Par likuma "Par tiesu varu" pārejas noteikumu 7.punkta otrā teikuma un 20.punkta otrā teikuma (2009.gada 16.jūnija redakcijā), un 20.punkta trešā teikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 83. un 107.pantam

15. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Satversmes tiesa 2010. gada 18. janvāra spriedumā

secināja, ka "varas dalīšanas princips nenoteic īpašas

aritmētiskas proporcijas starp atalgojuma līmeņiem atšķirīgos

varas atzaros [...]. Ņemot vērā dažādus komplicētus faktorus, kas

raksturo amatu, vienmēr ir diskutabli salīdzināt amatus dažādos

varas atzaros. Tie bieži vien ir pilnīgi atšķirīgi darbi, kam ir

atšķirīgs atbildības apjoms. Tikpat lielā mērā atšķiras arī darba

raksturs, stabilitātes pakāpe amata pildīšanā, ar veicamajām

funkcijām saistītās pilnvaras, amatā atrašanās laiks. Šo un citu

līdzīgu iemeslu dēļ ir nepamatoti salīdzināt amatus un prasīt,

lai vienam varas atzaram piederīgās amatpersonas pelnītu tikpat,

cik pelna citam varas atzaram piederīgās amatpersonas"

(Satversmes tiesas 2010. gada 18. janvāra sprieduma lietā Nr.

2009-11-01 21.4. punkts).

Vairākas konstitucionālās tiesas (piemēram, Igaunijā, Kanādā,

Polijā), risinot ar tiesnešu atlīdzību saistītus jautājumus, ir

norādījušas, ka atalgojuma izlīdzināšanu dažādos varas atzaros

nevajadzētu izvirzīt par mērķi (sk. Satversmes tiesas 2010.

gada 18. janvāra sprieduma lietā Nr. 2009-11-01 21.4.

punktu).

Satversmes tiesa jau konstatēja, ka nav pamata apšaubīt

likumdevēja lēmumu noteikt Ministru prezidenta mēnešalgu kā

augstāko valsts pārvaldē (sk. šā sprieduma 12. punktu).

Šāds ierobežojums ietverts vairākos likumos. Taču vienlaikus šāds

ierobežojums nav attiecināts uz Saeimas deputātu atlīdzību, kā

arī uz vairāku neatkarīgo iestāžu un valsts uzņēmumu amatpersonu

atalgojumu.

Satversmes tiesa jau secināja, ka šāds ierobežojums

nenodrošina atšķirīgu attieksmi pret dažāda līmeņa tiesu un

kvalifikācijas tiesnešiem, proti, personām, kas atrodas

atšķirīgos apstākļos. Šādai atalgojuma izlīdzināšanai, tāpat kā

atalgojuma mehāniskai izlīdzināšanai dažādos varas atzaros, nav

objektīva un saprātīga pamata.

Līdz ar to apstrīdētajā 20. panta trešajā teikumā ietvertais

ierobežojums - proti, tas, ka tiesnešu darba samaksa nedrīkst

pārsniegt Ministru prezidenta atalgojumu, kas noteikts saskaņā ar

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku

atlīdzības likumu, - neatbilst vienlīdzības un varas dalīšanas

principiem.

Tādējādi apstrīdētā 20. punkta trešā

teikuma vārdi "bet nepārsniedzot Ministru prezidenta mēnešalgu,

kas noteikta saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju

amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu" neatbilst Satversmes

1. pantam.

III