5. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdētās Noteikumu

normas, - Ministru kabinets - norāda, ka apstrīdētās

Noteikumu normas pašas par sevi nevar Pieteikumu iesniedzējiem

radīt Satversmes 105. panta pirmajā un trešajā teikumā

ietverto pamattiesību aizskārumu.

Pieteikumu iesniedzēju pamattiesību aizskārumu varētu būt

radījusi apstrīdēto Spēkā stāšanās likuma normu un apstrīdēto

Kadastra likuma normu piemērošana. Proti, minētajos likumos ir

iekļautas normas, kas noteic, kura no divām kadastrālajām

vērtībām ir izmantojama zemes likumiskās lietošanas maksas

aprēķinam. Savukārt Noteikumi reglamentē tikai kārtību, kādā top

kadastrālā vērtība.

Apstrīdētās Noteikumu normas ir pieņemtas pienācīgā kārtībā.

Gan Noteikumu, gan to grozījumu izstrādē tika iesaistītas valsts

un pašvaldību iestādes, kā arī nevalstiskās organizācijas un tika

ievērota normatīvajos aktos noteiktā tiesību akta izstrādes

procedūra.

Apstrīdētajās Noteikumu normās ietvertajam pamattiesību

ierobežojumam ir leģitīms mērķis - noteikt aktuālas un uz tirgus

datiem balstītas kadastrālās vērtības. Standartplatības un tās

korekcijas koeficienta ieviešana bija nepieciešama, lai lielām

nestandarta zemes vienībām kā apbūve netiktu vērtēta zaļā zona.

Daudzdzīvokļu māju apbūves zemei, lai gan faktiski daudzdzīvokļu

mājai tiek izmantota tikai daļa no attiecīgās zemes vienības, ir

veidojusies nesamērīgi augsta kadastrālā vērtība, jo visa zemes

vienība tika vērtēta kā apbūves zeme. Piemērojot standartplatības

korekcijas koeficientu attiecībā uz daudzdzīvokļu mājas apbūves

zemi, ir novērsta iespējamība, ka kadastrālo vērtību aprēķināšana

šajā gadījumā atšķirsies no citu apbūves veidu zemes īpašumu

kadastrālo vērtību aprēķināšanas.

Kadastrālās vērtēšanas procesā atsevišķa objekta cena var

nesakrist ar tā kadastrālo vērtību, jo kadastrālās vērtības

aprēķinā tiek ņemti vērā tikai galvenie faktori, kas ietekmē

objekta vērtību. Tādējādi kadastrālā vērtība tiek tuvināta

nekustamā īpašuma tirgus vērtību līmenim.

Tiesas sēdē Ministru kabineta pārstāvji papildus norādīja, ka

standartplatība ir loģisks un nepieciešams kadastrālās vērtēšanas

metodikas elements, lai kadastrālā vērtēšana sasniegtu mērķi pēc

iespējas tuvināties tirgus datiem. Masveida vērtēšanas sistēma

neļauj objektu novērtēt tik precīzi, kā to ļautu individuāla

vērtēšana. Tomēr pētījumi liecina, ka kadastrālā vērtība lielā

mērā atspoguļo vidējās tirgus cenas. Standartplatības

aprēķināšanai attiecībā uz daudzdzīvokļu māju apbūves zemi ir

trīs mērķi - apbūvētu zemes vienību savstarpējā salīdzinājuma

uzlabošana, nepamatoti atšķirīgas attieksmes novēršana un

nepamatoti augstas objektu novērtēšanas novēršana, proti,

vērtības koriģēšana atbilstoši tirgus datiem. Pamatā pastāv tāda

likumsakarība, ka, palielinoties zemes platībai, cena par

kvadrātmetru kādā brīdī beidz lineāri pieaugt. Savukārt tas, ka

ir iespējami izņēmuma gadījumi, nenozīmē, ka šāds princips

nepastāvētu. Šobrīd nav citu praktiski īstenojamu

standartplatībai alternatīvu risinājumu, jo arī, piemēram, dati

par funkcionāli nepieciešamo zemi ir tikai 20 līdz 30 procentos

gadījumu. Savukārt apbūves noteikumu attiecināšana uz vēsturisku

apbūvi nebūtu pamatota, jo apbūves noteikumi ir attiecināmi uz

jaunu zemes vienību izveidi un jaunu būvju būvniecību.