15. pants

Satversmes tiesai jāpārbauda, vai personas

pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu, vai tam ir

leģitīms mērķis un vai tas ir samērīgs ar šo mērķi. Lai izvērtētu

to, vai tiesību uz īpašumu ierobežojums ir noteikts ar likumu,

Satversmes tiesai jāpārbauda:

1) vai likums ir pieņemts, ievērojot normatīvajos aktos

paredzēto kārtību;

2) vai likums ir izsludināts un publiski pieejams atbilstoši

normatīvo aktu prasībām;

3) vai likums ir pietiekami skaidri formulēts, lai persona

varētu izprast no tā izrietošo tiesību un pienākumu saturu un

paredzēt tā piemērošanas sekas (sk., piemēram, Satversmes

tiesas 2015. gada 2. jūlija sprieduma lietā Nr. 2015-01-01 14.

punktu).

Apstrīdētā norma ir pieņemta ar 2009. gada 1. decembra likumu

"Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma

nodokli"". Attiecīgais likumprojekts tika izskatīts

divos lasījumos. Likums tika pieņemts un 2009. gada 21. decembrī

izsludināts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" Satversmē

un Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tiesību normai, kas ierobežo

personas pamattiesības, jābūt gan pienācīgi saprotamai, gan

paredzamai. Proti, normai jābūt formulētai pietiekami precīzi un

skaidri, lai ļautu personām skaidri paredzēt precīzu tās

piemērošanas jomu un nozīmi (sk., piemēram, Satversmes tiesas

2011. gada 30. marta sprieduma lietā Nr. 2010-60-01 15.2.

punktu). No apstrīdētās normas un likuma "Par nekustamā

īpašuma nodokli" kopumā var izsecināt nekustamā īpašuma

nodokļa likmes un papildlikmes objektu, taksācijas periodu,

maksāšanas pienākuma sākšanos un izbeigšanos. Apstrīdētajā normā

ietvertā pamattiesību ierobežojuma formulējums ir pietiekami

skaidrs. Persona var izprast no apstrīdētās normas izrietošā

ierobežojuma saturu un paredzēt šīs normas piemērošanas

sekas.

Lietas dalībnieki un pieaicinātās personas ir vienisprātis un

arī Satversmes tiesai nerodas šaubas par to, ka apstrīdētā norma

pieņemta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ir izsludināta un

publiski pieejama atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kā arī ir

skaidri formulēta.

Līdz ar to apstrīdētajā normā

ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu.