49. pants
, likuma par Seima vēlēšanām 56. pants un

likuma par pašvaldību vēlēšanām 53. pants liedz

priekšvēlēšanu kampaņu 30 stundas pirms vēlēšanām un

vēlēšanu dienā (sk.:

http://www.vrk.lt/lt/teisine-informacija/teises-aktai.html).

Čehijas parlamenta vēlēšanu likumā paredzēti priekšvēlēšanu

aģitācijas ierobežojumi 48 stundas pirms vēlēšanu sākuma un

vēlēšanu dienās (sk.: Electoral database of the Venice

Commission, http://www.venice.coe.int,

http://www.psp.cz/docs/texts/1995-247.html), Francijā

apmaksāta politiskā reklāma presē un plašsaziņas līdzekļos liegta

trīs mēnešus pirms vēlēšanām

(sk.: http://www.loc.gov/law/help/campaign-finance/france.php).

Eiropas valstu pieredze šajā jomā ir apkopota Eiropas Padomes

Ministru komitejas rekomendācijā CM/Rec(2007)15 dalībvalstīm par

pasākumiem, kas attiecas uz plašsaziņas līdzekļu veikto vēlēšanu

kampaņu atspoguļojumu. Šīs rekomendācijas 9. punkts "Diena

pārdomām" paredz, ka Eiropas Padomes dalībvalstis var izvērtēt

nepieciešamību savos tiesību aktos ietvert aizliegumu plašsaziņas

līdzekļiem dienu pirms vēlēšanām izplatīt atbalstošus

priekšvēlēšanu paziņojumus vai precizēt izplatītos paziņojumus

[sk. Recommendation CM/Rec(2007)15 of the Committee of

Ministers to member states on measures concerning media coverage

of election campaigns, adopted by the Committee of Ministers on 7

November 2007 at the 1010th meeting of the Ministers' Deputies:

https://wcd.coe.int/ViewDoc.jsp?id=1207243].

Līdzīgs ieteikums paredzēts arī tāda paša nosaukuma Eiropas

Padomes Ministru komitejas rekomendācijas R(99)15 III sadaļas

1. punktā [sk.: Recommendation

No. R(99) 15 of the Committee of Ministers to member

states on measures concerning media coverage of election

campaigns, https://wcd.coe.int/ViewDoc.jsp?id=419411].

Skaidrojošajā ziņojumā par minēto rekomendāciju norādīts, ka

šādas pārdomu dienas mērķis ir aizliegt priekšvēlēšanu paziņojumu

izplatīšanu šajā dienā, lai vēlētājiem būtu iespēja pārdomāt visu

to informāciju, kas gūta priekšvēlēšanu kampaņas laikā, un līdz

ar to viņi varētu pieņemt lēmumu bez jebkāda spiediena [sk.:

Explanatory Memorandum to Recommendation No. R (99) 15

of the Committee of Ministers to member states on measures

concerning media coverage of election campaigns,

https://wcd.coe.int/ViewDoc.jsp?Ref=ExpRec(99)15].

Par atbilstošiem konstitūcijā nostiprinātajām pamattiesībām

šādus ierobežojumus atzinušas arī citu valstu konstitucionālās

tiesas. Piemēram, Ungārijas Konstitucionālā tiesa ir secinājusi,

ka "pirmsvēlēšanu klusuma periods", kas ilgst 86 stundas

pirms vēlēšanām, ņemot vērā to, ka priekšvēlēšanu periods ilgst

84 dienas, ir atzīstams par samērīgu tiesību uz vārda

brīvību ierobežojumu (sk. kopsavilkumu par Ungārijas

Republikas Konstitucionālās tiesas spriedumu lietā

Nr. 6.2007, www.codices.coe.int).

10.2. Nav pamatoti Pieteikuma iesniedzēja argumenti par

to, ka apstrīdētā norma liedzot deputāta amata kandidātiem veikt

priekšvēlēšanu aģitāciju likumīgi, taču valsts nespējot efektīvi

garantēt apstrīdētajā normā noteiktā ierobežojuma ievērošanu.

Likumdevējs ir paredzējis atbildību par apstrīdētās normas

neievērošanu un noteicis institūcijas, kuras savas kompetences

ietvaros kontrolē apstrīdētajā normā noteiktā ierobežojuma

ievērošanu.

