Par likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" (redakcijā, kas bija spēkā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim) 12. panta 12.3 un 12.5 daļas, ciktāl tās ierobežo tiesības uz nodokļu pārmaksas atmaksu saprātīgā termiņā, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam 23. pants

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma

32. panta trešo daļu tiesību norma (akts), kuru Satversmes

tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību

normai, uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes tiesas

sprieduma publicēšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi

citādi. Brīdis, ar kuru apstrīdētās normas atzīstamas par spēkā

neesošām, jānosaka, ņemot vērā, ka to atzīšana par spēkā neesošām

nedrīkst radīt būtisku valsts, sabiedrības vai atsevišķu personu

tiesību vai interešu aizskārumu (sal. sk., piem., Satversmes

tiesas 2008. gada 3. aprīļa sprieduma lietā

Nr. 2007-23-01 20. punktu un 2011. gada

27. janvāra sprieduma lietā Nr. 2010-22-01

15. punktu).

Apstrīdētās normas jau ir zaudējušas spēku kopš 2013. gada 1.

janvāra, kad stājās spēkā Pievienotās vērtības nodokļa likums.

Tomēr tās joprojām var tikt piemērotas jau uzsāktā, bet vēl

nenoslēgtā administratīvajā tiesvedībā, izvērtējot uz to pamata

pieņemto VID lēmumu tiesiskumu. Lemjot par brīdi, ar kuru

apstrīdētās normas zaudē spēku, jāņem vērā, ka Satversmes tiesas

uzdevums ir pēc iespējas novērst to radītos personu pamattiesību

aizskārumus (sal. sk., piem., Satversmes tiesas

2017. gada 15. jūnija sprieduma lietā

Nr. 2016-11-01 22. punktu). Pieteicēja iespējamais

pamattiesību aizskārums šādos administratīvajos procesos, tai

skaitā administratīvajā procesā, kura ietvaros Pieteikuma

iesniedzēja nolēma vērsties Satversmes tiesā, var tikt novērsts,

vienīgi atzīstot apstrīdētās normas par spēkā neesošām jau no to

spēkā stāšanās brīža. Tādēļ attiecībā uz visām personām, kurām

tika piemērotas apstrīdētās normas un kuras ir uzsākušas savu

tiesību aizsardzību Administratīvā procesa likumā noteiktajā

kārtībā, bet attiecībā uz kurām administratīvais process vēl nav

noslēdzies, apstrīdētās normas tiktāl, ciktāl tās nenodrošina PVN

pārmaksas atgriešanu nodokļu maksātājam saprātīgā termiņā, ir

atzīstamas par spēkā neesošām no to spēkā stāšanās brīža.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

Satversmes tiesa

nosprieda: