16. pants

Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt

apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti,

ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa -

labad (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 22.

decembra sprieduma lietā Nr. 2005-19-01 9. punktu).

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka pienākums norādīt leģitīmo mērķi

Satversmes tiesas procesā visupirms ir institūcijai, kas izdevusi

apstrīdēto aktu, konkrētajā gadījumā - Saeimai (sk., piemēram,

Satversmes tiesas 2014. gada 11. decembra sprieduma lietā Nr.

2014-05-01 18. punktu).

Saeima norāda, ka papildlikmes maksāšanas pienākuma mērķis ir

veicināt lauksaimniecībā izmantojamās zemes uzturēšanu labā

lauksaimniecības un vides stāvoklī. Tas izriet no tiesībām uz

labvēlīgu vidi un nodrošina ilgtspējas principa ievērošanu.

Tādējādi pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis -

sabiedrības labklājības aizsardzība. Arī Pieteikuma iesniedzēja

un pieaicinātās personas ir vienisprātis, ka minētā ierobežojuma

leģitīmais mērķis ir sabiedrības labklājības aizsardzība,

veicinot lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstrādāšanu un

sakopšanu.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka no tiesībām uz labvēlīgu vidi

citstarp izriet valsts pienākums nodrošināt labvēlīgu vidi

nākamajām paaudzēm (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2008.

gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 12. punktu).

Ilgtspējība ir viens no konstitucionālajiem principiem, kas

vērsts uz Satversmē ietverto mērķu un vērtību aizsardzību, kā arī

to īstenošanu (sk. Satversmes tiesas 2017. gada 6. oktobra

sprieduma lietā Nr. 2016-24-03 11. punktu). Ilgtspējīga

attīstība ir sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas

integrēta un līdzsvarota attīstība, kas apmierina iedzīvotāju

pašreizējās sociālās un ekonomiskās vajadzības un nodrošina vides

aizsardzības prasību ievērošanu (sk. Satversmes tiesas 2008.

gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 15. punktu).

Lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir viens no valsts ekonomikai

nozīmīgākajiem dabas resursiem (sk., piemēram, Latvijas

ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam 356.

punktu). Tā būtiski ietekmē labvēlīgu dzīves vidi, ir

nozīmīga dabas bagātība un vērtīgs tautsaimniecības resurss.

Šādas zemes uzturēšanai un saglabāšanai nākamajām paaudzēm ir

jāizvirza arī atbilstošas prasības attiecībā uz tās kopšanu. No

ilgtspējas principa izriet pienākums nodrošināt lauksaimniecībā

izmantojamās zemes saglabāšanu, tās efektīvu izmantošanu un

apstrādāšanu, kas ietver Latvijai raksturīgās bioloģiskās

daudzveidības saglabāšanu. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes

ilgtspējīga izmantošana var ievērojami uzlabot tautsaimniecības

stāvokli, šo zemju atgriešana ražošanā ir arī viens no valsts

Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam mērķiem (sk.

Nacionālā attīstības plāna 2014. - 2020. gadam 70.

punktu).

Nodokļi veido valsts budžeta un pašvaldību budžetu ieņēmumus,

un tie tiek noteikti, lai nodrošinātu sabiedrības labklājību

(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2007. gada 8. jūnija

sprieduma lietā Nr. 2007-01-01 22. punktu un 2010. gada 6.

decembra sprieduma lietā Nr. 2010-25-01 9. punktu).

Tādējādi Satversmes tiesa secina, ka apstrīdētajā normā

noteiktā pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis ir

sabiedrības labklājības aizsardzība, veicinot ilgtspējīgu

lauksaimniecībā izmantojamās zemes uzturēšanu labā

lauksaimniecības un vides stāvoklī un nodrošinot arī pašvaldību

budžetu ieņēmumus.

Līdz ar to apstrīdētajā normā

noteiktajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis -

sabiedrības labklājības aizsardzība.