Piemēram, Administratīvo pārkāpumu kodeksa

204.2 panta (2009. gada 3. septembra

likuma redakcijā) "Atbildība par aģitācijas noteikumu pārkāpšanu"

pirmā daļa noteic, ka par likumā paredzēto priekšvēlēšanu

aģitācijas noteikumu pārkāpšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek

naudas sodu fiziskajām personām līdz simt piecdesmit latiem, bet

juridiskajām personām - līdz astoņsimt latiem.

Savas kompetences ietvaros apstrīdētās normas ievērošanu

uzrauga attiecīgas valsts un pašvaldību institūcijas, piemēram,

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, pašvaldības

policija.

Apstrīdētās normas ievērošanu radio un televīzijā uzrauga

visupirms Padome. Padome informē, ka pēc 2009. gada

6. jūnija pašvaldību vēlēšanām ir sastādījusi četrus

administratīvo pārkāpumu protokolus par šīs normas pārkāpumiem.

Padome uzskata, ka normas leģitīmais mērķis ir sasniegts un

vēlētāji netiek pakļauti tik lielam priekšvēlēšanu aģitācijas

spiedienam kā "pozitīvisma kampaņas" gadījumā 2006. gadā

pirms 9. Saeimas vēlēšanām.

Arī biedrības "Sabiedriskās politikas centrs "Providus""

veiktajā pētījumā secināts, ka 2009. gada 6. jūnijā

notikušajās pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās partijas

kopumā reklamēšanās aizliegumu ir ievērojušas. Minētā centra

uzdevumā veiktajā monitoringā 2009. gada 5. jūnijā

reklāmas nacionālā mēroga raidorganizācijās nav konstatētas,

nacionālā mēroga presē konstatēta viena reklāma, bet reģionālā

mēroga presē - divi politiskās reklāmas izvietošanas gadījumi.

Toties norādīti 15 gadījumi, kad minētajā dienā konstatētas

pasūtītas vides reklāmas. Viena no tām reklamējusi arī partiju,

no kuras saraksta vēlēšanās balotējies Pieteikuma iesniedzējs

(sk. lietas materiālu 2. sēj.

19.-20. lpp.). Minētajā pētījumā norādīts arī uz to, ka

plašsaziņas līdzekļi ziņojuši par vairākiem desmitiem

apstrīdētajā normā noteiktā aizlieguma pārkāpumiem vides reklāmu

jomā (sk. lietas materiālu 2. sēj.

31. lpp.).

Tomēr, ņemot vērā kopējo priekšvēlēšanu periodā izvietoto

vides reklāmu daudzumu, šo atsevišķo pārkāpumu dēļ nav pamata

secināt, ka apstrīdētā norma nesasniegtu savu mērķi.

10.3. Priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumi nav

noteikti visā iepriekšējās balsošanas laikā. Republikas pilsētas

domes un novada domes vēlēšanu likuma 26. panta pirmajā daļā

vēlētājam paredzēta iespēja nobalsot arī triju dienu laikā pirms

vispārējās vēlēšanu dienas. Šis regulējums nenosaka to, ka

vēlēšanas notiktu četras dienas. Tomēr to vēlētāju daudzums, kuri

izmanto šo iespēju, palielinās. Tā 2001. gadā pašvaldību

vēlēšanās visās trijās dienās pirms vispārējās vēlēšanu dienas

nobalsoja 6 procenti vēlētāju (sk.:Centrālā vēlēšanu

komisija. 2001. gada pašvaldību vēlēšanas,

http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/IEPR_AKTIV.vietas?nr=0100),

savukārt 2009. gada 6. jūnijā notikušajās Eiropas

Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās balsotāju aktivitāte pirms

vispārējās vēlēšanu dienas bija 9,85 procenti

(sk. http://www.velesanas2009.cvk.lv/activities.html).

Ņemot vērā likumā noteikto balsu skaitīšanas kārtību, kas

citastarp vērsta uz aizklātu vēlēšanu nodrošināšanu, nav

iespējams konstatēt, vai to vēlētāju izvēle, kuri balsoja pirms

vispārējās vēlēšanu dienas, būtiski atšķiras no vispārējā

vēlēšanu dienā balsojušo vēlētāju izvēles.

Satversmes tiesa piekrīt Saeimas, Ministru kabineta un

Tiesībsarga viedoklim, ka iespēja nobalsot iepriekš - triju dienu

laikā pirms vispārējās vēlēšanu dienas - vērtējama kā iespēja

nobalsot izņēmuma gadījumā.

