Par likuma "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" 4. panta otrās daļas, 5. panta otrās un piektās daļas un 8. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam

5. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Kristiana Albrehta

universitātes Ķīlē Publisko komerctiesību institūta direktors un

Lorenca fon Šteina valsts pārvaldes zinātņu institūta vadītājs

profesors Dr. Kristofs Brūnings (Christoph

Brüning) - norāda, ka jautājums par to, kā apieties ar

Padomju Savienības ideoloģisko mantojumu, tostarp pieminekļiem,

ir valstiski nozīmīgs.

Šī valsts kompetence esot leģitīma arī tiktāl, ciktāl Latvijas

Republika cenšas veicināt savu nacionāli valstisko identitāti,

kas ir nošķirta no bijušās svešās varas virskundzības. Šajā ziņā

pašvaldību kompetence esot tikai pakārtota augstāka līmeņa valsts

varas kompetencei.

Tādējādi objektu izņemšana no publiskās telpas kā virslokāls

jautājums neesot vietējās pašvaldības uzdevums, bet gan tai

nodotais uzdevums.

Uzdevuma nodošana ietekmējot pašpārvaldes garantiju, jo šāda

uzdevuma izpildes izmaksas esot kompensējamas no pašvaldības

līdzekļiem. Valstij vajagot ne tikai vispār nodrošināt to, lai

pašvaldībām būtu vismaz pastāvīgi finanšu resursi, kas

nepieciešami to autonomās kompetences īstenošanai, bet arī un jo

īpaši attiecībā uz uzdoto kompetenci vienlaikus ar jauno uzdevumu

nodošanu paredzēt arī šo uzdevumu finansēšanu (t. s. finanšu

sasaistes princips). No vienas puses, esot jāparedz skaidri

izmaksu segšanas noteikumi un, no otras puses, jānodrošina

pienācīga finansiāla kompensācija par papildu slogu, ko

pašvaldībām rada ārējais uzdevums.

Ja pašvaldībai nav paredzēta valsts kompensācija par Likumā

paredzētu uzdevumu demontēt objektus, tad esot nepamatoti

aizskarts pašvaldības princips.