11. pants

Pieteikumu iesniedzēji lūdz izvērtēt, vai

apstrīdētajā 20. panta trešajā teikumā ietvertais ierobežojums -

proti, tas, ka tiesneša darba samaksa nedrīkst pārsniegt Ministru

prezidenta atalgojumu, - atbilst no Satversmes 1. panta

izrietošajam vienlīdzības principam.

Satversmes tiesa vairākos spriedumos ir norādījusi, ka

tiesiskās vienlīdzības princips liedz valsts institūcijām izdot

tādas normas, kas bez saprātīga pamata pieļauj atšķirīgu

attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos un salīdzināmos

apstākļos (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2001. gada 5.

decembra sprieduma lietā Nr. 2001-07-0103 secinājumu daļas 3.

punktu). Vienlaikus Satversmes tiesa ir uzsvērusi, ka

tiesiskās vienlīdzības princips pieļauj un pat prasa atšķirīgu

attieksmi pret personām, kas atrodas atšķirīgos apstākļos. Tikai

tad, ja tiek konstatēts, ka tam ir objektīvs un saprātīgs pamats,

vienlīdzības princips pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām,

kas atrodas vienādos apstākļos, vai vienādu attieksmi pret

personām, kas atrodas atšķirīgos apstākļos (sk., piemēram,

Satversmes tiesas 2006. gada 2. novembra sprieduma lietā Nr.

2006-07-01 14. punktu).

Lai noskaidrotu apstrīdētās normas atbilstību tiesiskās

vienlīdzības principam, jāizvērtē, vai personas atrodas vienādos

un salīdzināmos apstākļos, vai apstrīdētā norma paredz atšķirīgu

vai vienādu attieksmi un vai atšķirīgajai attieksmei ir objektīvs

un saprātīgs pamats, proti, vai tai ir leģitīms mērķis un vai ir

ievērots samērīguma princips - proporcionālas (samērīgas)

attiecības starp izraudzītajiem līdzekļiem un nospraustajiem

mērķiem.

11.1. Tiesnešu darba samaksas sistēma izstrādāta ar

mērķi veicināt tiesneša karjeras attīstību un paredz atšķirīgu

atalgojumu dažādu līmeņu tiesu tiesnešiem, tādējādi nodrošinot

atbilstošu samaksu par darbu. Tiesnesim, pārejot darbā augstāka

līmeņa tiesā, ir nepieciešama augstāka kvalifikācija, jo pieaug

izskatāmo lietu sarežģītība un pieņemto nolēmumu nozīmīgums, līdz

ar to ir paredzēta arī augstāka amatalga. Tādējādi tiesnesis ir

orientēts uz savu izaugsmi un kvalifikācijas celšanu (sk.

Satversmes tiesas 2010. gada 18. janvāra sprieduma lietā Nr.

2009-11-01 17.3. punktu). Princips, ka darba samaksa dažādu

tiesu tiesnešiem ir atšķirīga, darbojas visās demokrātiskajās

valstīs. Starpība starp zemāka un augstāka līmeņa tiesas tiesneša

atalgojumu dažādās valstīs ir atšķirīga. Eiropas Savienībā vidēji

tā atšķiras vairāk nekā divas reizes, bet dažās valstīs - pat

vairāk nekā trīs reizes [sk. European judicial systems,

Edition 2008 (data 2006): Efficiency and quality of justice,

Council of Europe, September 2008, p.p. 185, 186]. Latvijā šī

atšķirība ir 2,3 reizes.

Atšķirīgs atalgojums likumā ir paredzēts arī viena līmeņa

tiesas tiesnešiem, kā arī tiesas priekšsēdētājam un tiesas

priekšsēdētāja vietniekam, kuri vienlaikus ir arī tiesneši.

Tā kā augstāka līmeņa tiesā nepieciešama augstāka

kvalifikācija, turklāt pieaug izskatāmo lietu sarežģītība, dažādu

tiesu tiesneši neatrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos.

Atšķirīgos apstākļos atrodas arī attiecīgās tiesas tiesnesis un

tiesas priekšsēdētājs, jo priekšsēdētājs līdztekus tiesneša

pienākumu pildīšanai vada iestādes darbu.

11.2. Satversmes tiesa jau konstatēja, ka ierobežojums,

kas neļauj pārsniegt Ministru prezidenta atalgojumu, no 2011.

gada 1. janvāra attieksies uz tiesnešiem ar augstāku

kvalifikāciju, tostarp arī uz daudziem tiesu

priekšsēdētājiem.

Līdz ar to izveidosies tāda situācija, ka dažāda līmeņa tiesu

un dažādas kvalifikācijas tiesnešiem par dažāda apjoma darbu tiks

noteikts vienāds atalgojums.