Jāņem vērā, ka balsotāju aktivitāte katrā no minētajām trim

dienām, kurās iespējams nobalsot iepriekš, ir atšķirīga. Proti,

trešajā un otrajā dienā pirms vispārējās vēlēšanu dienas šo

iespēju izmanto salīdzinoši niecīgs vēlētāju skaits. Pašvaldību

vēlēšanās 2001. gadā trešajā dienā pirms vispārējās vēlēšanu

dienas nobalsoja 0,8 procenti, trešajā un otrajā dienā pirms

vispārējās vēlēšanu dienas kopā - 2,78 procenti vēlētāju

(sk.:Centrālā vēlēšanu komisija. 2001. gada pašvaldību

vēlēšanas,

http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/IEPR_AKTIV.vietas?nr=0100).

2005. gada pašvaldību vēlēšanās trešajā dienā pirms vēlēšanu

dienas nobalsoja 1,2 procenti, bet trešajā un otrajā dienā

pirms vēlēšanu dienas kopā - 3,17 procenti vēlētāju

(sk.: Centrālā vēlēšanu komisija. Pilsētas domes, novada

domes un pagasta padomes vēlēšanas 2005. gada

12. martā. Vēlētāju aktivitāte,

http://www.pv2005.cvk.lv/akt/). 2009. gada Eiropas

Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās trešajā dienā pirms vispārējās

vēlēšanu dienas nobalsoja 1,45 procenti, bet trešajā un

otrajā dienā pirms vispārējās vēlēšanu dienas kopā -

3,42 procenti vēlētāju (sk.: Centrālā vēlēšanu komisija.

Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanas 2009. gada

6. jūnijā. Balsotāju aktivitāte,

http://www.velesanas2009.cvk.lv/activities.html).

Līdz ar to trešajā un otrajā dienā pirms vispārējās vēlēšanu

dienas, proti, dienās, kad priekšvēlēšanu aģitācija nav

aizliegta, balso salīdzinoši neliels vēlētāju skaits. Turklāt nav

iespējams precīzi prognozēt nedz to, vai personas vispār izmantos

šo iespēju, nedz arī to, kurā no trim dienām tās balsos. Līdz ar

to šīs personas nevar pakļaut tik lielam un mērķtiecīgam tādu

aģitācijas līdzekļu spiedienam, kas vērsts uz vēlētāja

izšķiršanos balsot mirkļa emociju ietekmes rezultātā, kā tās

personas, kuras balso vispārējā vēlēšanu dienā.

10.4. Pieteikumā norādīts uz ECT spriedumu, kurā

konstatēta vēlēšanu aģitācijas ierobežojumu neatbilstība

Konvencijas 10. pantā paredzētajām tiesībām (sk. ECT

spriedumu lietā TV Vest As & Rogaland Pensjonistparti

v. Norway, application no. 21132/05, Judgment of

11 December 2008) un secināts, ka arī apstrīdētā

norma nesamērīgi ierobežojot tiesības uz vārda brīvību.

ECT minētajā spriedumā par svarīgiem iemesliem citastarp

atzinusi vairākus būtiskus Norvēģijas apsvērumus, kuru dēļ tika

noteikti attiecīgi ierobežojumi. Proti, politisko reklāmu

aizliegums televīzijā bija vērsts uz vēlēšanu kampaņu izdevumu

ierobežošanu, lai samazinātu dalībnieku atkarību no donoriem un

nodrošinātu politisko debašu kvalitāti. Tā mērķis bija aizsargāt

demokrātiskā procesa integritāti, panākt taisnīgu ietvaru

politiskajām un publiskajām debatēm un novērst to, ka labāk

nodrošinātie politiskie spēki iegūtu nevēlamas priekšrocības

visietekmīgākā un pieejamākā plašsaziņas līdzekļa lietošanā.

