apmērā no zemes kadastrālās vērtības un šīs maksas pakāpeniska

pieauguma princips. Savukārt uz brīvostu teritorijām attiecināms

speciāls tiesiskais regulējums.

Pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis ir citu cilvēku

tiesību aizsardzība, līdzsvarojot zemes un būvju īpašnieku

tiesiskās attiecības zemes likumiskās lietošanas gadījumos un

vienlaikus nodrošinot pienācīgu un samērīgu atlīdzību zemes

īpašniekiem, kā arī aktualizētas kadastrālās vērtības. Minētais

ierobežojums ir piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai.

Vērtējot pamattiesību ierobežojuma nepieciešamību, ir būtiski

ņemt vērā grozījumus citos normatīvajos aktos, kas saistīti ar

apstrīdētajām Spēkā stāšanās likuma normām un nodrošina sprieduma

lietā Nr. 2022-02-01 izpildi. Piemēram, Pieteikumu

iesniedzējiem tiek segti paziņojumu izsūtīšanas izdevumi

15 euro apmērā, izdevumi par kavēta maksājuma

atgūšanu 30 euro apmērā, kā arī ir aktualizētas zemes

kadastrālās vērtības. Jaunās - universālās kadastrālās vērtības

saskaņā ar grozījumiem Kadastra likumā ir pamatotas ar tirgus

datiem 2022. gada 1. jūlijā un nepārsniedz

80 procentus no vidējā nekustamo īpašumu cenu līmeņa.

Vairākiem zemes īpašniekiem pieaug zemes universālā kadastrālā

vērtība, no kuras aprēķina zemes likumiskās lietošanas maksu,

iepretim fiskālajai kadastrālajai vērtībai, no kuras aprēķina

nekustamā īpašuma nodokli. Tādējādi pieaug arī šo personu

faktiski saņemtie ienākumi no zemes likumiskās lietošanas.

Minētais tiesiskais regulējums sistēmiski nodrošina to, ka zemes

īpašnieki saņem pienācīgu atlīdzību.

Samērojot zemes un būvju īpašnieku tiesiskās intereses, ir

veikti pasākumi, lai izpildītu spriedumu lietā

Nr. 2022-02-01. Vienlaikus attiecībā uz personām, kurām

jāmaksā zemes likumiskās lietošanas maksa, ir noteikts saudzējošs

pārejas periods. Vispirms no 2024. gada 1. jūlija ir

spēkā papildu mehānismi zemes īpašnieku tiesību aizsardzībai,

tostarp iespēja piedzīt kavētos zemes likumiskās lietošanas

maksājumus Civilprocesa likumā noteiktajā saistību piespiedu

izpildes brīdinājuma kārtībā. Secīgi līdz 2029. gada

1. janvārim notiek pāreja uz aktuālām kadastrālajām

vērtībām. Satversmes tiesas sprieduma izpilde gandrīz vienmēr

prasa tiesiskā regulējuma izmaiņas, tādēļ Pieteikumu iesniedzēji

nevarēja paļauties uz to, ka atkal tiks pieņemts jau iepriekš

spēkā bijušais regulējums, kas paredz lielāku atlīdzību,

piemēram, sešus procentus no zemes kadastrālās vērtības. Līdz ar

to pamattiesību ierobežojums ir samērīgs un atbilst arī tiesiskās

paļāvības aizsardzības principam.

Apstrīdētās Kadastra likuma normas ir vērstas uz to, lai

nodrošinātu kadastrālo vērtību aktualizēšanu. Proti, nodrošinot

racionālu un ekonomiski pamatotu kadastrālo vērtību

aktualizēšanu, ir iespējams nekustamā īpašuma nodokli un citus ar

īpašumu saistītus maksājumus piemērot proporcionāli īpašuma

reālajai vērtībai un tādējādi īstenot sabiedrības interesēm

atbilstošu nodokļu solidaritāti.

