7. pants

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 31. panta 11.

punktu gadījumā, kad Satversmes tiesa kādu tiesību normu atzīst

par neatbilstošu augstāka juridiskā spēka tiesību normai, tai

jānosaka brīdis, ar kuru attiecīgā norma zaudē spēku. Šajā lietā

Pieteikuma iesniedzējs lūdzis apstrīdēto normu atzīt par spēkā

neesošu no tās pieņemšanas dienas, proti, 2009. gada 16.

jūnija.

Nosakot konkrētu brīdi, ar kuru apstrīdētā norma zaudē spēku,

Satversmes tiesa, balstoties arī uz savu līdzšinējo praksi,

izvērtēs divus jautājumus:

- vai apstrīdētās normas atzīšana par spēku zaudējušu ar

atpakaļejošu datumu ir nepieciešama Pieteikuma iesniedzēja

pamattiesību aizsardzībai;

- vai pastāv kādi apsvērumi, atbilstoši kuriem apstrīdētā

norma būtu jāatzīst par spēkā neesošu ar atpakaļejošu datumu

tikai attiecībā uz Pieteikuma iesniedzēju (sk. Satversmes

tiesas 2009. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 2009-43-01 34.

punktu).

Šajā spriedumā Satversmes tiesa ir secinājusi, ka apstrīdētā

norma pārkāpj Satversmē noteiktos tiesiskas valsts pamatprincipus

un līdz ar to arī personām garantētās pamattiesības. Nav nekādu

citu iespēju novērst Pieteikuma iesniedzējam Satversmē noteikto

pamattiesību aizskārumu, kā vien atzīt apstrīdēto normu par spēkā

neesošu no tās pieņemšanas brīža. Šādā gadījumā valstij rodas

pienākums atmaksāt ieturēto pensijas daļu.

Līdzīgā situācijā kā Pieteikuma iesniedzējs atrodas visas

personas, uz kurām apstrīdētā norma attiecas. Satversmes tiesa

ņem vērā, ka konstitucionālās sūdzības par šo pašu apstrīdēto

normu iesniegušas arī citas personas. Satversmes tiesa atzīst, ka

aizskārums ir radīts ne tikai konstitucionālās sūdzības

iesniedzējam, bet visiem attiecīgās izdienas pensijas saņēmējiem,

uz kuriem apstrīdētā norma attiecas. Tāpēc apstrīdētā norma ir

atzīstama par spēku zaudējušu no tās pieņemšanas brīža attiecībā

uz visiem attiecīgās izdienas pensijas saņēmējiem, kurus tā

skar.

Vienlaikus jāņem vērā fakts, ka apstrīdētā norma skar valsts

finanses, proti, valsts budžetu. Tūlītēja sprieduma izpilde

varētu radīt nelabvēlīgas sekas sabiedrībai kopumā. Spriedumā

lietā Nr. 2009-43-01 analizētie apstākļi attiecas arī uz

izkatāmajā lietā apstrīdēto normu.

Ja Satversmes tiesa neizlemtu ar šā sprieduma izpildi

saistītos jautājumus, proti, nenoteiktu brīdi, kad apstrīdētā

norma zaudē savu spēku, tad veidotos tāda situācija, kas varētu

apdraudēt valsts budžeta stabilitāti, turklāt rastos neskaidrība

par to, kad tieši uzsākama, cik ilgi un kādā kārtībā veicama uz

apstrīdētās normas pamata ieturētās pensijas daļas izmaksāšana.

Likums Satversmes tiesai neliedz noteikt, ka sprieduma izpildi -

pensiju izmaksāšanu pilnā apmērā - nav iespējams uzsākt

nekavējoties (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 21.

decembra sprieduma lietā Nr. 2009-43-01 35. punktu).

Izvērtējot valsts ekonomisko stāvokli un valsts budžeta

iespējas, uz apstrīdētās normas pamata neizmaksātā pensijas daļa

Saeimas noteiktajā kārtībā pilnā mērā atmaksājama ne vēlāk kā

līdz 2015. gada 1. jūlijam.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu,

Satversmes tiesa

n o s p r i e d

a: