12. pants

Satversmes tiesa

piekrīt Tieslietu ministrijas paustajam viedoklim, ka apstrīdētās

tiesību normas leģitīmais mērķis ir bijis nodrošināt tiesu

darbības efektivitāti un piesaistīt likumā noteikto tiesnešu

skaitu. Minētā kārtība ir izmantota un joprojām tiek izmantota

(sk. šā sprieduma 6. punktu) gadījumos, kad, piemēram,

kāds(a) tiesnesis(e) dodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai

slimības dēļ nespēj pildīt savus amata pienākumus.

12.1. Lai izvērtētu, vai

apstrīdētā tiesību norma sasniedz minēto leģitīmo mērķi,

jānoskaidro, vai likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir samērīgi.

Ietverot likumā regulējumu, kas ļauj tieslietu ministram tiesas

piesēdētāju iecelt par tiesnesi, likumdevējs nebija pietiekami

izvērtējis citus līdzekļus, ar kuriem varētu nodrošināt

neatkarīgai tiesai noteiktām prasībām atbilstošas tiesu varas

funkcionēšanu un novērst izpildvaras iespējamo ietekmi uz tiesu.

Piemēram, pastāvēja iespēja noteikt, ka arī šādos gadījumos

tiesas piesēdētāju par tiesnesi pēc tieslietu ministra

priekšlikuma apstiprina Saeima, nevis ka šo jautājumu

vienpersoniski izlemj tieslietu ministrs. Šādā gadījumā tiktu

ievērota Satversmes 84. pantā noteiktā tiesnešu apstiprināšanas

kārtība un novērsta iespējamā izpildvaras ietekme uz tiesu

varu.

Kaut arī apstrīdētās tiesību

normas pieņemšanas brīdī Latvijā nepietiekamā finansējuma dēļ

trūka tiesnešu, tomēr tajā paredzētā tiesas piesēdētāja

iecelšanas kārtība nav samērīga ar tās mērķi - panākt likumā

noteikto tiesnešu skaitu, jo pietiekami nenodrošina šādi iecelta

tiesneša neatkarību.

12.2. Jāuzsver, ka Latvijas

Republikas kaimiņvalstīs - Igaunijas Republikā un Lietuvas

Republikā nepastāv apstrīdētajā tiesību normā paredzētā tiesnešu

aizstāšanas kārtība. Lietuvas Republikas tiesu sistēmā vispār nav

paredzēts tiesas piesēdētāja institūts. Savukārt Igaunijas

Republikā saskaņā ar Tiesu likuma 13. panta otro daļu tieslietu

ministram rajona vai pilsētas tiesneša pagaidu prombūtnes laikā

ir tiesības viņu aizstāt vienīgi ar citu pirmās instances vai

apelācijas tiesas tiesnesi, bet ne ar tiesas piesēdētāju.

12.3. Arī Tiesu iekārtas

likuma projekta astotajā nodaļā, kas regulē tiesnešu aizstāšanas

kārtību, tika noteikts, ka Tieslietu padome ir tiesīga rajona

tiesas tiesnesi aizstāt vienīgi ar citas tiesas tiesnesi vai Goda

tiesnesi. Turklāt minētajā likumprojektā tika paredzēts mainīt

arī subjektu, pēc kura priekšlikuma Saeima lemj par rajona

tiesneša apstiprināšanu. Pretēji patlaban spēkā esošajai

kārtībai, kad saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 60. panta otro

daļu par rajona (pilsētas) tiesas tiesneša apstiprināšanu pēc

tieslietu ministra priekšlikuma lemj Saeima, minētā likumprojekta

28. panta otrajā daļā šāda priekšlikuma izteikšana tika deleģēta

Tieslietu padomei. Atšķirībā no tieslietu ministra, kas ir

izpildvaras pārstāvis, Tieslietu padome tika iecerēta kā

koleģiāla institūcija, kas galvenokārt sastāvētu no tiesu varai

piederīgām personām (sk. 8.Saeimas sēdē izskatāmais dokuments

Nr.2192, Likumprojektu reģistra Nr. 710, ko Ministru kabinets

atsaucis 2004. gada 17. martā).

Tādējādi

kārtība, atbilstoši kurai tieslietu ministrs var uzdot pildīt

rajona (pilsētas) tiesas tiesneša pienākumus tiesas piesēdētājam,

neatbilst Satversmē un Konvencijā ietvertajam neatkarīgas tiesas

jēdzienam un ir pretrunā ar Satversmes 84. un 92. pantu.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas

likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa

nosprieda:

Atzīt likuma "Par tiesu varu" 75.

pantā ietvertās normas vārdus "vai tiesas piesēdētājam" par

neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 84. un 92. pantam

un spēkā neesošiem no sprieduma publicēšanas dienas.

Spriedums ir galīgs un

nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā

publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs

A.Endziņš