Par likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 7.panta trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un 110.pantam

12. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Satversmes tiesa ir norādījusi, ka, izskatot lietu,

tai ir saistošas prasījuma robežas, proti, tai jāpārbauda

apstrīdētās normas atbilstība augstāka juridiska spēka tiesību

normām, ņemot vērā iesniedzēja argumentāciju un pieteikumā

atspoguļotos motīvus un apsvērumus (sk. Satversmes tiesas

2008. gada 12. februāra sprieduma lietā Nr. 2007-15-01 5.

punktu). Tādējādi, izskatot lietu, kas ierosināta pēc

konstitucionālās sūdzības, būtiska nozīme ir piešķirama tieši

lietas faktiskajiem apstākļiem, kuros apstrīdētā norma ir

aizskārusi pieteikuma iesniedzēja pamattiesības (sk.

Satversmes tiesas 2011. gada 25. oktobra sprieduma lietā Nr.

2011-01-01 12. punktu).

12.1. Ņemot vērā Pieteikuma iesniedzējas, Saeimas un

pieaicināto personu paustos apsvērumus, spriedumā visupirms tiks

vērtēta apstrīdētās normas atbilstība Satversmes 110. pantam un

pēc tam tiks pārbaudīts, vai apstrīdētā norma rada Satversmes 91.

panta pirmajā teikumā noteikto pamattiesību aizskārumu.

12.2. Saeima un lietā pieaicinātās personas savu

viedokli par apstrīdēto normu ir sniegušas tikai attiecībā uz

konkrēto Pieteikuma iesniedzējas situāciju.

Saeima un Tieslietu ministrija uzsvērušas apstākli, ka

Interešu konflikta novēršanas likums attiecībā uz amatu

savienošanu paredz atšķirīgus ierobežojumus dažādām amatpersonu

grupām un tādēļ katrai grupai noteiktie ierobežojumi būtu

vērtējami atsevišķi. Sniedzot papildu viedokli pēc iepazīšanās ar

lietas materiāliem, Saeima atkārtoti uzsvērusi, ka izskatāmajā

lietā nebūtu pārbaudāma ar apstrīdēto normu noteikto amatu

savienošanas ierobežojumu atbilstība Satversmei attiecībā uz

citām valsts amatpersonām. Šāds izvērtējums veicams attiecībā uz

katru amatpersonu atsevišķi, sistēmiski aplūkojot amatpersonu

darbībai izvirzītās prasības un noteikto normatīvo regulējumu.

Saeima arī uzsver, ka izskatāmajā lietā nebūtu vērtējamas

Pieteikuma iesniedzējas tiesības sniegt asistenta pakalpojumu

personām ar invaliditāti, kuras nav viņas ģimenes locekļi.

Apstrīdētā norma attiecas uz plašu Interešu konflikta

novēršanas likuma subjektu loku. Izskatāmajā lietā jānorobežo

subjekti, attiecībā uz kuriem apstrīdētā norma izvērtējama, jo

Interešu konflikta novēršanas likumā minētajām amatpersonām

katrai ir noteiktas specifiskas prasības, lai amatpersona varētu

darboties konkrētajā jomā. Satversmes tiesa apstrīdēto normu

izvērtēs tikai attiecībā uz tiesnešiem (sk., piemēram,

Satversmes tiesas 2009. gada 28. maija sprieduma lietā Nr.

2008-47-01 6. punktu).

Līdz ar to izskatāmajā lietā apstrīdētās normas atbilstība

Satversmes 110. pantam un 91. panta pirmajam teikumam tiks

vērtēta tikai attiecībā uz tiesneša amatu situācijā, kad vienam

no vecākiem, kurš ieņem šo amatu, ir nepieciešams sniegt

asistenta pakalpojumu savam bērnam ar invaliditāti.

Tādējādi Satversmes tiesa vērtēs

apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 110. pantam un 91. panta

pirmajam teikumam tiktāl, ciktāl tā attiecas uz tiesnesi kā

valsts amatpersonu, kuram nepieciešams sniegt asistenta

pakalpojumu savam bērnam ar invaliditāti.