14. pants

Satversmes tiesai jāpārbauda, vai apstrīdētā

norma sasniedz tās leģitīmo mērķi un nav acīmredzami

nesamērīga.

14.1. Pieaicinātā persona Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrija norāda, ka apstrīdētajā normā

paredzētā niansētā pieeja nodrošina to, ka īpaši iedzīvotāju

skaita ziņā mazāko pašvaldību domju vēlēšanās būs ieinteresēti

kandidēt kvalificēti speciālisti un vienlaikus tiks samazināts

interešu konflikta risks (sk. lietas materiālu

2. sēj. 88.-89. lp.). Saeima savā atbildes rakstā

norāda, ka, izvēloties izņēmumus, atbilstoši kuriem pieļaujama

amatu savienošana, ir ņemts vērā tas, ka pārāk plaši amatu

savienošanas ierobežojumi ietekmētu iedzīvotāju skaita ziņā mazo

pašvaldību darba kvalitāti.

Satversmes tiesa secina, ka likumdevēja noteiktie izņēmumi no

amatu savienošanas ierobežojumiem sasniedz leģitīmo mērķi, jo

paplašina to personu loku, kuras būs ieinteresētas kandidēt uz

pašvaldības domes deputāta amatu, nebaidoties zaudēt jau ieņemto

amatu.

14.2. Satversmes tiesai ir jāizvērtē, vai

likumdevēja izvēlētie līdzekļi, nosakot apstrīdētajā normā

ietvertos amatu savienošanas aizliegumus un izņēmumus no tiem,

nav acīmredzami nesamērīgi.

Šauri definējot izņēmumus no pašvaldības domes deputātiem

noteiktajiem amatu savienošanas ierobežojumiem, likumdevējs ir

īstenojis savu pienākumu regulēt valsts pārvaldes darbību

atbilstoši sabiedrības interesēm un Satversmē ietvertajām

vērtībām. Turklāt likumdevējam, pildot šo pienākumu, ir jāņem

vērā amatu savienošanas ierobežojumu mērķis, proti, interešu

konflikta novēršana.

Saskaņā ar labas pārvaldības principu nav pieļaujama tāda

situācija, ka persona vienlaikus ieņem divus amatus, kuri atrodas

padotības attiecībās. Tāpēc publisku amatu savienošanas

ierobežojumi paši par sevi nav uzskatāmi par neatbilstošiem

vienlīdzības principam.

Pieaicinātā persona Korupcijas novēršanas un apkarošanas

birojs norāda, ka apstrīdētajā normā iekļautie izņēmumi ir

izsmeļoši un nav tulkojami paplašināti, jo nodrošina izpildvaras

nošķiršanu no lēmējvaras, tādējādi realizējot efektīvu un

caurskatāmu pārvaldes modeli (sk. lietas materiālu

2. sēj. 94.-95. lp.). Likumdevējs ir šauri

definējis izņēmumus no amatu savienošanas ierobežojumiem un

objektīvi pamatojis to nepieciešamību. Satversmes tiesa

nekonstatē, ka indivīda tiesību ierobežojums būtu acīmredzami

lielāks nekā sabiedrības ieguvums.

Tādējādi apstrīdētajā normā

ietvertie amatu savienošanas aizliegumi nav acīmredzami

nesamērīgi.