9. pants
noteic, ka "dalībvalstis atzīst katra cilvēka

tiesības uz sociālo drošību, ieskaitot sociālo apdrošināšanu".

Pakta 10. pants noteic, ka "ģimenei, [...], jānodrošina

iespējami plašāka aizsardzība un palīdzība, [...] kamēr tās

pienākums ir gādāt par nepatstāvīgiem bērniem un viņu

audzināšanu. Īpaša aizsardzība jānodrošina mātēm nepieciešamajā

periodā pirms un pēc dzemdībām. Šajā periodā strādājošām mātēm

piešķirams apmaksāts atvaļinājums vai atvaļinājums ar pietiekamu

sociālās nodrošināšanas pabalstu izmaksu".

Eiropas sociālās hartas (turpmāk - Harta) 8. panta

1. punkts noteic: "Lai nodrošinātu efektīvu strādājošo

sieviešu tiesību uz aizsardzību izmantošanu, Līgumslēdzējas puses

apņemas vai nu apmaksāta atvaļinājuma veidā, vai ar attiecīgu

sociālo pabalstu vai sabiedrisko fondu pabalstu palīdzību

nodrošināt sievietēm atvaļinājumu pirms un pēc dzemdībām, kura

kopējais ilgums ir vismaz 12 nedēļas."

Šis noteikums uzliek valstij divus pienākumus: pirmkārt, noteikt

likumā, ka strādājošām sievietēm pirms un pēc dzemdībām ir

tiesības uz atvaļinājumu, kas nav mazāks par 12 nedēļām; otrkārt,

nodrošināt šīm sievietēm pietiekamus iztikas līdzekļus šāda

atvaļinājuma izmantošanai.

Attiecībā uz otro pienākumu Neatkarīgo ekspertu komiteja uzskata,

ka minētais pabalsts ir pietiekams, ja tas tiek izmaksāts 80

procentu apmērā no sievietes vidējiem ienākumiem (sk.

Gomien D., Harris D., Zwaak L. Law and

practice of the European Convention on Human Rights and the

European Social Charter, Council of Europe, 1996,

p. 396).

Likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"