13. pants

Satversmes tiesai jānoskaidro, vai apstrīdētā

norma pieņemta, ievērojot labas likumdošanas principu, un

izvēlēta, balstoties uz objektīviem kritērijiem.

Labas likumdošanas princips negarantē konkrētu vienai personai

vai personu grupai vēlamu rezultātu, tomēr tā ievērošana ikvienam

dod pārliecību par to, ka attiecīgais jautājums ir demokrātiski

apspriests, proti, dažādi viedokļi ir pausti un analizēti, un

labākais iespējamais līdzsvars starp dažādām konfliktējošām

tiesībām un interesēm ir ticis meklēts, ievērojot Satversmē

ietvertās vērtības un vispārējos tiesību principus (sk.

Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā

Nr. 2018-12-01 24.1. punktu).

Apstrīdētā norma pieņemta ar 2013. gada 31. janvāra

likumu "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"".

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs pēc

likumprojekta pirmā lasījuma piedāvāja grozīt likumu "Par

pašvaldībām", paredzot ierobežojumu, kas liegtu savienot

deputāta un iestādes vadītāja vai viņa vietnieka amatus.

Piedāvātie grozījumi apspriesti Saeimas Valsts pārvaldes un

pašvaldības komisijā (sk., piemēram, Valsts pārvaldes un

pašvaldības komisijas 2012. gada 4. decembra sēdes

protokolu lietas materiālu 1. sēj. 109.-110. lp.,

2012. gada 5. decembra sēdes protokolu lietas materiālu

1. sēj. 113.-114. lp. un 2012. gada

6. decembra sēdes protokolu lietas materiālu 1. sēj.

117. lp.). Komisijā apspriesti vairāki amatu

savienošanas ierobežošanas modeļi. Piemēram, vides un reģionālās

attīstības ministrs ieteica paredzēt pašvaldību deputātiem

atšķirīgus ierobežojumus atkarībā no pašvaldības izmēra (sk.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 2012. gada

4. decembra sēdes audioierakstu lietas materiālos un Valsts

pārvaldes un pašvaldības komisijas 2012. gada

4. decembra sēdei sagatavoto likumprojektu otrajam lasījumam

lietas materiālu 2. sēj. 1.-4. lp.). Savukārt darba

grupā tika apspriesti priekšlikumi, kas paredzēja diferencēt

ierobežojumus atkarībā no iestādes funkcijām. Deputāta

Raimonda Vējoņa piedāvātais risinājums paredzēja, ka amatu

savienošana ir pieļaujama arī tādu iestāžu vadītājiem, kuras veic

likuma "Par pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas

7. punktā noteiktās funkcijas, taču šis priekšlikums neguva

atbalstu, jo minētās iestādes īpaši "iedarbojoties" uz

sociāli mazaizsargātām grupām (sk. Valsts pārvaldes un

pašvaldības komisijas 2012. gada 4., 5. un 6. decembra

un 2013. gada 22. janvāra sēžu audioierakstu lietas

materiālos).

Tāpat arī atbalstu neguva priekšlikums, kas neparedzēja

nekādus izņēmumus no amatu savienošanas aizlieguma, jo tas

traucētu iedzīvotāju skaita ziņā mazāko pašvaldību darbam (sk.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 2012. gada 4., 5.

un 6. decembra un 2013. gada 22. janvāra sēžu

audioierakstu lietas materiālos). Spēkā esošā redakcija

Saeimā pieņemta, ievērojot tieši iedzīvotāju skaita ziņā nelielo

pašvaldību intereses, jo likuma "Par pašvaldībām"

15. panta pirmās daļas 4., 5. un 6. punktā minētās

pašvaldības autonomās funkcijas veicošās iestādes ir vairumā

šajās nelielajās pašvaldībās (sk. Saeimas atbildes rakstu

lietas materiālu 1. sēj. 80.-86. lp.).

Saeima ir apsvērusi jautājumu par apstrīdētās normas

pilnveidošanu arī pēc tās spēkā stāšanās. Tiesībsargs

2014. gada 7. februārī pieņēma atzinumu pārbaudes lietā

Nr. 2013-142-26K, kurā norādīja, ka apstrīdētā norma

neatbilst Satversmes 91. pantam, jo paredz nepamatoti

atšķirīgu attieksmi pret pašvaldības iestāžu vadītāju grupām. Šis

atzinums tika nosūtīts arī Saeimai, tāpēc Valsts pārvaldes un

pašvaldības komisija atgriezās pie jautājuma par amatu

savienošanas ierobežojumiem attiecībā uz pašvaldību deputātiem un

to apsprieda 2014. gada 27. februāra un 2. aprīļa,

kā arī 2015. gada 17. februāra un 16. jūnija

sēdēs.

Komisijā atkārtoti tika apspriesti dažādi priekšlikumi

saistībā ar šiem amatu savienošanas ierobežojumiem, īpašu

uzmanību pievēršot argumentiem par apstrīdētās normas iespējamo

neatbilstību vienlīdzības principam. Tika piedāvāts gan atcelt

izņēmumus un paredzēt pilnīgu amatu savienošanas aizliegumu, gan

paplašināt izņēmumu loku, gan atcelt amatu savienošanas

ierobežojumu. Taču neviens no šiem variantiem neguva komisijas

atbalstu (sk. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas

2014. gada 27. februāra un 2. aprīļa,

2015. gada 17. februāra un 16. jūnija sēžu

audioierakstu lietas materiālos).

Satversmes tiesa secina, ka likumdevējs, izstrādājot

likumprojektu, kurā iekļauta apstrīdētā norma, ir apsvēris

dažādus variantus attiecībā uz amatu savienošanas ierobežojumiem

un izņēmumiem no šiem ierobežojumiem pašvaldības ietvaros.

Likumdevējs ir apstrīdēto normu vairākkārt izskatījis Saeimas

atbildīgās komisijas sēdēs un izvērtējis tās atbilstību augstāka

juridiska spēka tiesību normām. Satversmes tiesai nerodas šaubas

par to, ka minētie kritēriji ir izvēlēti objektīvi, proti,

likumdevējs secinājis, ka tieši likuma "Par

pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas 4., 5. un

6. punktā minētās pašvaldību autonomās funkcijas veicošās

iestādes ir vairumā iedzīvotāju skaita ziņā nelielajās

pašvaldībās un tādēļ, nosakot amatu savienošanas izņēmumu

attiecībā uz šo iestāžu vadītājiem un ļaujot tiem vienlaikus

ieņemt arī pašvaldības deputāta amatu, pašvaldībās tiktu

nodrošināta plašāka un iekļaujošāka demokrātiskā pārstāvība.