11. pants

Satversmes tiesa

piekrīt Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes

Cilvēktiesību institūta un Latvijas Republikas Augstākās tiesas

Senāta Administratīvo lietu departamenta viedoklim, ka tad, ja

nav pietiekamu garantiju attiecībā uz tiesneša pilnvaru laiku,

tiesnesis var kļūt ietekmējams. Turklāt jāņem vērā, ka likuma

"Par tiesu varu" 75. pants ļauj tieslietu ministram pēc sava

ieskata uzdot tiesas piesēdētājam pildīt tiesneša funkcijas pat

uz termiņu, kas ir īsāks par diviem gadiem.

11.1. Jau 1921. gada 9.

novembrī Satversmes sapulces sēdē Satversmes izstrādāšanas

komisijas loceklis Jānis Purgals norādīja: "Mums ir nepieciešama

neatkarīga tiesa. Tādēļ mums ir jāieved tāda tiesnešu iecelšanas

kārtība, kas šo neatkarību garantē. […] Ja mēs augstākos

tiesnešus ieceltu tikai uz sešiem gadiem, tad viņu neatkarība

nebūtu nodrošināta; tiesneši nebūtu droši, ka viņi visus savus

piedzīvojumus, savas zināšanas varēs izlietot tiesnesībai. Katrs

tiesnesis aprēķinās, uz cik ilgu laiku viņš tiek ievēlēts…"

(sk. Latvijas Republikas Satversmes sapulces stenogrammas.

Rīga, 1921, 20. burtnīca, 1876. - 1877. lpp.).

11.2. Saskaņā ar likuma

"Par tiesu varu" 60. panta pirmo daļu rajona (pilsētas) tiesas

tiesnesi pēc tieslietu ministra priekšlikuma ieceļ amatā Saeima

uz trim gadiem. Savukārt minētā panta otrā daļa paredz, ka pēc

trim amatā nostrādātiem gadiem rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi

Saeima pēc tieslietu ministra priekšlikuma, pamatojoties uz

tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu, apstiprina amatā bez

pilnvaru termiņa ierobežojuma vai ieceļ amatā atkārtoti uz laiku

līdz diviem gadiem. Pēc atkārtotā pilnvaru termiņa izbeigšanās

rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi Saeima pēc tieslietu ministra

priekšlikuma apstiprina amatā bez pilnvaru termiņa

ierobežojuma.

11.3. Sākotnējie trīs gadi,

uz kuriem Saeima tiesnesi iecēlusi amatā, kā arī varbūtējā

atkārtotā iecelšana amatā uz diviem gadiem ir tikai izņēmums no

vispārējā principa, ka tiesnesis atrodas amatā bez pilnvaru

termiņa ierobežojuma. Tieši pilnvaru termiņa ierobežojuma

neesamība lielā mērā nodrošina tiesneša neatkarību - šajā laikā

tiesnesi var atcelt vai atbrīvot no amata tikai likumā īpaši

paredzētos gadījumos. Piemēram, saskaņā ar likuma "Par tiesu

varu" 82. pantu tiesnesi atbrīvo no amata pēc paša vēlēšanās,

sakarā ar ievēlēšanu vai iecelšanu citā amatā, veselības stāvokļa

dēļ, ja tas neļauj turpināt tiesneša darbu, vai sakarā ar likumā

amata pildīšanai noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanu. Savukārt

minētā likuma 83. pants paredz, ka tiesnesi atceļ no amata, ja

viņš ir notiesāts un tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā vai

pamatojoties uz tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu.

Līdz ar to

jēdzienam "neatkarīga tiesa" neatbilst ne tiesas piesēdētāja

iecelšanas kārtība, ne arī viņa pārlieku īsais pilnvaru termiņš.

Šādi izveidotas tiesas neatkarība nav pietiekami nodrošināta.