3. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

Saeima - uzskata, ka tiesvedība lietā būtu izbeidzama.

Saeima norāda, ka no Satversmes 110. panta pirmā teikuma

neizrietot pilngadīgas rīcībspējīgas personas ar invaliditāti

ģimenes locekļu subjektīvās sociālās tiesības sniegt invalīda

asistenta pakalpojumu. No Satversmes 110. pantā ietvertā ģimenes

aizsardzības pienākuma pirmām kārtām izrietot pienākums aizsargāt

bērna tiesības, kas attiecas uz viņa tiesiskajām un faktiskajām

attiecībām ar ģimeni. No Satversmes 110. panta gan izrietot arī

pieaugušu bērnu tiesības un pienākums rūpēties par saviem

vecākiem, tomēr pieaugušas personas ar invaliditāti ģimenes

locekļi no šā panta nevarot atvasināt tādas sociālās tiesības,

kuras likumdevējs nav paredzējis. Izskatāmajā lietā tiesības

pieprasīt asistenta pakalpojumu esot pilngadīgai personai ar

invaliditāti, bet Pieteikuma iesniedzējai tiesības sniegt

asistenta pakalpojumu savai mātei no Satversmes 110. panta

neizrietot.

Tomēr Saeima atzīst, ka Satversmes 110. pantā nostiprinātā

valsts apņemšanās aizsargāt un atbalstīt ģimeni attiecas ne tikai

uz jaundibinātām ģimenēm un ģimenēm, kurās aug bērni, bet arī uz

ģimeni šā vārda plašākā nozīmē.

Saeima nenoliedz, ka gadījumos, kad sociālā palīdzība, īpaši

invalīda asistenta pakalpojums, tiek sniegta pilngadīgai personai

ar invaliditāti, netieši labuma saņēmēji var būt arī šīs personas

ģimenes locekļi, kuru ikdienas gaitas lielā mērā tiek

atvieglotas. Tomēr asistenta pakalpojuma mērķis un jēga esot

nodrošināt tieši personai ar invaliditāti iespējas brīvi realizēt

savas tiesības un atvieglot tādu darbību veikšanu ārpus mājokļa,

kuras šī persona invaliditātes dēļ nevar veikt patstāvīgi.

Tādējādi tiesības saņemt asistenta pakalpojumu esot uzskatāmas

par personas ar invaliditāti subjektīvajām tiesībām. Izskatāmajā

lietā neesot aizskartas Pieteikuma iesniedzējas tiesības un tāpēc

tiesvedība būtu izbeidzama.

Papildus Saeima norāda, ka joprojām izstrādes stadijā esot

grozījumi Interešu konflikta novēršanas likumā, kuri ieviešami

saskaņā ar Satversmes tiesas 2015. gada 23. novembra spriedumā

lietā Nr. 2015-10-01 (turpmāk arī - spriedums lietā Nr.

2015-10-01) paustajiem secinājumiem.