10. pants

Pieteikuma iesniedzējs lūdz Satversmes tiesu

izvērtēt apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 1. pantā

nostiprinātajam varas dalīšanas principam. Proti, Pieteikuma

iesniedzējs uzskata, ka CVK kompetence izvērtēt to, vai vēlētāju

iesniegtais likumprojekts ir pilnībā izstrādāts pēc satura, kā

arī Senāta kompetence izskatīt sūdzības par CVK lēmumiem, ar

kuriem vēlētāju iesniegta likumprojekta reģistrācija atteikta

tādēļ, ka tas nav pilnībā izstrādāts pēc satura, neatbilst varas

dalīšanas principam.

10.1. Apstrīdētās normas attiecas uz likumprojektu un

Satversmes grozījumu projektu izvērtēšanu pēc formas un pēc

satura.

Likumprojekta un Satversmes grozījumu projekta izvērtēšanas

metodoloģija atšķiras. Satversmes tiesa ir secinājusi, ka

Satversme nošķir likumdošanas varu un satversmes varu, turklāt

tiesībām pieņemt vai grozīt Satversmi ir noteiktas stingrākas

prasības (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 29. novembra

sprieduma lietā Nr. 2007-10-0102 56.1. un 56.2. punktu).

Pieteikuma iesniedzējs nav vērsies Satversmes tiesā saistībā

ar apstrīdēto normu piemērošanu tādās lietās, kurās tiek

izvērtēts CVK lēmums par vēlētāju iesniegtu Satversmes grozījumu

projektu. Turklāt Pieteikuma iesniedzējs neapstrīd nosacījumu par

vēlētāju iesniegtu likumprojektu vērtēšanu pēc formas. Tā kā

Satversmes tiesai jāņem vērā pieteikuma pamatā esošie faktiskie

apstākļi, izskatāmās lietas ietvaros apstrīdētās normas tiks

vērtētas vienīgi tiktāl, ciktāl tās attiecas uz vēlētāju

iesniegtu likumprojektu izvērtēšanu pēc satura.

10.2. No pieteikumā izklāstītajiem argumentiem izriet,

ka izskatāmajā lietā apstrīdēto normu atbilstība augstāka

juridiskā spēka normām vērtējama kopsakarā ar Satversmes tiesas

nolēmumos paustajām atziņām. Proti, kā tika konstatēts, Lēmumā

lietā Nr. 2012-03-01 Satversmes tiesa vērtēja Tautas nobalsošanas

likuma 11. panta pirmās daļas un 25. panta pirmās daļas

atbilstību Satversmes 1., 77. un 78. pantam. Minētajā lēmumā

paustas atziņas par vēlētāju iesniegta likumprojekta izvērtēšanu

un pārbaudi, taču lietas ietvaros expressis verbis netika

vērtēta izskatāmajā lietā apstrīdēto normu atbilstība

Satversmei.

No Lēmuma lietā Nr. 2012-03-01 izriet arī tas, ka Satversmes

tiesa ņēmusi vērā Tautas nobalsošanas likuma 2012. gada 8.

novembra redakciju, kas apstrīdēta izskatāmajā lietā. Tātad,

ciktāl tiesisko attiecību konteksts nav mainījies, Lēmumā lietā

Nr. 2012-03-01 izdarītie secinājumi ir attiecināmi arī uz

izskatāmo lietu.

Līdz ar to Satversmes tiesai visupirms jānoskaidro, kādas

prasības vēlētāju likumdošanas iniciatīvas īstenošanai izvirza

varas dalīšanas princips.