2. pants

Pieteikuma iesniedzēja ir tiesnese. Viņas mātei ar

Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmumu

noteikta pirmā invaliditātes grupa un izsniegts atzinums par

asistenta pakalpojuma nepieciešamību.

Ar Jelgavas novada pašvaldības sociālā dienesta lēmumu

Pieteikuma iesniedzējas mātei piešķirts asistenta pakalpojums un

noslēgts līgums ar Pieteikuma iesniedzēju par asistenta

pakalpojuma sniegšanu.

Pieteikuma iesniedzēja par noslēgto līgumu informējusi tiesas

priekšsēdētāju un vērsusies ar iesniegumu Korupcijas novēršanas

un apkarošanas birojā (turpmāk arī - Birojs), lai saņemtu

skaidrojumu par to, vai viņai ir tiesības sniegt asistenta

pakalpojumu savai mātei.

No Biroja skaidrojuma izrietot, ka tiesneša kā valsts

amatpersonas amata savienošana ar asistenta pienākumu veikšanu

atbilstoši apstrīdētajai normai nav pieļaujama. Ņemot vērā Biroja

skaidrojumu, Pieteikuma iesniedzēja vērsusies pašvaldības

sociālajā dienestā ar lūgumu pārtraukt noslēgto līgumu par

asistenta pakalpojuma sniegšanu.

Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka aizliegums tiesnesim

savienot savu amatu ar asistenta pakalpojuma sniegšanu personai

ar invaliditāti - savas ģimenes loceklim - ir pretrunā ar

Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 91. panta

pirmajā teikumā un 110. panta pirmajā teikumā noteiktajām

pamattiesībām.

Pieteikuma iesniedzēja uzsver, ka viņas māte jau ilgstoši

dzīvojot viņas ģimenē un tādējādi Pieteikuma iesniedzējai esot

ilgā laika posmā saskarsmē ar personu, kurai ir invaliditāte,

uzkrāta personiska pieredze. Interesējoties pašvaldības sociālajā

dienestā par iespējām izvēlēties mātei citu, pašvaldības

nodrošinātu asistentu, kas attiecīgo pakalpojumu varētu sniegt

līdzvērtīgā kvalitātē, saņemta informācija, ka pašvaldība šādu

iespēju nepiedāvājot.

Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst

Satversmes 110. pantam, jo nepamatoti ierobežojot viņas ģimenes

tiesības saņemt valsts garantēto atbalstu un palīdzību situācijā,

kad ģimenē ir persona ar invaliditāti.

Apstrīdētā norma neatbilstot arī Satversmes 91. panta pirmajam

teikumam. Pieteikuma iesniedzēja tiekot nostādīta nevienlīdzīgā

situācijā ar tādu personu, kura nav valsts amatpersona, kurai nav

noteikti speciāli amatu savienošanas ierobežojumi un kura

tādējādi var kļūt par savas ģimenes locekļa asistentu

Invaliditātes likuma izpratnē.

Pieteikuma iesniedzēja neapstrīdot to, ka ierobežojums ir

noteikts ar likumu un ka šim ierobežojumam ir leģitīms mērķis -

aizsargāt sabiedrības intereses. Tomēr apstrīdētā norma neesot

samērīga ar leģitīmo mērķi. Likuma normās esot iekļauti citi

amati un darbības veidi, ar kuriem tiesnesim ir atļauts savienot

savu, proti, valsts amatpersonas darbu. Pieteikuma iesniedzēja

nesaprotot, kā tieši asistenta pakalpojuma sniegšana savas

ģimenes loceklim varētu apdraudēt tiesneša neatkarību un kā šāda

tiesneša darbība ārpus tiesas varētu kļūt par traucēkli

godprātīgai tiesneša pienākumu pildīšanai.

Attiecībā uz iespējamiem mazāk ierobežojošiem leģitīmā mērķa

sasniegšanas līdzekļiem Pieteikuma iesniedzēja uzsver, ka valsts

amatpersonai ir pienākums katru gadu iesniegt valsts amatpersonas

deklarāciju, kurā norādāma visa informācija par citiem amatiem,

ko tā ieņem papildus valsts amatpersonas amatam, kā arī par

uzņēmuma līgumiem vai pilnvarojumiem, kurus tā veic, un par

pārskata periodā gūtajiem citiem ienākumiem. Turklāt tiesnesim

esot saistošas procesuālās tiesību normas par atstatīšanās vai

noraidījuma procedūru. Minētie līdzekļi esot pietiekami, lai

sabiedrības interesēs nodrošinātu tiesneša kā valsts amatpersonas

darbības atklātību un neatkarību.

Pieteikuma iesniedzēja lūdz atzīt apstrīdēto normu par

neatbilstošu Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 110. panta

pirmajam teikumam un par spēkā neesošu no viņas pamattiesību

aizskāruma rašanās brīža.