6. pants

Pieaicinātā persona - Valsts kontrole - savu

viedokli pamatojusi ar lietderības revīzijā Nr. 2.4.1-10/2015

"Personām ar invaliditāti nepieciešamo asistenta pakalpojumu

nodrošināšanas efektivitāte" konstatēto attiecībā uz

asistenta pakalpojuma atbilstību izvirzītajiem mērķiem un

faktisko piemērošanu. Revīzijas mērķis esot bijis pārliecināties,

vai personām ar invaliditāti paredzētais asistenta pakalpojums

ieviests tā, lai sasniegtu tā izveidošanas mērķi - nodrošinātu

personu ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā, vienlaikus

atslogojot šo personu ģimenes locekļus -, kā arī identificēt

nepieciešamās izmaiņas un uzlabojumus. Revīzija esot veikta 2014.

un 2015. gadā.

Valsts kontrole norāda, ka mērķis atslogot personas ar

invaliditāti ģimenes locekļus, nodrošinot personai ar

invaliditāti asistenta pakalpojumu, netiekot sasniegts. Asistenta

pakalpojuma nepieciešamība esot noteikta deklaratīvi, bez

atbilstoša personu ar invaliditāti faktisko vajadzību un tām jau

pieejamo pakalpojumu izvērtējuma, kā arī bez pietiekamas

izpratnes par asistenta pakalpojuma mērķi, saturu un

nodrošināšanas veidu.

Revīzijā esot konstatēts, ka 76 procenti no asistenta

pakalpojuma sniedzējiem ir personu ar invaliditāti ģimenes

locekļi, turklāt 59 procentos gadījumu asistents ir personai ar

invaliditāti vistuvākais ģimenes loceklis - māte, tēvs, laulātais

vai bērns. Labklājības ministrija neesot spējusi izveidot arī

efektīvu asistenta pakalpojuma administrēšanas sistēmu. Neviena

no iesaistītajām institūcijām pašlaik neveicot mērķtiecīgas

darbības, lai novērtētu, vai konkrētai personai ir nepieciešams

tieši asistenta pakalpojums, nevis cita veida atbalsts, piemēram,

tehniskie palīglīdzekļi, pielāgota vide vai tāds pakalpojums kā

aprūpe mājās. Personām netiekot nodrošinātas iespējas izmantot

asistenta pakalpojumu līdzvērtīgā apjomā ikvienā pašvaldībā, jo

pakalpojuma apjoms esot atkarīgs no konkrētajā pašvaldībā

pieejamo aktivitāšu klāsta un personas spējām pierādīt savu

dalību tajās. Pakalpojuma apjomu ietekmējot arī tas, vai

pašvaldība kompensē transporta izdevumus. To kompensēšana esot

atkarīga no pašvaldības ieskatiem un gatavības uzņemties

administrēšanu.

Vērtējot asistenta pakalpojuma uzraudzības procesu, Valsts

kontrole secinājusi, ka tas ir formāls. Labklājības ministrija

apkopojot tikai statistisku informāciju, bet nevērtējot asistenta

pakalpojumam izvirzīto mērķu sasniegšanu, kā arī pakalpojuma

efektivitāti. Kopumā ministrijas darbības neesot bijušas

pietiekami mērķtiecīgas un efektīvas, lai asistenta pakalpojums

iespējami labākajā veidā nodrošinātu atbalstu ģimenēm, kurās ir

personas ar invaliditāti.

Vislabākais risinājums būtu asistenta pakalpojuma

nodrošināšana pašvaldībā ar profesionālu dienestu starpniecību,

ģimenes locekļu iesaisti šā pakalpojuma sniegšanā pieļaujot tikai

īpašos gadījumos, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs. Viens no

asistenta pakalpojuma izveidošanas mērķiem bijis veicināt personu

ar invaliditāti virzību uz neatkarīgu dzīvi, kā arī atslogot šo

personu ģimenes locekļus un veicināt to iesaisti darba tirgū. Ja

asistenta pakalpojumu sniedz ģimenes loceklis, pakalpojuma

saņēmējs tiekot nepārtraukti kontrolēts, viņa vēlmes un dienas

režīms esot pakļauts asistenta vajadzībām un pakalpojuma

saņēmējam rodoties atkarības un vainas sajūta. Savukārt

asistentam varot rasties tādi blakus faktori kā personiskās

dzīves neiespējamība, vainas sajūta, profesionālo prasmju,

karjeras un izaugsmes zaudējums. Turklāt ģimenes loceklim, kas

grib uzņemties asistenta pienākumus, esot nepieciešama apmācība,

lai pakalpojums būtu pēc iespējas kvalitatīvāks, lai asistents

neuzspiestu pakalpojuma saņēmējam savu gribu, kā arī tiktu

novērsta iespējamā "izdegšana" un citi negatīvie blakus

faktori.

Turklāt Valsts kontrole norāda, ka esot apšaubāmas personu ar

invaliditāti iespējas saņemt pilnvērtīgu asistenta pakalpojumu,

ja to sniedz persona, kas nodarbināta uz pilnu slodzi vai vēl

vairāk. Lai efektīvāk veicinātu cilvēku ar invaliditāti virzību

uz neatkarīgu dzīvi un paplašinātu viņu iespējas piedalīties

savām individuālajām vēlmēm un vajadzībām atbilstošās

aktivitātēs, esot nepieciešams orientēties uz profesionālu

asistentu dienestu izveidi un mazināt ģimenes locekļu iesaisti

asistenta pakalpojuma sniegšanā.

Labklājības ministrija esot apņēmusies Valsts kontroles

sniegtos ieteikumus izvērtēt un ieviest līdz 2018. gada 5.

janvārim.