Par likuma "Par tiesu varu" pārejas noteikumu 7.punkta otrā teikuma un 20.punkta otrā teikuma (2009.gada 16.jūnija redakcijā), un 20.punkta trešā teikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 83. un 107.pantam

10. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Saeima atbildes rakstā un tiesas sēdē lūdza izbeigt

tiesvedību lietā daļā par apstrīdētā 20. punkta trešā teikuma

vārdu "bet nepārsniedzot Ministru prezidenta mēnešalgu, kas

noteikta saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu

un darbinieku atlīdzības likumu" atbilstību Satversmes 1., 83. un

107. pantam, jo šis prasījums neatbilstot Satversmes tiesas

likuma 19.2 panta pirmās daļas prasībām.

Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 3. punkts

paredz, ka tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma

pasludināšanai ar Satversmes tiesas lēmumu, ja Satversmes tiesa

konstatē, ka lēmums par lietas ierosināšanu neatbilst Satversmes

tiesas likuma 20. panta piektās daļas prasībām. Šajā pantā

citastarp noteikts, ka konstitucionālajai sūdzībai ir jāatbilst

Satversmes tiesas likuma 19.2 panta prasībām. Savukārt

no 19.2 panta pirmās daļas izriet nosacījums, ka

persona var vērsties Satversmes tiesā tikai tādā gadījumā, kad

pastāv tieša saikne starp šīs personas pamattiesību ierobežojumu

un pieteikumā apstrīdēto tiesību normu.

Satversmes tiesa vairākkārt norādījusi, ka konstitucionālo

sūdzību var iesniegt gadījumos, kad, pirmkārt, pamattiesību

aizskārums ir tiešs, konkrēts, apstrīdētā norma aizskar

pieteikuma iesniedzēju pašu un, otrkārt, aizskar pieteikuma

iesniegšanas brīdī (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2002.

gada 20. maija spriedumu lietā Nr. 2002-01-03 un 2002. gada 11.

novembra lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.

2002-07-03) vai arī pastāv apstākļu kopums, kas prasa, lai

lieta tiktu izskatīta "šobrīd" (sk., piemēram, Satversmes

tiesas 2002. gada 22. februāra sprieduma lietā Nr. 2001-06-03

secinājumu daļas 2.4. punktu).

Saeima, atsaucoties uz likumprojekta anotācijā sniegtajiem

aprēķiniem, uzskata, ka nevienam no Pieteikumu iesniedzējiem

Satversmē noteiktās pamattiesības neaizskar apstrīdētā 20. punkta

trešā teikuma vārdi "bet nepārsniedzot Ministru prezidenta

mēnešalgu, kas noteikta saskaņā ar Valsts un pašvaldību

institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu".

Tāpēc Satversmes tiesa noskaidros, vai citētie apstrīdētā 20.

punkta trešā teikuma vārdi aizskar Pieteikumu iesniedzēju

pamattiesības.

Minētie vārdi bija ietverti likumprojektā, kura anotācijā

sniegtie aprēķini pamatojās uz normām, kas ar 2010. gada 18.

janvāra spriedumu atzītas par antikonstitucionālām un spēkā

neesošām no 2011. gada 1. janvāra. Tātad tiesnešu algas no 2011.

gada 1. janvāra tiks aprēķinātas atbilstoši likuma "Par tiesu

varu" 119.1 pantam, ņemot vērā apstrīdēto 20. punkta

trešo teikumu, proti, amatalga nosakāma 73 procentu apmērā no

likumā paredzētās darba samaksas, bet nepārsniedzot Ministru

prezidenta atalgojumu, kas noteikts saskaņā ar Valsts un

pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības

likumu. Tādējādi arī tad, ja tiesneša amatalgu nosaka 73 procentu

apmērā, ierobežojums attiecībā uz atalgojuma maksimālo apmēru var

skart vairākus Pieteikumu iesniedzējus - rajonu un apgabaltiesu

tiesnešus ar augstākām kvalifikācijas klasēm.

Satversmes tiesas praksē nostiprināta atziņa, ka par

pamattiesību aizskārumu ir atzīstams arī tāds aizskārums, kas var

būt nākotnē sagaidāms vai arī potenciāls (sk. Satversmes

tiesas 2002. gada 22. februāra sprieduma lietā Nr. 2001-06-03

secinājumu daļas 2.4. punktu un 2002. gada 20. maija spriedumu

lietā Nr. 2002-01-03). Tiesību doktrīnā izteikts viedoklis,

ka pamattiesību aizskāruma teorija ļauj par reālu atzīt arī

nākotnē gaidāmu un potenciālu aizskārumu. Proti, potenciāls, kā

arī nākotnē gaidāms aizskārums nozīmē to, ka pastāv pamatota un

ticama iespējamība, ka apstrīdētās normas piemērošana varētu

radīt nelabvēlīgas sekas konstitucionālās sūdzības iesniedzējam.

Vērtējot personas tiesību ierobežojumu, jāņem vērā gan risks, ka

šis ierobežojums nenovēršami skars konkrēto personu, gan arī

iespējamais personas tiesisko interešu aizskārums(sk.

Satversmes tiesas 2010. gada 18. februāra sprieduma lietā Nr.

2009-74-01 12.1. punktu).

Lielākā daļa Pieteikumu iesniedzēju ir tiesneši, kas ar

Saeimas lēmumu apstiprināti amatā bez pilnvaru termiņa

ierobežojuma. No 2011. gada 1. janvāra apstrīdētais 20. punkta

trešais teikums attieksies uz šiem Pieteikumu iesniedzējiem. Līdz

ar to jautājums par apstrīdētajā 20. punkta trešajā teikumā

noteikto ierobežojumu izlemjams izskatāmās lietas ietvaros.

Līdz ar to tiesvedība lietā šajā daļā ir turpināma.