13. pants

Satversmes 110. panta pirmais teikums noteic:

"Valsts aizsargā un atbalsta laulību - savienību starp

vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības."

Satversmes tiesa 2015. gada 23. novembrī pieņēma spriedumu

lietā Nr. 2015-10-01, kurā atzina Interešu konflikta novēršanas

likuma 7. panta trešo daļu, respektīvi, apstrīdēto normu, par

atbilstošu Satversmes 110. pantam attiecībā uz tiesnesi, kam

nepieciešams sniegt asistenta pakalpojumu savam bērnam ar

invaliditāti.

Sprieduma lietā Nr. 2015-10-01 13. punktā atzīts, ka no

Satversmes 110. panta valstij izriet pozitīvs pienākums izveidot

un uzturēt ģimenes sociālās un ekonomiskās aizsardzības

sistēmu.

Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka viņa kopā ar savu māti esot

atzīstamas par ģimeni, jo esot tuvas radinieces (pirmā

radniecības pakāpe) un dzīvojot nedalītā mājsaimniecībā. Viņas

ģimenei esot tiesības izmantot valsts atbalstu asistenta

pakalpojuma nodrošināšanai Pieteikuma iesniedzējas mātei. Šāds

atbalsts atvieglojot ģimenes rūpes par personu ar invaliditāti.

To, ka asistenta piesaiste atvieglo ikdienu ne tikai personai ar

invaliditāti, bet arī tās ģimenes locekļiem, sniegtajos viedokļos

norādījušas arī lietā pieaicinātās personas Tieslietu ministrija,

Valsts kontrole, Tiesībsargs, Sustento un K. Dupate.

Satversmes ievadā nostiprināts, ka ģimene ir saliedētas

sabiedrības pamats un ka ikviens rūpējas par saviem tuviniekiem

un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem un

nākamajām paaudzēm. Satversmes tiesa atzinusi, ka valstij ir

jāaizsargā ikviena ģimene (sk., piemēram, Satversmes tiesas

2004. gada 11. oktobra sprieduma lietā Nr. 2004-02-0106 14.

punktu).

Civillikuma 188. panta pirmajā teikumā noteiktais pienākums

uzturēt savus vecākus bērnam saglabājas visu mūžu neatkarīgi no

tā, vai viņš dzīvo kopā ar vecākiem nedalītā mājsaimniecībā.

Citstarp šis pienākums ietver arī rūpes par vecākiem ar

invaliditāti.

Pieteikuma iesniedzējas mātei esot nepieciešams pastāvīgs

atbalsts ikdienas aktivitātēs ārpus dzīvesvietas. Dzīvojot kopā

ar māti nedalītā mājsaimniecībā, Pieteikuma iesniedzēja rūpējas

par to, lai mātei nepieciešamais atbalsts būtu nodrošināts un

netiktu ierobežotas viņas iespējas apmeklēt ārstu, kā arī

piedalīties sociālajā dzīvē.

Pieteikuma iesniedzēja norādījusi, ka ģimenei neesot cita

persona, kas varētu sniegt asistenta pakalpojumu. Viņa vērsusies

Jelgavas novada sociālajā dienestā ar lūgumu nodrošināt asistentu

mātei. Dienests sniedzis atbildi, ka "par asistentiem

piesaistot klienta izvēlēto asistentu, Dienesta štatu sarakstā

nav asistentu" (sk. lietas materiālu 31. lpp.).

Konkrētajā situācijā Pieteikuma iesniedzējas mātei netika

nodrošinātas tiesības saņemt profesionāla asistenta pakalpojumu.

Savukārt Pieteikuma iesniedzējai valsts izveidotā atbalsta

sistēma nebija pieejama, jo apstrīdētā norma viņai liedz būt par

savas mātes asistenti.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka atbilstoši Satversmes 110.

pantam tiesības uz ģimenes sociālo un ekonomisko aizsardzību

kļūst par indivīda tiesībām un viņš var prasīt no valsts to

realizāciju, kā arī aizstāvēt šīs tiesības tiesā (sk.

Satversmes tiesas 2005. gada 4. novembra sprieduma lietā Nr.

2005-09-01 9.3. punktu). Sprieduma lietā Nr. 2015-10-01 14.1.

punktā atzīts, ka Invaliditātes likums un uz tā pamata izdotie

Noteikumi Nr. 942 ir sociālā un ekonomiskā atbalsta sistēmas

sastāvdaļa, ar kuru likumdevējs un Ministru kabinets

konkretizējuši Satversmes 110. pantā noteikto pamattiesību

īstenošanas veidus attiecībā uz bērniem ar invaliditāti un

ģimenēm, kurās aug šādi bērni.

Satversmes tiesa uzskata, ka asistenta pakalpojuma kā valsts

sociālā un ekonomiskā atbalsta sistēmas sastāvdaļas galvenais

mērķis ir veicināt personu ar invaliditāti neatkarību un

patstāvību. Tas ir ievērojams atbalsts šādu personu ģimenēm.

Satversmes 110. pantā noteiktās tiesības uz valsts aizsardzību

un atbalstu ir attiecināmas arī uz pilngadīgu personu, kurai,

dzīvojot nedalītā mājsaimniecībā kopā ar vecākiem, nepieciešams

būt par vecāka - personas ar invaliditāti - asistentu. Līdz ar to

valsts izveidotajai asistenta pakalpojuma nodrošināšanas sistēmai

jābūt pieejamai arī Pieteikuma iesniedzējai kā valsts

amatpersonai, kura dzīvo nedalītā mājsaimniecībā ar savu māti.

Apstrīdētā norma viņai to liedz.

Tādējādi tiesvedība lietā ir

turpināma.