5. pants

Pieaicinātā persona - tiesībsargs - uzskata,

ka likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 7. panta

trešā daļa, ciktāl tā neparedz papildlikmes maksāšanas pienākuma

izbeigšanos par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi,

neatbilst Satversmes 105. pantam.

Papildlikmei esot ne tikai viens - fiskālais mērķis, bet arī

otrs mērķis - preventīvi veicināt lauksaimniecības zemes

sakopšanu. Pamatlikmes un papildlikmes aprēķināšanas un

piemērošanas nosacījumi esot atšķirīgi. Papildlikmes par

neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi aprēķināšana un

piemērošana esot iespējama tikai kārtējā gada beigās vai nākamā

gada sākumā. Objektīvi varot rasties tādas situācijas, ka

persona, kas vairs nav atbildīga par šādas zemes sakopšanu,

joprojām ir atbildīga par papildlikmes maksāšanu. Likumdevēja

izraudzītais līdzeklis neesot piemērots leģitīmā mērķa

sasniegšanai, jo pieļaujot to, ka nodokļa papildlikmi nākas

maksāt tai personai, kura reāli nav varējusi nodrošināt

lauksaimniecībā izmantojamās zemes sakopšanu vai apstrādi.

Likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" ietvertais

pamatprincips attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas

pienākuma izbeigšanos atvieglojot un vienkāršojot šā nodokļa

administrēšanu. Taču likumā esot paredzēti arī izņēmumi no šā

pamatprincipa. Tādējādi likumdevējs jau esot diferencējis

gadījumus, kuriem noteikts atsevišķs, uz iesaistīto personu

tiesību un pienākumu taisnīgu līdzsvarošanu vērsts regulējums.

Tiesībsargs uzskata, ka pastāv alternatīvi leģitīmā mērķa

sasniegšanas līdzekļi. Proti, likuma "Par nekustamā īpašuma

nodokli" 7. panta trešajā daļā varētu paredzēt vēl vienu

izņēmuma gadījumu, lai diferencētu par neapstrādātu

lauksaimniecībā izmantojamo zemi maksājamās papildlikmes

maksātājus atkarībā no nekustamā īpašuma atsavināšanas laika.