14. pants

Pieteikuma iesniedzēja apstrīd normu, kuras

satversmība jau vērtēta spriedumā lietā Nr. 2015-10-01.

Pieteikuma iesniedzējas sniegtais juridiskais pamatojums

izskatāmajā lietā ir identisks lietā Nr. 2015-10-01 sniegtajam

pamatojumam. Ar apstrīdēto normu noteiktais aizliegums tiesnesei

būt par asistenti savai mātei, kura dzīvo ar viņu nedalītā

mājsaimniecībā, neesot samērīgs. Pieteikuma iesniedzēja uzskata,

ka asistenta pienākumu veikšana nekādā veidā neierobežotu viņas

kā tiesneses neatkarību un neradītu negatīvu ietekmi uz tiesneses

amata pienākumu izpildi.

Satversmes tiesa savā praksē ir atzinusi, ka tās uzdevums nav

izvērtēt faktiskos apstākļus, kuri neietekmē apstrīdētās normas

satversmību (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada 19.

oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-71-01 23.6. punktu). Kaut

arī spriedumā lietā Nr. 2015-10-01 apstrīdētā norma ir vērtēta

attiecībā uz tiesneša ģimeni, kurā aug bērns ar invaliditāti,

pamattiesību ierobežojums izskatāmajā lietā radies, piemērojot

Pieteikuma iesniedzējai to pašu tiesību normu.

Tādējādi, vērtējot apstrīdētās

normas satversmību izskatāmajā lietā, piemērojamas sprieduma

lietā Nr. 2015-10-01 atziņas, ciktāl tās attiecas uz tiesnesi,

kura ģimenē ar nedalītu mājsaimniecību ir pilngadīga persona ar

invaliditāti.