6. pants

Pieaicinātā persona - Finanšu ministrija -

piekrīt, ka personai, kas ar savām darbībām nav nedz varējusi,

nedz bijusi tiesīga ietekmēt nekustamā īpašuma uzturēšanu,

nevajadzētu maksāt nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi par šo

īpašumu. Tomēr pienākums maksāt nekustamā īpašuma nodokļa

papildlikmi varot izrietēt arī no tā, ka nekustamā īpašuma

īpašnieks nav pienācīgi pildījis savus pienākumus attiecībā uz

lauksaimniecībā izmantojamās zemes uzturēšanu ne tikai tajā

taksācijas gadā, kad tam vairs nav iespējas kopt attiecīgo

lauksaimniecībā izmantojamo zemi, bet arī iepriekšējā gadā, kad

tā rīcībai ar attiecīgo zemi nebija nekādu ierobežojumu.

Nodokļu politikā vajagot būt nodrošinātam līdzsvaram starp

nodokļu uzlikšanas taisnīgumu, vienkāršību un efektivitāti. Tāpēc

likumdevējam esot jāpieņem tādas tiesību normas, kas ļautu

sasniegt likumā noteikto papildlikmes piemērošanas mērķi, bet

nepadarītu nodokļa administrēšanas sistēmu smagnēju,

administratīvi sarežģītu un nesamērīgi dārgu. No tiesiskā

viedokļa neesot pieļaujams tas, ka nekustamā īpašuma nodokli, kas

ietver papildlikmes maksājumu, vienā un tajā pašā taksācijas gadā

maksātu divas dažādas personas. Par jebkuriem pienākumiem, to

izpildes kārtību un neizpildes sekām līgumslēdzējas puses varot

vienoties, slēdzot pirkuma līgumu.

Finanšu ministrija norāda, ka par nodokļa papildlikmes

maksāšanas termiņa robežšķirtni nevajadzētu būt noteiktam

taksācijas gada 31. augustam. Turklāt papildlikmes maksāšanas

pienākuma noteikšana jaunajam īpašniekam ļautu iepriekšējam

īpašniekam vismaz daļēji izvairīties no atbildības par

lauksaimniecībā izmantojamās zemes nekopšanu, savukārt jaunajam

īpašniekam tajā gadā, kad tas iegādājies lauksaimniecībā

izmantojamo zemi, varētu nebūt iespējas to apstrādāt.