Pārejas perioda ietvaros saglabātā fiskālā kadastrālā vērtība

novērš pēkšņu un nesamērīgu publisko maksājumu pieaugumu.

Savukārt universālās kadastrālās vērtības ieviešana nodrošina

zemes lietošanas tiesiskajās attiecībās iesaistīto dalībnieku

tiesību un interešu līdzsvarošanu atbilstoši spriedumā lietā

Nr. 2022-02-01 secinātajam. Tādējādi apstrīdētās Kadastra

likuma normas aizsargā personu tiesības uz taisnīgu atlīdzību un

nodrošina valsts un pašvaldību finanšu plānošanas ilgtspēju.

Pieteikumu iesniedzēju piedāvātie pamattiesības mazāk

ierobežojošie līdzekļi nesasniegtu leģitīmos mērķus tādā pašā

kvalitātē, kādā tos sasniedz apstrīdētās Spēkā stāšanās likuma

normas un apstrīdētās Kadastra likuma normas.

Pieteikumu iesniedzēji nevarēja pamatoti un saprātīgi

paļauties uz to, ka tiesiskais regulējums attiecībā uz nekustamā

īpašuma kadastrālajām vērtībām paliks nemainīgs. Kadastrālo

vērtību aktualizēšanas nepieciešamība jau ilgstoši ir bijusi

likumdevēja prioritāte, kas citstarp izriet arī no

nepieciešamības ievērot Satversmes tiesas judikatūru.

Apstrīdētās Noteikumu normas ir izdotas, pamatojoties uz

Kadastra likuma 66. panta trešās daļas otro teikumu.

Tomēr šīs normas varētu tikt atzītas par atbilstošām

pilnvarojumam tikai tiktāl, ciktāl tās atbilst kadastrālās

vērtēšanas pamatprincipiem un sasniedz pilnvarojuma

mērķi - nodrošināt tādas kadastrālās vērtības, kuras ir

objektīvas, savstarpēji samērīgas un taisnīgas.

Ministru kabinets, paredzot zemes standartplatības

aprēķināšanu arī attiecībā uz daudzdzīvokļu māju apbūves zemi, ir

apzinājies, ka tādējādi šādas zemes kadastrālā vērtība dalītā

īpašuma gadījumos varētu samazināties. Tomēr arī ārpus

standartplatības esošā zeme var sniegt īpašniekam ekonomisku

labumu neatkarīgi no tā, vai attiecīgais zemesgabals ir apbūvēts

vai nē. Līdz ar to pieņēmums, ka ārpus standartplatības esošā

zeme nedod nekādu ekonomisku labumu un tādējādi ir bezvērtīga,

nav pamatots.

Saeimas pārstāvis tiesas sēdē papildus norādīja, ka

apstrīdētajās Kadastra likuma normās noteiktais ir uzskatāms par

pārejas mehānismu tikmēr, kamēr netiek noteikta viena kadastrālā

vērtība. Saeimas Juridiskās komisijas un attiecīgi arī Saeimas

deputātu rīcībā nebija informācijas par to, ka zemes universālā

kadastrālā vērtība varētu būt zemāka par fiskālo kadastrālo

vērtību. Likumdevējs, balstoties uz informāciju, ko tam sniegusi

Tieslietu ministrija un Valsts zemes dienests, ir radījis tādu

tiesisko regulējumu, kas maksimāli vērsts uz zemes īpašnieku un

būvju īpašnieku tiesību aizsardzību.

Ja patiešām kāda no apstrīdētajām normām aizskar tiesības uz

īpašumu, tad tās var būt vienīgi apstrīdētās Noteikumu normas, jo

aizskārums ir radies tieši Ministru kabineta izstrādātās

kadastrālās vērtēšanas metodoloģijas dēļ. Tā nav balstīta uz

kadastrālās vērtēšanas principiem. Turklāt par alternatīvu

standartplatības aprēķināšanai ir uzskatāma funkcionāli

nepieciešamās zemes noteikšana.