15. pants

Lai noskaidrotu, vai pamattiesību ierobežojums ir

noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, jāpārbauda:

1) vai likums ir pieņemts, ievērojot normatīvajos aktos

paredzēto kārtību;

2) vai likums ir izsludināts un publiski pieejams atbilstoši

normatīvo aktu prasībām;

3) vai likums ir pietiekami skaidri formulēts, lai persona

varētu izprast no tā izrietošo tiesību un pienākumu saturu un

paredzēt tā piemērošanas sekas (sk., piemēram, Satversmes

tiesas 2018. gada 6. jūnija sprieduma lietā Nr. 2017‑21‑01 15.

punktu).

Pamattiesību ierobežojumam jābūt noteiktam tādā likumdošanas

procesā, kas atbilst labas likumdošanas principam (sal. sk.

Satversmes tiesas 2019. gada 6. marta sprieduma lietā Nr.

2018‑11‑01 18.1. punktu un 2019. gada 7. jūnija sprieduma lietā

Nr. 2018‑15‑01 13.2. punktu).

15.1. Saeima apstrīdēto normu pieņēma ar 2009. gada 21.

maija likumu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un

nodevām"". Saeima attiecīgo likumprojektu izskatīja

trijos lasījumos. Valsts prezidents 2009. gada 9. jūnijā

izsludināja likumu oficiālajā laikrakstā "Latvijas

Vēstnesis" Nr. 89 normatīvajos tiesību aktos noteiktajā

kārtībā.

15.2. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tiesību normai,

kas ierobežo personas pamattiesības, jābūt gan saprotamai, gan

paredzamai. Proti, tiesību normai jābūt formulētai tik precīzi un

skaidri, lai persona varētu izprast no tās izrietošo tiesību un

pienākumu saturu un paredzēt tās piemērošanas sekas, kā arī tā,

lai norma nodrošinātu aizsardzību pret tās patvaļīgu piemērošanu

(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2015. gada 8. aprīļa

sprieduma lietā Nr. 2014-34-01 14. punktu).

No apstrīdētās normas nodokļu maksātājs var secināt un

paredzēt tiesiskās sekas, kādas iestāsies gadījumā, ja viņš

izdarīs reģistrēšanās pienākuma pārkāpumu vai dokumentu

iesniegšanas pienākuma pārkāpumu. Proti, nodokļu administrācija

šādā gadījumā nodokļu maksātājam piemēros soda naudu 100 procentu

apmērā no budžetā iemaksājamās nodokļa summas. Tādējādi

apstrīdētās normas formulējums ir pietiekami skaidrs, persona var

izprast tās saturu un paredzēt tās piemērošanas sekas.

Līdz ar to apstrīdētajā normā

ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā

kārtībā pieņemtu likumu.