2. pants

Pieteikuma iesniedzēja - Augstākā tiesa

(turpmāk - Pieteikuma iesniedzēja) - lūdz izvērtēt likuma

"Par nekustamā īpašuma nodokli" 7. panta trešās daļas,

ciktāl tā neparedz nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmes

maksāšanas pienākuma izbeigšanos par neapstrādātu lauksaimniecībā

izmantojamo zemi (turpmāk - apstrīdētā norma), atbilstību

Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 105.

pantam.

Minētajā administratīvajā lietā persona lūdz atzīt par

prettiesisku Viesītes novada domes lēmumu, ar kuru tai aprēķināta

nekustamā īpašuma nodokļa papildlikme par neapstrādātu

lauksaimniecībā izmantojamo zemi (turpmāk arī - papildlikme) par

2011. gadu, kaut arī nekustamais īpašums ticis pārdots jau 2011.

gada martā.

Pieteikuma iesniedzēja piekrīt, ka lauksaimniecībā

izmantojamās zemes neapstrādāšana var būt iemesls piemērot

nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi. Tādējādi arī īpašnieki

tiekot preventīvi mudināti veikt vismaz minimālu lauksaimniecībā

izmantojamās zemes apstrādi. Papildlikme tiekot noteikta par to

taksācijas gadu, kurā īpašums nav apstrādāts, nevis, piemēram, kā

likmes paaugstinājums nākamajā gadā.

Likums "Par nekustamā īpašuma nodokli" nosakot, ka,

atsavinot nekustamo īpašumu, tā pārdevējam ir pienākums samaksāt

nodokli par laiku līdz atsavināšanas gada beigām. Tādējādi tiekot

atvieglota nekustamā īpašuma nodokļa administrēšana. Nodokļa

apmērs esot prognozējams un pat precīzi zināms. Tomēr likumdevējs

neesot nošķīris nodokļa likmes un papildlikmes maksātājus.

Papildlikme varot tikt piemērota personai, kas vairs nemaz nav

atbildīga par zemes apstrādāšanu. Proti, papildlikmes maksātājs

esot persona, kam nodokļa maksāšanas pienākums bija gadā, kurā

lauksaimniecības zeme netika apstrādāta, un nekustamā īpašuma

atsavināšanas gadījumā šī persona esot zemes pārdevējs.

Papildlikmes piemērošana, atšķirībā no nekustamā īpašuma nodokļa

likmes piemērošanas, esot atkarīga no taksācijas gada nogalē, tas

ir, rudenī, konstatētajiem apstākļiem, un to prognozēšana vai

ietekmēšana varot būt neiespējama, atsavinot nekustamo īpašumu

gada pirmajā pusē. Tāpēc par neapstrādātu lauksaimniecībā

izmantojamo zemi maksājamās papildlikmes piemērošana šādai

personai esot netaisnīga un neesot saderīga ar tās piemērošanas

mērķi.

Pieteikuma iesniedzēja neapšauba, ka nodokļa papildlikmes

maksāšanas pienākums un no tā izrietošais īpašuma tiesību

ierobežojums ir noteikts ar likumu un tam ir leģitīms mērķis -

sabiedrības labklājības aizsardzība. Tomēr dažos gadījumos

likumdevēja izraudzītie līdzekļi neesot piemēroti leģitīmā mērķa

sasniegšanai. Proti, gadījumā, kad nekustamais īpašums tiek

atsavināts līdz 31. augustam, varot rasties finansiāli

nelabvēlīgas sekas personai, kura vairs nav atbildīga par

lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstrādāšanu. Papildlikmes

maksāšanas pienākuma noteikšana tam īpašniekam, kurš faktiski ir

atbildīgs par šādas zemes neapstrādāšanu, neapdraudētu iespējas

sasniegt pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi un vienlaikus

būtu gan taisnīgāks, gan arī racionālāks risinājums.