3. pants

Pieteikuma iesniedzējs - Augstākās tiesas Senāta

Administratīvo lietu departaments (turpmāk - Pieteikuma

iesniedzējs vai Senāts) - Satversmes tiesā iesniedzis pieteikumu

par Tautas nobalsošanas likuma 23. panta piektās daļas 2. punkta

un 23.1 panta pirmās daļas (turpmāk - apstrīdētās

normas) atbilstību Satversmes 1. pantā nostiprinātajam valsts

varas dalīšanas principam.

Pieteikumā norādīts, ka Senāta tiesvedībā atrodas lieta Nr.

SA-1/2013, kas ierosināta pēc Jāņa Kuzina, Andra Tolmačova,

Aleksandra Kuzmina un Žannas Kareļinas pieteikuma par Centrālās

vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) 2012. gada 1. novembra lēmuma

Nr. 6 atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu.

Iesniedzot pieteikumu Satversmes tiesā, tiesvedība lietā

apturēta. Pieteikuma iesniedzējs informējis Satversmes tiesu arī

par to, ka 2013. gada 16. aprīlī apturēta tiesvedība lietā Nr.

SA-6/2013, kas ierosināta pēc biedrības "Latvija par

latu" pieteikuma par CVK 2013. gada 18. marta lēmuma Nr. 14

atcelšanu. Savukārt 2013. gada 15. jūlijā apturēta tiesvedība

lietā Nr. SA-8/2013, kas ierosināta pēc biedrības "Par latu,

pret eiro" pieteikuma par CVK 2013. gada 14. maija lēmuma

Nr. 19 atcelšanu daļā un labvēlīga administratīvā akta

izdošanu.

Senāts lietā Nr. SA-1/2013 pēc būtības atzīst par pareizu CVK

lēmumu nenodot vēlētāju iesniegto likumprojektu parakstu

vākšanai, bet uzskata, ka ir pārbaudāma CVK un administratīvās

tiesas kompetence apturēt likumprojekta tālāko virzību,

pamatojoties uz tā saturisku izvērtējumu. Pieteikuma iesniedzējs

uzskata, ka jautājums par CVK kompetenci zināmā mērā ir

atrisināts Lēmumā lietā Nr. 2012-03-01, bet šaubās, vai

konkrētais CVK lēmums iekļaujas "Satversmes tiesas atzītajās

kompetences robežās". Pieteikumā un tā precizējumā norādīts,

ka regulējums, kas uzliek par pienākumu CVK un pēc tam

administratīvajai tiesai saturiski pārbaudīt vēlētāju iesniegta

likumprojekta atbilstību Satversmei vai starptautisko tiesību

normām, neatbilst Satversmes 1. pantā nostiprinātajam valsts

varas dalīšanas principam un Satversmes regulējumam kopumā.

Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka 2012. gada 1. novembrī, kad

tika pieņemts CVK lēmums Nr. 6, apstrīdētās normas vēl nebija

spēkā. CVK pati esot secinājusi, ka tās kompetence izvērtēt

vēlētāju iesniegtu likumprojektu pēc satura izriet no Satversmes

78. panta un normām, kas nosaka vispārīgo CVK kompetenci Tautas

nobalsošanas likuma izpildes nodrošināšanā. Pieteikuma

iesniedzējs atzīst, ka, izvērtējot tam iesniegtā pieteikuma

pamatotību, ir piemērojams Tautas nobalsošanas likuma 23. panta

piektās daļas 2. punkts, kas "pozitivē kompetenci, kuras

esība vispārīgi iezīmēta Satversmes tiesas 2012. gada 19.

decembra lēmumā par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.

2012-03-01".

Savukārt Pieteikuma iesniedzēja kompetence pilnībā pārbaudīt

CVK lēmuma pamatotību izrietot no Tautas nobalsošanas likuma

23.1 panta pirmās daļas un Administratīvā procesa

likuma (turpmāk arī - APL). Ja CVK atsakās likumprojektu

reģistrēt un nodot parakstu vākšanai, balstoties uz juridiskiem

argumentiem par tā neatbilstību Satversmei, tad administratīvajai

tiesai esot šis lēmums pilnībā jāpārbauda pēc satura. Tādējādi

apstrīdētās normas liekot Senātam pārbaudīt likumprojekta

atbilstību Satversmei.

CVK kompetence vērtēt likumprojekta saturu un atteikt

likumprojekta nodošanu parakstu vākšanai nozīmējot iespēju

ietekmēt likumdošanas iniciatīvas virzību un liedzot Saeimai

likumprojektu apspriest un saturiski vērtēt, kā arī atšķirīga

viedokļa gadījumā nodot galīgai izšķiršanai tautas nobalsošanā.

Tādējādi tautai likumdošanas iniciatīvas iespējas tiekot

mazinātas.

Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka lēmums, ar kuru CVK atsakās

reģistrēt un nodot parakstu vākšanai vēlētāju iesniegtu

likumprojektu, nav administratīvais akts, jo tiek pieņemts

likumdošanas procesa ietvaros, taču atzīst, ka tas pats par sevi

nebūtu šķērslis, kas izslēgtu šāda lēmuma pārbaudi tiesā.

Likumdevējam esot tiesības nodot administratīvās tiesas

kompetencē arī tādu lietu izskatīšanu, kuru raksturs nav tikai

vai tieši administratīvi procesuāls, tomēr šādos izņēmuma

gadījumos īpaša uzmanība esot jāpievērš tam, vai tiesas kontrole

nepārsniedz tai pieļaujamās robežas, kam jāatbilst Satversmes 1.

pantā nostiprinātajam varas dalīšanas principam.

Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka tiesības izvērtēt

likumprojektu saturiski un atkarībā no vērtējuma to reģistrēt vai

nereģistrēt ir ļoti būtiska funkcija. Satversmē vajagot būt

redzamam ikvienam subjektam, kuram šādas tiesības piemīt. Ne CVK,

ne tiesa Satversmē neesot norādīta kā šādas funkcijas veicēja.

Būtu vajadzīgs īpašs pamatojums, lai varētu atzīt, ka tiesas

funkcijās ietilpst vēlētāju iesniegtu likumprojektu izvērtēšana

pēc satura. Satversmes tiesai vajadzētu būt tai, kuras ekskluzīvā

kompetencē ietilpst šāda līmeņa tiesību jautājumu galīgā

izšķiršana. Turklāt administratīvajai tiesai, ievērojot varas

dalīšanas principu, esot jāatturas no likumprojekta satversmības

pārbaudes, iekams tas nav pieņemts un kļuvis par likumu.