14. pants

Jebkuras no valsts budžeta apmaksātas amatalgas

noteikšana ir likumdevēja kompetencē, un zināmā mērā tā vienmēr

ir politiska izšķiršanās. Tomēr arī politiskus lēmumus ierobežo

Satversme, tāpēc Saeimas rīcības brīvības apjoms, pieņemot

lēmumus par Ministru prezidenta un tiesnešu atalgojumu, ir

atšķirīgs.

Ir pieļaujams tas, ka Ministru prezidenta atalgojums tiek

noteikts brīvi, bez izvērtēšanas. Savukārt šāda, tikai uz

likumdevēja politisko gribu balstīta tiesnešu atalgojuma

noteikšana ir pretrunā ar varas dalīšanas un tiesu neatkarības

principu. Ja likumdevējam tiktu dotas neierobežotas tiesības pēc

savas politiskās izvēles ietekmēt tiesnešu algas, tiesas

neatkarības jēdziens zaudētu jēgu (sk. Satversmes tiesas 2010.

gada 18. janvāra sprieduma lietā Nr. 2009-11-01 11.3.

punktu).

Arī Eiropas hartā "Par tiesnešu statusu" atzīts par svarīgu

nosacījums, ka tiesneša atlīdzības līmenim jābūt tādam, lai

pasargātu tiesnešus no spiediena, nevis noteikts, ka atalgojuma

līmenis būtu jāsaskaņo ar likumdevējvaras vai izpildvaras

augstāko amatpersonu atalgojumu, jo šāda salīdzināšana nav

iespējama (sk. European Charter on the Statute of Judges and

Explanatory Memorandum, Council of Judges, 8-10 July 1998, para.

6.1).