Par likuma "Par tiesu varu" 75. pantā ietvertās normas vārdu "vai tiesas piesēdētājam" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 84. un 92. pantam

3. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17

Saeima norāda, ka

Satversmes normas pēc savas uzbūves ir lakoniskas un to

īstenošanas mehānisms lielākoties noteikts citos normatīvajos

aktos. Šāda kārtība pastāvot arī attiecībā uz tiesnešu

apstiprināšanu. Jau sākotnēji likumos, kas reglamentē tiesas

darbību, ticis noteikts, ka tiesnesi visupirms ieceļ amatā

Ministru kabinets un tikai pēc tam Saeima viņu apstiprina.

Līdzīga prakse ietverta arī likumā "Par tiesu varu". Saeima

tiesnesi sākotnēji apstiprinot amatā uz trim gadiem, bet tad, kad

šis tiesnesis ir apliecinājis savas spējas un izrādījies cienīgs

pretendents, viņš tiekot iecelts amatā bez pilnvaru termiņa

ierobežojuma. Saeima arī norāda, ka tiesneša iecelšana un

apstiprināšana ir saturiski atšķirīgi jēdzieni un apstrīdētā

tiesību norma skarot tikai tiesnešu iecelšanas kārtību.

Saeima uzskata, ka apstrīdētā

tiesību norma nav pretrunā ar Satversmes 92. pantu. Par galveno

kritēriju, kas nodrošina lietu neatkarīgu un objektīvu

izskatīšanu tiesā, esot jāuzskata tas apstāklis, ka tiesa tiek

izveidota un darbojas saskaņā ar likumu. Likumā esot noteikts, ka

tiesneša pienākumus var uzdot pildīt tikai tādai personai, kas

atbilst tiesneša kandidātam izvirzītajām prasībām. Līdz ar to

tiekot novērsta iespēja, ka tiesneša pienākumus var uzticēt

pildīt nekompetentai personai.

Tiesnesim un tiesas piesēdētājam,

kas pilda tiesneša pienākumus, esot noteiktas vienādas

neatkarības garantijas. Piemēram, tiesas piesēdētājam, kas pilda

tiesneša pienākumus, varot pieteikt noraidījumu, viņa nolēmumus

varot pārsūdzēt, viņam esot saistoši amata (darba) apvienošanas

ierobežojumi, kā arī noteikumi par valsts amatpersonas

deklarācijas iesniegšanu. Galvenā atšķirība pastāvot attiecībā uz

amata pildīšanas termiņu - tiesas piesēdētājam, kas pilda

tiesneša pienākumus, tas ir īslaicīgs - divi gadi.

Saeima pieļauj, ka, nemitīgi

palielinoties tiesu noslogotībai, atsevišķos gadījumos tiesneša

pagaidu prombūtnes laikā, piemēram, sakarā ar grūtniecību vai

bērna kopšanas atvaļinājumu, nav iespējams nodrošināt, lai šajā

laikā viņa pienākumus pildītu citi tiesneši. Tādējādi ar

apstrīdētās tiesību normas palīdzību esot mēģināts atrisināt šo

problēmu.

Saeima uzskata, ka apstrīdētā

norma nav pretrunā ar Satversmes 84. un 92. pantu un ir atstājama

spēkā.