11. pants

No pašvaldības principa izriet valsts pienākums

ievērot pašvaldību finanšu autonomiju. Saskaņā ar Hartas 9. panta

pirmo daļu vietējai varai valsts ekonomiskās politikas ietvaros

ir tiesības uz pietiekamiem pašas finanšu resursiem, ar kuriem tā

drīkst brīvi rīkoties savu pilnvaru robežās. Atbilstoši Hartas 9.

panta otrajai daļai attiecībai starp pašvaldībai pieejamiem

finanšu resursiem un tās veicamajiem uzdevumiem ir jābūt

adekvātai. Proti, šajā normā ir nostiprināts tā sauktais

pašvaldību finanšu resursu sasaistes princips. Līdz ar to

jebkuram uzdevumam, kas uzticēts vai nodots pašvaldībām, ir

jāseko atbilstošam finansējumam vai ienākumu avotam, lai segtu

papildu izdevumus (sk.: Vietējo pašvaldību kongresa

paskaidrojošais memorands "Kongresa mūsdienu komentārs

Eiropas Vietējo pašvaldību hartas Skaidrojošajam ziņojumam".

Eiropas Padome, 2020. gada 12. februāris, CG38(2020)11prov, 149.

un 150. punkts. Pieejams: rm.coe.int).

Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka Likuma 8. panta pirmā daļa

esot pretrunā ar pašvaldības finanšu autonomijas principu, jo

objektu demontāžas pienākuma veikšana prasot no pašvaldības

papildu finansējumu, kas tās budžetā iepriekš nav paredzēts.

Katram pašvaldības uzdevumam vajagot būt paredzētam atbilstošam

finansējumam.

Savukārt Saeima uzsver, ka ar apstrīdētajām normām pašvaldībām

ir noteikts vienreizējs un unikāls pienākums, kas zināmā mērā

ierobežojot Pieteikuma iesniedzējas finanšu autonomiju, bet

neierobežojot vispārējos pašvaldības budžeta, tostarp budžeta

ieņēmumu, veidošanas principus. Finanšu autonomijas ierobežojums

esot samērīgs. Pieteikuma iesniedzēja neesot pamatojusi

apgalvojumu, ka tās budžeta līdzekļu izlietošana objektu

demontāžai varētu būtiski ietekmēt Pieteikuma iesniedzējas spēju

pildīt tās autonomajā kompetencē ietilpstošās funkcijas,

rūpējoties par vietējiem iedzīvotājiem.

Likuma 8. panta pirmajā daļā noteiktais objektu demontāžas

pienākuma izpildes izmaksu sadalījums paredz, ka objektu

demontāžu finansē vienādā apmērā no valsts budžeta un pašvaldības

budžeta līdzekļiem. Tas skar pašvaldības finanšu autonomiju,

radot pašvaldībai, kuras teritorijā atrodas demontējams objekts,

2022. gada budžetā iepriekš neparedzētus izdevumus.

Tādējādi Satversmes tiesai ir jāpārbauda, vai apstrīdētā norma

nosaka atbilstošu finansējumu objektu demontāžas pienākuma

izpildei.

Satversmes tiesa jau atzina, ka apstrīdētajās normās ir

konkretizēts visām valsts pārvaldes iestādēm saistošais valsts

nepārtrauktības princips. Proti, šajās normās ietvertais objektu

demontāžas pienākums ir saistīts ar vēsturiskā taisnīguma

atjaunošanu un Latvijas valstiskuma aizsardzību.

Okupācijas sekas ir nasta, kas netaisnīgi ietekmē visu

sabiedrību, un ir jūtamas joprojām. Šo seku novēršanai un

sabiedrības vienotības veicināšanai ir nepieciešama tāda uz vienu

mērķi vērsta un solidāra sadarbība starp visiem valsts līmeņiem,

kas aptvertu gan tiešo, gan pastarpināto valsts pārvaldi. Šāds

modelis arī ir noteikts Likumā. Tādējādi visa Latvijas publiskā

telpa tiek atbrīvota no padomju režīmu slavinošiem objektiem, no

viltotas un nepatiesas vēstures, dodot Latvijas valstij un

pašvaldībām iespēju skaidrot okupācijas radītos zaudējumus bez

politiska uzslāņojuma, bet iedzīvotājiem ļaujot apzināties to, ka

viņi dzīvo neatkarīgā un demokrātiskā valstī.

Tieši valsts ir uzņēmusies lielāko finanšu slogu objektu

demontāžas pienākuma īstenošanā, jo no valsts budžeta tiek

finansēta arī objektu izvērtēšana un dokumentēšana, izmantojot

trīsdimensionālo lāzerskenēšanu, un demontēto objektu oriģinālo

detaļu un fragmentu, kam ir mākslinieciska vērtība,

arhitektoniska kvalitāte vai kultūrvēsturiska vai izglītojoša

nozīme, iekļaušana un uzturēšana Latvijas Okupācijas muzeja

krājumā.

