20. pants

Izvērtējot, vai pamattiesību ierobežojums atbilst

tā leģitīmajam mērķim, Satversmes tiesa pārbauda, vai labums, ko

iegūst sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesību

ierobežojumu.

Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka apstrīdētā norma pieļauj

tādas situācijas, kad papildlikmes maksātājs ir persona, kura

nemaz nav atbildīga par zemes uzturēšanu labā lauksaimniecības un

vides stāvoklī. Arī tiesībsargs uzsver, ka tādējādi nodokļa

maksātājs var tikt nostādīts netaisnīgā situācijā (sk. lietas

materiālu 1. sēj. 127. lp.).

Tiesas pieteikuma gadījumā lietas izlemšanai nozīmīgi ir

konkrētās lietas apstākļi (sk. Satversmes tiesas 2017.

gada 15. jūnija sprieduma lietā Nr. 2016-11-01 12.1. punktu).

No administratīvās lietas materiāliem izriet, ka papildlikme

personai piemērota tādēļ, ka tā jau ilgstoši, proti, 2010. un

2011. gadā, lauksaimniecībā izmantojamo zemi nav uzturējusi labā

lauksaimniecības un vides stāvoklī, attiecīgā platība netika

pļauta un jau bija aizaugusi ar krūmājiem. Tātad pieteicēja

administratīvajā lietā nav pienācīgi pildījusi savus pienākumus

attiecībā uz lauksaimniecībā izmantojamās zemes uzturēšanu ne

tikai konkrētajā taksācijas gadā, bet arī laikā pirms nekustamā

īpašuma atsavināšanas. Proti, šai personai jau pirms tam bijusi

iespēja nodrošināt zemes apstrādāšanu un arī paredzēt

papildlikmes maksāšanas pienākuma rašanos gadā, kad nekustamais

īpašums tika atsavināts (sk. administratīvās lietas

materiālu 5. un 46.-47. lp.). Tādējādi nodokļa maksātājs

varēja savlaicīgi veikt darbības, kas nepieciešamas, lai novērstu

iespējamās negatīvās sekas, kas izriet no papildlikmes maksāšanas

pienākuma.

Kā secinājusi Satversmes tiesa, tiesību normu nevar izprast

ārpus tās piemērošanas prakses un tiesību sistēmas, kurā tā

funkcionē (sk. Satversmes tiesas 2014. gada 28.

novembra sprieduma lietā Nr. 2014-09-01 20.2.2. punktu).

Lauku atbalsta dienests, lai sistematizētu un nodrošinātu vienotu

pieeju lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsekošanai un

klasificēšanai, ir izstrādājis Lauku atbalsta dienesta kārtību.

Par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi citstarp tiek

atzītas tādas zemes platības, kuras Lauku atbalsta dienests

kvalificējis kā nekoptas vai aizaugušas. Atbilstoši Lauku

atbalsta dienesta kārtības 8. punktam par nekoptu tiek uzskatīta

zeme, kas jau vairāk kā gadu netiek uzturēta labā

lauksaimniecības un vides stāvoklī, kā arī platība, kas sāk

aizaugt ar koku vai krūmu atvasēm. Savukārt par aizaugušu

uzskatāma tāda lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība, kas

ilgstoši nav apsaimniekota un ir sākusi apmežoties vai ir jau

apmežojusies, vai arī ir aizaugusi ar krūmiem.

Ikvienas personas tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē atbilst

publisko personu pienākums rūpēties par vides saglabāšanu un

uzlabošanu. Vide, kuru veido dažādi vides elementi un to

savstarpējā mijiedarbība, ir sabiedrības eksistences pamats, no

kā atkarīga sabiedrības un ikviena tās locekļa izdzīvošana un

labklājība ilgtermiņā (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2009.

gada 6. jūlija sprieduma lietā Nr. 2008-38-03 9.1. punktu).

