Par likuma "Par tiesu varu" 75. pantā ietvertās normas vārdu "vai tiesas piesēdētājam" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 84. un 92. pantam

7. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17

Latvijas Republikas

Augstākās tiesas senatoru viedokļi ir atšķirīgi.

7.1. Latvijas Republikas

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta senatori

Zigmants Gencs un Rolands Krauze norāda, ka apstrīdētā tiesību

norma esot pretrunā ar Satversmes 84. pantu, jo tikai Saeimas

apstiprināti tiesneši var pildīt tiesneša funkcijas. Satversme

neparedzot izņēmumus, lai apstiprināšanas funkciju varētu deleģēt

tieslietu ministram.

7.2. Latvijas Republikas

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta senatori

Valda Eilande, Voldemārs Čiževskis un Artūrs Freibergs norāda, ka

apstrīdētā tiesību norma esot pretrunā ar Satversmes 84. pantu,

jo saskaņā ar Satversmi Saeimai piešķirtās tiesības nevarot

pārņemt izpildvaras pārstāvis. Šāds regulējums dodot iespēju

izpildvaras pārstāvim ietekmēt tiesu varas darbību un nonākot

pretrunā ar valsts varas dalīšanas principu.

7.3 Latvijas Republikas

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments

atzīmē, ka uz tiesām papildus Satversmes 84. pantam attiecoties

arī 86. panta pirmais teikums, kas noteic, ka tiesu var spriest

tikai tie orgāni, kuriem šīs tiesības piešķir likums un tikai

likumā noteiktā kārtībā. Interpretējot šo pantu paplašināti,

varot izdarīt secinājumu, ka ar likumu iespējams precizēt

personas, kurām ir tiesības spriest tiesu. Minētais departaments

secina, ka apstrīdētā tiesību norma, ja to interpretē kopsakarā

ar 86. pantu, nav pretrunā ar Satversmes 84. pantu.

Tomēr vajagot ņemt vērā, ka

Satversmes 6. nodaļa ir jāinterpretē saistībā ar Eiropas Cilvēka

tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk -

Konvencija) 6. panta pirmo daļu. Lai varētu noteikt, vai tiesa ir

neatkarīga, citastarp esot jāizvērtē tiesnešu iecelšanas veids,

pilnvaru termiņš, tiesneša neietekmējamības garantijas, kā arī

tas, vai tiesa ir arī šķietami neatkarīga. Ņemot vērā šos

kritērijus, apstrīdētā tiesību norma varētu neatbilst Satversmes

84. un 92. pantam sakarā ar salīdzinoši īso termiņu, uz kuru

tiesas piesēdētājs tiek iecelts par tiesneša pienākumu

izpildītāju.

7.4. Latvijas Republikas

Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta norāda, ka saskaņā

ar Satversmes 86. pantu tiesu var spriest tikai tie orgāni,

kuriem šīs tiesības piešķir likums un tikai likumā paredzētā

kārtībā. Likums "Par tiesu varu" nodrošinot tiesas piesēdētāja

neatkarību, likumpakļautību, neaizskaramību. Saskaņā ar minēto

likumu tiesas piesēdētājs esot "tiesas spriešanas subjekts" un

rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi aizstājot tikai uz ierobežotu

laiku likumā paredzētos gadījumos. Arī šādi iecelta tiesneša

pieņemtie spriedumi esot pārsūdzami apelācijas un kasācijas

kārtībā. Viņam tiekot izvirzītas tādas pašas kvalifikācijas

prasības kā tiesnesim. Turklāt tieslietu ministrs neesot tiesīgs

atcelt tiesas piesēdētāju un no Satversmes 84. panta jēgas

neizrietot, ka tiesu spriež tikai Saeimas apstiprināti

tiesneši.

Secinājumu

daļa