Pašvaldības, kas Likuma kritērijiem atbilstošus objektus bija

demontējušas jau pirms Likuma spēkā stāšanās, šo savu iniciatīvu

pilnībā finansēja no pašu budžeta savas autonomās kompetences

ietvaros. Likuma 8. panta pirmajā daļā noteiktais objektu

demontāžas pienākuma izpildes izmaksu sadalījums pašvaldības,

kuras vēl nebija attiecīgos objektus demontējušas, faktiski

nostādīja labākā finansiālā stāvoklī nekā tās pašvaldības, kuras

objektu demontāžu bija veikušas jau iepriekš.

Tā kā apstrīdētās normas pēc būtības regulē pašvaldības

autonomās funkcijas - teritorijas labiekārtošanas - izpildes

kārtību, objektu demontāžai bija izmantojami līdzekļi, kurus

Pieteikuma iesniedzēja ieplānojusi pilsētvides uzturēšanai un

sakārtošanai un kuri turklāt tika papildināti ar valsts un

privātpersonu līdzfinansējumu.

Lai gan Ministru kabineta noteikumos Nr. 448 ir iekļauti 69

objekti, atbilstoši publiski pieejamai informācijai pašvaldības

Likumā noteiktajā termiņā bija demontējušas vismaz 120 objektus

(sk.: Ozola-Balode Z. Kopš vasaras Latvijā demontēti 120

pieminekļi. LSM, 14.11.2022. Pieejams: lsm.lv). Saskaņā ar

Likuma 4. panta trešo daļu un 8. pantu arī citu tādu objektu

demontāža, kuri atbilst Likuma 3. panta kritērijiem, bet nav

iekļauti Ministru kabineta noteikumos, tiek finansēta atbilstoši

Likuma 8. pantā noteiktajai kārtībai. Turklāt finansējuma

pieprasījumi atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 16. augusta

noteikumos Nr. 516 "Valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas un

izlietošanas, kā arī fizisko un juridisko personu ziedojumu

uzskaites un izlietošanas kārtība Latvijas Republikas teritorijā

esošo padomju un nacistisko režīmu slavinošo objektu

demontāžai" paredzētajai kārtībai bija iesniegti tikai par

90 objektu demontāžu (sk.: Pašvaldības prasa kompensēt 800 000

eiro par padomju režīmu slavinošo pieminekļu demontāžu.

23.11.2022. Pieejams: lsm.lv).

Visbeidzot, tikai Pieteikuma iesniedzēja ir uzskatījusi, ka

objektu demontāžas pienākums tai radījis nesamērīgu finansiālo

slogu. Izvērtējot objektu demontāžas radītā finansiālā sloga

faktisko ietekmi uz Pieteikuma iesniedzējas budžetu, Satversmes

tiesa nekonstatē, ka šis slogs būtu liedzis pašvaldībai īstenot

tās autonomās funkcijas vai citus uzdevumus. Atbilstoši

Daugavpils domes 2022. gada 28. janvāra saistošajiem noteikumiem

Nr. 8 "Par Daugavpils valstspilsētas pašvaldības budžetu

2022. gadam" objektu demontāžas izmaksas, kas Daugavpils

valstspilsētas pašvaldībai bija jāsedz no saviem resursiem, ir

līdzvērtīgas 0,018 procentiem no iepriekš plānotajiem izdevumiem

jeb 0,02 procentiem no plānotajiem ienākumiem. Fizisko un

juridisko personu ziedojumi, kas ļautu pašvaldībai samazināt tās

finansiālo slogu, sasnieguši tikai 1177,77 eiro, taču tiesību

normas neatturēja pašvaldības no plašāku ziedošanas kampaņu

rīkošanas. Turklāt jebkurā gadījumā līdzekļi tika izlietoti

pašvaldības interesēs tās publiskās telpas labiekārtošanai. Līdz

ar to apstrīdētajās normās ietvertā valsts nepārtrauktības

principu konkretizējošā objektu demontāžas pienākuma izpildes

kritēriji nav būtiski ietekmējuši Pieteikuma iesniedzējas finanšu

autonomiju.

Objektu demontāžas pienākuma pamatā esošais valsts

nepārtrauktības princips, šā pienākuma vienreizējais raksturs un

zemais finansiālais slogs ir faktori, kas to kopsakarā ļauj

konkrētajā gadījumā secināt, ka pašvaldībai bija pieejams

atbilstošs finansējums.

Līdz ar to Likuma 8. panta pirmā

daļa atbilst Satversmes 1. pantam un 101. panta otrās daļas

pirmajam teikumam.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

Satversmes tiesa

nosprieda:

atzīt likuma "Par padomju un

nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to

demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" 4. panta otro

daļu, 5. panta otro un piekto daļu un 8. panta pirmo daļu par

atbilstošu Satversmes 1. pantam un 101. panta otrās daļas

pirmajam teikumam.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs A.

Laviņš