9. pants

Pieaicinātās personas - Andris Tolmačovs,

Aleksandrs Kuzmins un Žanna Kareļina - norāda, ka tautai ir

jāievēro tās pašas rīcības brīvības robežas, kas noteiktas

Saeimai. Taču tautai pašai esot jāizlemj, vai vēlētāju

iesniegtais likumprojekts ir saderīgs ar demokrātiskas un

tiesiskas valsts vērtībām. Nevienai iestādei vai amatpersonai

neesot tiesību apturēt vēlētāju likumdošanas iniciatīvu tāpēc, ka

vēlētāju iesniegtais likumprojekts varētu būt pretrunā ar

Satversmi un Latvijas starptautiskajām saistībām. Līdz ar to CVK

kompetenci vērtēt, vai likumprojekts atbilst Satversmei un

Latvijas starptautiskajām saistībām, vajagot interpretēt šauri,

attiecinot to tikai uz gadījumiem, kad šī neatbilstība ir

acīmredzama, piemēram, kad ir iesniegts likumprojekts, kas paredz

izlemt tādus jautājumus, kuri vispār ar likumu nav regulējami, un

tas ir nepārprotams un skaidrs bez padziļinātas juridiskās

analīzes. To apliecinot arī CVK 2012. gada 1. novembra lēmumā Nr.

6 un Lēmumā lietā Nr. 2012-03-01 norādītais.

Pieaicinātās personas arī uzskata, ka nav svarīgi, vai tiesību

norma ir spēkā esoša likuma vai tikai vēlētāju iesniegta

likumprojekta sastāvdaļa, - juridiskās analīzes līmenim,

pārbaudot normas atbilstību Satversmei vai Latvijas

starptautiskajām saistībām, vajagot būt vienādam.

Pieaicināto personu viedoklī norādīts, ka apstrīdētās normas

nenodrošina likumdevēju - tautas un Saeimas - vienlīdzību, jo

attieksme pret tautu kā pret likumdevēju esot mazāk labvēlīga.

Proti, vēlētāju iesniegta likumprojekta atbilstība Satversmei vai

Latvijas starptautiskajām saistībām tiekot pārbaudīta ex

ante, turklāt to nedarot Satversmes tiesa. Šāds regulējums

esot pretrunā ar Satversmes 1. pantā nostiprināto demokrātijas

principu, kā arī tautas suverenitātes principu.

Secinājumu

daļa