Valsts pienākumi tiesību uz labvēlīgu vidi nodrošināšanā ir

konkretizēti vides tiesību normās. Par šādām normām atzīstamas ne

vien tās, kuras tieši attiecas uz vidi, bet arī tās, kuras palīdz

sasniegt valsts vides politikas mērķus - saglabāt, aizsargāt un

uzlabot vides kvalitāti, ilgtspējīgi izmantot dabas resursus un

nodrošināt kvalitatīvu dzīves vidi. Pašreizējās paaudzes un

nākamo paaudžu iespējas dzīvot labvēlīgā vidē ir daudzējādā ziņā

atkarīgas no valsts gatavības nodrošināt ilgtspējīgu attīstību

(sal. ar Satversmes tiesas 2011. gada 24. februāra sprieduma

lietā Nr. 2010-48-03 6.1.2. punktu un 2017. gada 6. oktobra

sprieduma lietā Nr. 2016-24-03 7. punktu).

Satversmes ievada piektās rindkopas trešais teikums noteic:

"Ikviens rūpējas par [..] vidi un dabu." Tas atspoguļo

indivīda pienākumus Latvijas sabiedrībā jeb personas vietu un

lomu saistībā ar to, citstarp pienākumu atbildīgi izturēties pret

vidi un dabu. Atbildīga izturēšanās ir ne tikai atturēšanās no

darbībām, kas varētu kaitēt apkārtējai videi, bet arī pozitīva

rīcība, kas nepieciešama kaitējuma novēršanai (sk.: Latvijas

Republikas Satversmes komentāri. Ievads. I nodaļa. Vispārējie

noteikumi. Autoru kolektīvs prof. R. Baloža zinātniskajā vadībā.

Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2014, 132.-133. lpp.).

Nekustamā īpašuma īpašniekam ir jārēķinās ar pienākumiem, kas

var izrietēt no īpašuma tiesībām, tostarp pienākumiem attiecībā

uz lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Citstarp personai atbilstoši

ilgtspējas principam ir jārūpējas par šādas zemes izmantošanu,

apstrādāšanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Ne tikai katra

indivīda, bet visas sabiedrības interese ir atbildīga izturēšanās

pret šo dabas resursu. Turklāt, pienācīgi apstrādājot

lauksaimniecībā izmantojamo zemi, tiek veicināta lauksaimniecības

nozares ekonomiskā izaugsme un vienlaikus uzlabota nodarbinātība

lauku teritorijās - arī tas atbilst visas sabiedrības

interesēm.

Likumdevējs, ievērojot ilgtspējas principu, ir izvirzījis

paaugstinātas prasības arī lauksaimniecībā izmantojamās zemes

pircējam. Piemēram, saskaņā ar likumu "Par zemes

privatizāciju lauku apvidos" pircējam ir novada domē

rakstveidā jāapliecina, ka viņš pēc šādas zemes iegūšanas īpašumā

uzsāks tās izmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā. Savukārt par

lauksaimniecības zemes neizmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā

un par zemes privatizāciju regulējošos normatīvajos aktos

noteiktā rakstveida apliecinājuma termiņa pārkāpšanu persona var

tikt saukta pie administratīvās atbildības.

Privāttiesiskās autonomijas ietvaros lauksaimniecībā

izmantojamās zemes īpašniekam ir jāapzinās savi pienākumi.

Tādējādi īpašnieks var paredzēt papildlikmes piemērošanu,

vienoties par tās maksāšanu un segt to privāttiesiskā

kārtībā.

Līdz ar to labums, ko sabiedrība

iegūst no apstrīdētās normas, ir lielāks par personas tiesībām un

likumiskajām interesēm nodarīto zaudējumu un apstrīdētā norma

atbilst samērīguma principam.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

Satversmes tiesa

nosprieda:

atzīt likuma "Par nekustamā

īpašuma nodokli" 7. panta trešo daļu, ciktāl tā neparedz

nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmes maksāšanas pienākuma

izbeigšanos par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi,

par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja I.

Ziemele