Pēc ECT ieskata, šie svarīgie iemesli tomēr nav varējuši

attaisnot pilnīgu politiskās reklāmas aizliegumu televīzijā. Taču

jāņem vērā, ka minētajā lietā ECT Konvencijas pārkāpumu

konstatēja situācijā, kura būtiski atšķiras no apstrīdētajā normā

noteiktā regulējuma. Proti, Norvēģijā politiskā reklāma

attiecīgajos plašsaziņas līdzekļos bija aizliegta vispār. ECT

spriedumā uzsvēra, ka aizliegums bija permanents un absolūts,

turklāt attiecās tikai uz televīziju apstākļos, kad politiskā

reklāma visos citos plašsaziņas līdzekļos bija atļauta

(sk. ECT spriedumu lietā TV Vest As & Rogaland

Pensjonistparti v. Norway, application no. 21132/05, Judgment of

11 December 2008, para 63).

Apstrīdētā norma neparedz absolūtu priekšvēlēšanu aģitācijas

aizliegumu plašsaziņas līdzekļos. Tā priekšvēlēšanu aģitācijas

materiālu izvietošanu liedz tikai divas dienas. Šis ierobežojums

attiecas vienādi uz visām vēlēšanās iesaistītajām personām. Lietā

nav materiālu, kas norādītu, ka apstrīdētajā normā noteikto mērķi

varētu sasniegt ar citiem līdzekļiem.

Jau pagājušā gadsimta divdesmitajos gados likumdevējs ir

centies rast līdzekļus, kas atbilstoši attiecīgajā laikā

aktuālajām problēmām vēlēšanās nodrošinātu to, ka vēlētāju izvēle

ir nopietna un pārdomāta. Tā, piemēram, 1922. gada likuma

par Saeimas vēlēšanām 43. pants paredzēja: "Vēlēšanu dienās

tirgošanās ar reibinošiem dzērieniem aizliegta." Šī norma tika

saglabāta arī likumā "Par 5. Saeimas vēlēšanām".

Uzsākot priekšvēlēšanu aģitācijas reglamentēšanu radio un

televīzijā, likumdevējs ir centies pasargāt vēlētāju no iedarbīga

informatīvā spiediena vēlēšanu dienā un dienā pirms vēlēšanām.

Piemēram, likuma "Par aģitāciju radio un televīzijā pirms

pašvaldību vēlēšanām" 14. pants (1994. gada

31. marta redakcijā) jau sākotnēji paredzēja, ka "vienu

dienu pirms vēlēšanu dienas, kā arī vēlēšanu dienā Latvijas Radio

un Latvijas Televīzijas raidījumos nedrīkst iekļaut sabiedriskās

domas aptaujas rezultātus par politisko organizāciju, politisko

organizāciju apvienību vai vēlētāju apvienību popularitāti".

Regulējums, kas ietverts apstrīdētajā normā daļā par to, ka

priekšvēlēšanu aģitācija ierobežojama vēlēšanu dienā, turpina

Latvijā iedibināto tradīciju. Piemēram, jau Latvijas Republikas

Augstākās padomes 1993. gada 30. marta lēmumā "Par

vienlīdzīgām iespējām priekšvēlēšanu aģitācijai televīzijā un

radio" tika paredzētas tiesības bez maksas izmantot raidlaiku

priekšvēlēšanu aģitācijai noteiktā laika posmā līdz pēdējai

dienai pirms pirmās vēlēšanu dienas. Arī likuma "Par aģitāciju

radio un televīzijā pirms pašvaldību vēlēšanām" 5. pants

(1994. gada 31. marta redakcijā) jau sākotnēji

paredzēja, ka tiesības izmantot raidlaiku bez maksas Latvijas

Radio un Latvijas Televīzijā ir laika posmā no 25. dienas

līdz pēdējai dienai pirms vēlēšanām.

Līdz ar to likumdevējs, pieņemot apstrīdēto normu, ir

turpinājis jau divdesmitajos gados iesākto tradīciju un meklējis

līdzekli, kā atbilstoši konkrētajā laikā pastāvošajām realitātēm

nodrošināt to, lai vēlētāju izvēle būtu pēc iespējas brīvāka un

rūpīgāk pārdomāta.

Kā jau minēts, apstrīdētā norma sekmē brīvu vēlēšanu principa

īstenošanu. Līdzīgi ierobežojumi ir spēkā arī citās Eiropas

valstīs.

Apstrīdētajā normā noteiktais

pamattiesību ierobežojums ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā

un samērīgs ar labumu, ko sabiedrība no tā gūst.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu,

Satversmes tiesa

n o s p r i e d

a:

atzīt, ka likuma "Par priekšvēlēšanu

aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām" 33. pants atbilst

Latvijas Republikas Satversmes 100. pantam.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs

G.Kūtris