Par likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 7. panta trešās daļas, ciktāl tā neparedz nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmes maksāšanas pienākuma izbeigšanos par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam

18. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Lai secinātu, vai ar nodokļa maksāšanas pienākumu

radītais pamattiesību ierobežojums ir piemērots tā leģitīmā mērķa

sasniegšanai, Satversmes tiesai jāpārbauda, vai likumdevēja

lietotajiem līdzekļiem ir saprātīgs izskaidrojums, kas pamatots

ar objektīviem un racionāliem apsvērumiem. Proti, vai nodokļa

maksātāji, ar to apliekamais objekts un tā aprēķināšanas principi

nav noteikti patvaļīgi, un vai nodokļa aprēķināšanas kārtība ir

tāda, kas ļauj matemātiski izskaitļot tā maksājumu (sk.

Satversmes tiesas 2015. gada 25. marta sprieduma lietā Nr.

2014-11-0103 14. punktu).

Nekustamā īpašuma nodoklis, pildot tā fiskālo funkciju,

nodrošina ieņēmumus pašvaldību budžetos. No likuma "Par

nekustamā īpašuma nodokli" izriet, ka ar šo nodokli

iespējams, piemēram, veicināt teritorijas attīstību un

sakārtošanu, nodrošināt nekustamo īpašumu, tostarp zemes,

racionālu un ilgtspējīgu izmantošanu, atbalstīt uzņēmējdarbību un

sasniegt arī citus mērķus (sk. Satversmes tiesas 2018. gada

29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2017-28-0306 15.2. punktu).

Vienlaikus papildlikme pilda arī regulējošu funkciju - veicina

lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstrādāšanu un izmantošanu

lauksaimniecības vajadzībām vai mudina veikt vismaz minimālās

darbības, kas nepieciešamas šīs zemes uzturēšanai labā

lauksaimniecības un vides stāvoklī.

Papildlikme tika noteikta, lai veicinātu neapsaimniekotās

lauksaimniecībā izmantojamās zemes efektīvu izmantošanu un

nepieļautu tās degradāciju, piemēram, aizaugšanu (sk. Vides

aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas informatīvo

ziņojumu "Zemes politikas pamatnostādņu 2008.-2014. gadam

gala ietekmes novērtējums"). Papildlikme par

neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi tiek piemērota no

2010. gada. Lauku atbalsta dienests veic zemes apsekošanu un līdz

kārtējā gada 20. novembrim iesniedz pašvaldībām informāciju par

neapstrādātām lauksaimniecībā izmantojamās zemes vienībām.

Saskaņā ar likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 6.

panta pirmo daļu nodokļa maksāšanas paziņojuma nosūtīšanas

termiņš par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi ir

nākamā taksācijas gada 15. februāris. Ja atklājas, ka

lauksaimniecībā izmantojamā zeme taksācijas gadā nav apstrādāta,

nodokļu administrācija labo iepriekšējā taksācijas gada nodokļa

aprēķinu (sk., piemēram, Augstākās tiesas 2014. gada 19. maija

spriedumu lietā Nr. SKA-502/2014).

Papildlikmes piemērošanai ir pozitīva ietekme uz

lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstrādāšanu (sk. Tieslietu

ministrijas viedokli lietas materiālu 1. sēj. 132. lp.).

Lauku atbalsta dienesta apkopotā informācija, veicot

lauksaimniecībā izmantojamo zemju apsekošanu, liecina, ka

salīdzinājumā ar 2010. gadu ir palielinājušās un turpina

palielināties tās zemes platības, kuras tiek apstrādātas un

uzturētas labā lauksaimniecības un vides stāvoklī (sk.,

piemēram, Lauku atbalsta dienesta informāciju par neapstrādātajām

lauksaimniecībā izmantojamās zemes vienībām 2010., 2014. un 2017.

gadā. Pieejama: http://www.lad.gov.lv).

Papildlikmes aprēķināšanas kārtība ir tāda, kas ļauj

matemātiski izskaitļot nodokļa maksājuma apmēru. Līdz ar to

lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieks var aprēķināt un

paredzēt, cik liels būs nekustamā īpašuma nodokļa maksājums tādā

gadījumā, ja viņa īpašumā iepriekš minēto prasību ievērošana

netiks nodrošināta.

Papildlikme nodrošina arī nekustamā īpašuma nodokļa regulējošo

funkciju, tāpēc nav uzskatāma par sodu vispārējā tiesību principa

ne bis in idem izpratnē (sal. ar Eiropas Cilvēktiesību

tiesas 2009. gada 16. jūnija spriedumu "Ruotsalainen v.

Finland", pieteikums Nr. 13079/03, un Eiropas Savienības

Tiesas 2013. gada 26. februāra spriedumu Hans Åkerberg Fransson,

lietā Nr. C-617/10). Tā veicina lauksaimniecībā izmantojamās

zemes platību sakopšanu un pastāvīgu uzturēšanu labā

lauksaimniecības un vides stāvoklī. Vienlaikus papildlikme

stimulē zemes īpašnieku būt ieinteresētam lauksaimnieciskās

produkcijas ražošanā un zemes izmantošanā lauksaimnieciskiem

mērķiem.

Tādējādi secināms, ka likumdevēja

izraudzītie līdzekļi ir piemēroti pamattiesību ierobežojuma

leģitīmā mērķa sasniegšanai.