20. pants

Lietas dalībnieki ir vienisprātis, ka

apstrīdētās normas ir piemērotas leģitīmā mērķa sasniegšanai.

Apstrīdētās normas ļauj VID pārcelt PVN pārmaksu, lai segtu

nodokļu maksātāja kārtējos PVN maksājumus un valsts noteikto

maksājumu parādus visa taksācijas gada ietvaros, samazinot šo

maksājumu administrēšanas darbības līdz minimumam. VID nav

nepieciešams tērēt resursus, lai pēc katra taksācijas perioda

veiktu pieprasītās PVN pārmaksas pārbaudes un attiecīgo summu

atmaksāšanu no valsts budžeta. Šādu pārbaudi VID veic tikai vienu

reizi taksācijas gadā - tā beigās. Turklāt taksācijas gada beigās

VID ir pieejama informācija par nodokļu maksātāja saimniecisko

darbību visa taksācijas gada garumā. Šī informācija ļauj VID gūt

pilnīgāku priekšstatu par nodokļu maksātāja noslēgtajiem

darījumiem un efektīvāk pārbaudīt, vai nodokļu maksātājs ir

pareizi nomaksājis PVN visa taksācijas gada ietvaros. Tātad

apstrīdētajās normās noteiktā kārtība ļauj ietaupīt valsts

resursus, samazinot ne vien valsts noteikto maksājumu

administrēšanas darbību skaitu, bet arī to veikšanas biežumu, kā

arī ļaujot VID efektīvāk kontrolēt PVN maksāšanu.

Līdz ar to likumdevēja izraudzītie

līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai.